Latvijā ar Āfrikas cūku mēri cīnāmies kopš 2014. gada jūnija, Vāciju šī problēma piemeklēja tikai pagājušā gada rudenī. Valsts šim mirklim gatavojās jau sen un jāsaka, ka vāciešiem bija pietiekami labs hadikaps, proti, Baltijas valstu pieredze, no kuras mācīties, kā arī Čehijas un Beļģijas labie piemēri, jo šajās valstīs ir bijis iespējams mēri izskaust un apturēt.
Tomēr, kā šobrīd veicas Vācijā ar mēra apkarošanu?
Šā gada 1.februārī tika paplašinātas divas zonas, lai aptvertu visu mēra skarto teritoriju. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka šobrīd jau atrastas 600 beigtas, ar mēri slimas mežacūkas. Zonas bija jāpaplašina, jo 20. janvārī apmēram 10 km no vietas, kur līdz šim tika konstatēts mēra perēklis, atrasti jauni infekcijas avoti. Jāsaka, ka mēris Vācija izplatījies netālu no robežas ar Poliju – valsti, kur Āfrikas cūku mēris arī konstatēts kopš 2014. gada.
Ir skaidrs, ka šobrīd Vācijas lielākā problēma ir tieši Polija, kur Āfrikas cūku mēris arī turpina izplatīties. Tas nozīmē tikai to, ka par spīti sētai, nav izslēgti gadījumi, ka inficētas mežacūkas no Polijas nokļūst Vācijā. Februāra sākumā tika ziņots, ka Vācijā atrasti 594 mežacūku līķi, kuri bija inficēti ar cūkām nāvējošo vīrusu. 149 mežacūkas atrastas janvārī vien, kas ir 25 % no kopējā beigto mežacūku skaita. Tomēr situācija Polijā ir daudz sliktāka. Rietumpolijā vien kopējais beigto atrasto slimo mežacūku skaits janvārī bija teju vai 3000. Prognozes šobrīd nav labas, jo ziema ir tieši tas laiks, kad tiek atrasti visvairāk nobeigušos mežacūku līķu.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
