Pieredze

Aitu un kazu īpašnieks ziņo par suņu uzbrukumu un pats uzņemas lopu aizsardzību0


Speciāli uzstādītā medību kamera piefiksējusi suņus, ierodamies ferma
Speciāli uzstādītā medību kamera piefiksējusi suņus, ierodamies ferma
Foto: Vladislavs Šafranskis

Sakostas, saplosītas, ar izlaistām iekšām un pārrautām dzīslām, vēl dzīvas vai nobeigušās aitas un jēri, kazas un kazlēni, pat liellopi, savvaļas dzīvnieku mazuļi vai pieaugušas stirnas, un briežu govis… Vilku darbs? Ne vienmēr!

Klaiņojoši vai savvaļas suņi dažreiz nodara daudz liekāku postu, nekā vilki. Tā ir Latvijas realitāte, ar kuru vai nu dienesti nevēlas vai nespēj cīnīties. Ko atliek darīt ganāmpulku īpašniekiem un medniekiem, kuri redz šo cilvēka izaudzināto plēsoņu baru nežēlību?

Šomēnes internetā, sociālajā vietnē Facebook parādījās kazu un aitu ganāmpulka īpašnieka Vladislava Šafranska izmisuma pilnais paziņojums par trīs lielu klaiņojošo suņu uzbrukumu viņa kazām fermā Daces, Vārves pagastā.

Fotoattēlos bija redzami cietušie mājlopiņi un viens no suņiem, kuru izdevās neitralizēt, brīdī, kad tas mēģināja aizbēgt no notikumu vietas, pirms tam gandrīz uzbrūkot kāda darbinieka gados jaunajai draudzenei.

“2005.gada mēs sākām nodarboties ar lopkopību un pārvācāmies uz laukiem Vārves pagastā. Pēdējos desmit gadus katru gadu mūsu ganāmpulks cieš no klaiņojošo suņu uzbrukumiem. Sākumā pie mājas, bet pēc tam fermā, kas atrodas puskilometra attālumā. Vismaz reizi gadā pieci lopi tiek nokosti un vēl ap desmit savainoti. Daļa no tiem, pēc tam arī ir jāiemidzina. Vidēji mīnus desmit dzīvnieki vismaz katru gadu!” savu bēdu stāstu uzsāka Vladislavs Šafranskis.

Par visiem šiem gadījumiem ir būts pie saimniekiem, jo ir izdevies tā vai citādi noskaidrot, kas palaiž savus suņus brīvi izskrieties. Vladislavs Šafranskis skaidro: “Rakstīju Vārves pagasta padomei, ar visām bildēm. Policijai iesniegumus, kurus tā pēcāk pārsūta Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā viņiem pēc likuma pienākas. Par visiem šiem gadījumiem ir ziņots, bet neviens no tiem netika izmeklēts līdz galam, neviens netika sodīts. Tādēļ sāku paralēli meklēt variantus, kā pašam cīnīties ar šo klaiņojošo saimnieku suņu uzbrukumiem.”

Bez šaubām, interneta vidē ziņojums par nokostām un savainotām aitām, kazām un likvidēto melno suni, izraisīja neviennozīmīgu reakciju. Lauksaimnieki, mednieki un atbildīgie suņu īpašnieki ir Vladislava Šafranska pusē. Gribubūt dzīvnieku tiesību aizstāvji un tā dēvētās kaķutantes no lielpilsētām vaino pašu kazu saimnieku, pārmet sunīša nošaušanu un nežēlīgu attieksmi, nevīžību ganāmpulka aizsardzībā un citas šajā situācijā absurdas lietas.

Saplosītās kazas un vaininieki

Komentāri

Elīna: Jūs nošāvāt suni ?!?! Kāpēc? Nokostās aitas neatgriezīsi, bet atņemt vēl vienu dzīvību. Kā vārdā?!?

Elīna : “Pat cilvēkus” skan tik ļoti pārāki… Neuzskatu, ka kāda dzīvība ir vairāk vai mazāk vērta. Jo vairāk neuzskatu, ka kāds ir jānogalina, dzīvība pret dzīvību ir tikai dabā. Skumji, ka piedzimst aizvien jauni indivīdi ar tādiem arhaiskiem uzskatiem. Un nespēj rast citu risinājumu. Bībelē ir pat teikts : “Tev nebūs nokaut” un tas ir nepareizākais ko var izdarīt nogalināt otru, lai kas arī būtu noticis. Pie tam bez pierādījumiem.

Andra: Lupata – dzinies pakaļ sunim, lai nošautu???

Sandra: Civilizēti cilvēki nenošauj mājdzīvniekus, skraidot tiem pakaļ pa ciemu. Būtu pieticis ar atbaidīšanu.
Irina: Nau ko šīkstēt. Suns nepieder viņam, lai nogalinātu.

Irina: Man suņus žēl, bet par lopu īpašnieku man nospļauties.

Jelena: Jums bija jāpārdomā, kā nodrošināt saviem lopiem drošu dzīvošanu un jāpaziņo pašvaldībai, ja jau tādi gadījumi Vārvē piefiksēti, nevis gaidīt, kad kaut kas vēl notiks. Ja ne suņi, tad vilki, ja ne vilki, tad bomži, kuriem arī nav ko ēst. Bomžus arī šausiet nost vai tomēr paziņosiet policijai?

Rīkojas pats

Šomēnes no suņu uzbrukuma cieta vairāk nekā 30 fermas dzīvnieku un Vladislavs Šafranskis nolēma rīkoties pats. Salika kameras ap fermu, kas piefiksējušas trīs lielu suņu baru rosāmies aploku tuvumā. Pagājušajā piektdienā, proti, 14.augustā, viens no darbiniekiem bija atnācis uz fermu un kopā ar savu draudzeni iegāja saimniecības ēkā.

“Viņi izdzirdēja, ka suņi rej kaut kur no otras puses. Apskrēja apkārt. Divi suņi paspēja izmukt, bet trešo izdevās iespundēt, aizverot aploka durtiņas. Pie tam tas melnais suns rādīja garus zobus un taisījās uzbrukt meitenei. Man nekas cits neatlika, kā rīkoties. Uzreiz izsaucu policiju, kas visus notikumus piefiksēja,” pastāstīja Vladislavs. Viņš norādīja, ka pats ir mednieks un perfekti saprot, ka pie visa ir vainīgi suņu saimnieki: “Diemžēl mums ir tāda tradīcija. Nezinu, kā citur Latvijā, bet pie mums tā ir ierasta lieta. Ja suni nav ar ko pabarot, laiž vaļā no sētas, tā pavēlāk vakarā, lai tas iet pats sev pārtiku gādāt. Pie tam, ja viens, tas ir bailīgs, bet ja ir vairāki šādi suņi, tad tie ir sliktāki par vilku baru.”

Tā kā pa šiem gadiem nav izdevies panākt nekādu reālu rīcību no policijas vai pašvaldības, kazu saimnieks nolēmis ievietot sludinājumu internetā. Fotogrāfijās ir redzams gan kritušais suns, gan trijotne vēl pirms uzbrukuma aitām un kazām. Lopuadzētājs vērsās pie sabiedrības ar lūgumu palīdzēt atpazīt suņus, lai varētu sazināties ar to īpašniekiem un saukt pie atbildības.

“Mēs esam maza valsts un mūsu spēkos ir to visu sakārtot. Nevar būt tāda situācija, ka lopi nevar dzīvot droši savos aplokos un suns nav savā sētā. Tas ir kaut kāds akmens laikmets. Man nav jāsargā ganāmpulks, jānakšņo fermā nedēļām ilgi, jāliek visapkārt kameras, lai aizsargātos pret saimnieku palaistiem suņiem. Es gribu dzīvot mierīgi, priecāties par kaziņām, slaukt tās, ļaut bērniem spēlēties. Nevar būt tāds karš katru dienu!” sacīja Vladislavs.

Noslēgumā piebilstams, ka veterinārārsts paņēma visus paraugus un analīzes, pārbaudīja mikročpa esamību, kura, protams, nebija. Policija sastādīja protokolu par šāvienu un apņēmās ziņot PVD, kuram tagad būtu jāveic visas nepieciešamās pārbaudes un jāpiefiksē suņu uzbrukums kopējā statistikas bāzē.

LATMA vadītājs Haralds Barviks: cilvēkam ir tiesības aizsargāt ganāmpulku

Saistītie raksti

“Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. No vienas puses ir mūsu sabiedrības uzskati un no otras cilvēka tiesības aizsargās sevi un savu īpašumu. Šādā gadījumā ir korekti jārīkojas, jāziņo policijai un viss jāpiefiksē. Cik man zināms, saimnieks suni ir pieķēris nozieguma vietā un neviens nevarēja viņam liegt rīkoties. Ja būtu medību šķirnes suns, es neatbalstītu drastisku pieeju, bet ieteiktu meklēt saimnieku un risināt jautājumu par materiālu kompensāciju ar viņu. Ar bezšķirnes nepieskatītu un, visticamāk, nekur nereģistrētu suni, diemžēl, citu variantu es neredzu. Tā ir neatrisināta problēma. Likums prasa, bet tai pašā laikā Latvija ir pilna ar nereģistrētiem suņiem bez čipa. Ar to ir jāstrādā un jāpanāk, lai situācija pamazām mainās uz labo pusi. Tas ir pašvaldību un sabiedrības izpratnes jautājums. Ir arī otra puse, proti, materiālais stāvoklis. Daudziem tā ir izvēle pabarot bērnus vai reģistrēt suni, tādēļ, tas nav arī tik ļoti viennozīmīgi,” situāciju komentēja Latvijas mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks.

Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore: cilvēki apzināti nereģistrē suņus

Savu viedokli šajā jautājumā paskaidroja arī Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore: “Jautājumā par sabiedrības drošību, suņu labturību, to čipēšanu un reģistrēšanu kontrole un atbildība ir jāuzņemas pašvaldībām. PVD atbild no pavisam cita aspekta, arī no labturības viedokļa. Ja tas suns tiktu uzraudzīts un turēts atbildīgi, tas neklaiņotu apkārt un joprojām būtu dzīvs. Šajā gadījumā gan pašvaldībai ir lielāka atbildība par notikušo, jo tieši Municipālajai policijai ir jāuzrauga suņu čipēšanas un reģistrēšanas prasību izpilde. Tajās pilsētās un novados, kur nav pašvaldības policijas, risinājumu nodrošina ar Valsts policijas palīdzību. Manā praksē ir pozitīvie arī piemēri. Mikročipu lasītāji ir, suņi tiek pārbaudīti un notiek darbs ar to īpašniekiem. Piemēram, Alūksnē šis jautājums ir sakārtots. Kolēģi man stāstīja, ka vienu laiku tur bija suņu pilnas visas patversmes un pašvaldība bija spiesta maksāt turēšanas un ārstēšanas izdevumus, kamēr meklē esošo vai jauno saimnieku. Tad visi sakooperējās ar pašvaldības policiju un jautājums ir atrisināts. Visur, kur redz kaut kādu suni, momentāni pārbauda mikročipa esamību un reģistrāciju. Ja nav, laipni aicināti visu īsā laikā sakārtot. Un nevar būt nekādu jautājumu. Likums ir jāpilda un viss.”

Likumi.lv Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība

Lauksaimniecības Datu centrs Informācija par SUŅA REĢISTRĒŠANU

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
“Šauj garām!” #48 epizode. Par vilku medībām
2 dienas
Kate Šterna
Virtuve
VIDEO RECEPTE: pildītas pankūkas ar brieža plaušām
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Binokļu tests – Swarovski, GPO un Bresser. Video bloga #10 epizode
Nedēļa
ME
Medības
Klausies!
Par rācijām un komunikāciju medībās. “Šauj garām” #47 epizode
Ekskluzīvi 21. oktobris, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Winchester Strata – abonēšanas loterijas balva
16. oktobris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par gaļas nodošanu, publiskām ūdenstilpēm, suņu GPS un apakšveļu. “Šauj garām!” #46 epizode
14. oktobris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par dzinējmedībām un ētisku šāvienu. “Šauj garām!” #45 epizode
7. oktobris, 2020
ME
Medības
Klausies!
“Šauj garām!” #44 epizode. Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā
30. septembris, 2020
Linda Dombrovska
Pieredze
Bauris 2020. Nāvējošās riesta cīņas
Speciālreportāža 25. septembris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par zosu medībām. “Šauj garām!” #43 epizode
23. septembris, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Eksperiments: svins pret tēraudu. Video bloga #9 epizode
21. septembris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par to, vai šaušanas treniņi palīdz medībās. “Šauj garām!” #42 epizode
16. septembris, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Par patronu lādēšanu un munīciju. “Šauj garām!” #41 epizode
9. septembris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Staltbriežu balsis riestā: padomi un metodes. “Šauj garām!” #6 extra
Ekskluzīvi 4. septembris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par to, kādēļ esam mednieki. “Šauj garām!” #40 epizode
2. septembris, 2020
ME
Medības
Klausies!
Aļņu medības riestā: padomi un metodes. “Šauj garām!” extra #5
Ekskluzīvi 28. augusts, 2020
Indulis Burka
Pieredze
Anri Anaņina padomi. Kā piepēkšķēt pīles
Speciālreportāža 27. augusts, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par staltbriežu selekciju un trofejām. “Šauj garām!” #39 epizode
Ekskluzīvi 26. augusts, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Ekstra #4. “Šauj garām!” komanda dodas medībās ar Zeiss, Swarovski un GPO
Ekskluzīvi 21. augusts, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Par ieroču tīrīšanu, tīrīšanas līdzekļiem. “Šauj garām!” 38. epizode 1
19. augusts, 2020
ME
Medības
Klausies!
Medības un naida runa. “Šauj garām!” #37 epizode
16. augusts, 2020
ME
Medības
Virtuve
Video bloga #8 epizode. Medību recepte: Bebra aknas dārzeņu marinādē
Ekskluzīvi 16. augusts, 2020
ME
Medības
Pieredze
Dari pats! Sālītava bebru ādām!
10. augusts, 2020
ME
Medības
Klausies!
Klausies un skaties! Par pīlēm un to medībām. “Šauj garām!” 36. epizode
5. augusts, 2020
ME
Medības
Klausies!
Par dzīvnieku piebarošanu un pievilināšanu. “Šauj garām!” podkāsta 35. epizode.
29. jūlijs, 2020
ME
Medības
Pieredze
Lūši, Valsts kontrole un mednieku intereses. Saruna ar Haraldu Barviku. “Šauj garām!” podkāsta 34. epizode
22. jūlijs, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Klausies! Kvadricikli, vinčas un dzelzs zirgi – ar ko izvilkt alni no meža. “Šauj garām!” podkāsta 33. epizode
15. jūlijs, 2020
ME
Medības
Aprīkojums
Skaties un klausies! Gludstobra munīcija. Skrotis, renkuļi, lodes. Podkāsta “Šauj garām!” 32. epizode
8. jūlijs, 2020
ME
Medības
Klausies!
Klausies un skaties! Jauni sodi, jauna kārtība. Medību likums. “Šauj garām!” 31. epizode.
1. jūlijs, 2020
LA
LA.LV
Klausies!
Klausies! “Šauj garām!” podkāsta 30. epizode. Man nav kolektīva! Kur medīt?
26. jūnijs, 2020

Lasītākie