Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ situācija Latvijā jau atkal izveidojusies teju vai katastrofāla. Daudzviet tā ir tieši tāda pati, kāda bija 2014. gadā, kad pirmo reizi Latvijā tika konstatēts ĀCM. Ivars Koloda, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs, stāsta par aktuālo šajā jomā, biežāk sastopamajām slimībām, kas konstatētas nomedītajiem dzīvniekiem, mednieku izpratni un pieļautajām kļūdām, par to, ko reāli varam darīt, lai uzlabotu situāciju.
ĀCM atkārtoti uzņem apgriezienus
Sekojot līdzi iknedēļas ziņojumam par ĀCM izplatību Latvijā, ko nosūta PVD, top skaidrs, ka šis bubulis nu atkārtoti uzņem apgriezienus visos Latvijas nostūros. Situācija krietni sliktāka šobrīd ir Vidzemē, taču arī Ziemeļkurzemē, Ventspils novadā, mēris nopietni uzdarbojas. “Cūkas ir savairojušās daudz, pat teiktu, ļoti daudz, turklāt dažādos Latvijas nostūros. Priecājāmies, ka nu atkal mežacūku populācija atjaunojas, bet te nu kolektīvos jābūt veselajam saprātam un jāanalizē situācija, ieviešot noteiktus pasākumus mežacūku skaita regulēšanai. Kas par daudz, tas par skādi! Ir pat dzirdēts, ka daudzviet darbojas dažādas sodu sistēmas par mežacūku medīšanu. Turklāt pat tajās vietās, kur rukšu ir ļoti daudz. To ir nepatīkami dzirdēt,” norāda Ivars Koloda. Nenoliedzami, būs kolektīvi, kuri šim apgalvojumam iebilstu, jo viņu pusē gluži vienkārši ĀCM veiksmīgi gājis pāri un mežacūku skaits ir neliels.
Mežacūkas ir jāmedī, nevis jātaupa
Pats būdams kaislīgs mednieks un dabas fotogrāfs, Ivars Koloda stāsta, ka mežacūku medības ir pašas interesantākās. Galvenokārt tāpēc, ka cūkas iespējams saklausīt jau pa gabalu, kā tās tuvojas brakšķēdamas, ka skan viss mežs. “Tas ir viens mirklis, sēdi tornītī pilnīgā klusumā, saklausi brakšķi, un pēkšņi redzeslokā parādās mežacūka,” stāsta Ivars. Atšķirībā no citiem medījamajiem dzīvniekiem tieši mežacūkas iespējams sadzirdēt jau laikus, kas dod iespēju sagatavoties un pirms medīšanas dzīvnieku arī novērtēt. Izvērtēšana ir pats svarīgākais, jo, konstatējot mežacūku ar kaut kādām kaitēm, medniekam būtu jārīkojas nekavējoties un šāds īpatnis jāizņem no populācijas.
Medniekiem jāpievērš uzmanība dzīvnieka uzvedībai
Slimu mežacūku atšķirt no veselas ir visai vienkārši, pat mazākās uzvedības izmaiņas var norādīt uz kādām veselības problēmām. Neadekvāta mežacūkas uzvedība var liecināt, ka tā, iespējams, ir inficējusies ar ĀCM. Pamatā ĀCM ir centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas attiecīgi izraisa uzvedības izmaiņas. Piemēram, mežacūka griežas ap savu asi, uzvedība var būt gausa un lēnīga. Slima mežacūka var nākt uz barotavu pārmērīgi bieži, līdz barotavas apkārtnē parādās kraukļu ķērkšana un smaka, kas liecina, ka cūka ir nobeigusies. Protams, jāatceras, ka uzvedības izmaiņas var izraisīt arī citas saslimšanas, tostarp Aujeski slimība.
Raksti iesniegumu un prasi naudu: Kā pareizi rīkoties ar atrastu beigtu mežacūku
Kas par daudz, tas par skādi
Otrpus Daugavai, Ziemeļvidzemē, situācija kļūst kritiski slikta. Līdz ar pavasara sākšanos tika saņemts arvien vairāk ziņojumu par atrastām mirušām mežacūkām. Piemēram, PVD tika informēts par vairāk nekā 60 beigtām mežacūkām vienā mēnesī Madonas novadā. “ĀCM ir sācis pļaut kā ar izkapti. Mežacūkas tiek atrastas bariem, un situācija ir satraucoša. Turklāt ne tikai Daugavas otrā pusē, arī Kurzemē situācija kļūst nopietna. Tāpēc ikvienam, kas mežā atrod beigtas mežacūkas, nekavējoties būtu jāziņo, lai tās varētu pareizi likvidēt, un tādā veidā ierobežot tālāku slimības izplatību,” stāsta Ivars Koloda. Konstatējot ĀCM uzliesmojumu konkrētā reģionā, apdraudēta ir ne tikai mežacūku populācija, bet arī tuvumā esošās mājas cūku novietnes. Arī mājas cūku audzētājiem jābūt modriem un jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Biodrošības prasības neviens nav atcēlis, noteikumu ievērošana ir visa pamatā.
Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs
Būtiskākais iemesls ĀCM straujai atkārtotai izplatībai ir pašreizējais mežacūku blīvums. Pēc pirmā ĀCM viļņa mežacūku populācija vietām tika iznīcināta pilnībā un pāris gadu griezumā tās netika manītas vispār. Populācijai sākot atjaunoties, medniekiem jābūt vērīgiem un jāsaprot, kas notiek viņu medību platībās. Pēdējo gadu laikā laikapstākļu un barības bāzes dēļ novērots, ka mežacūkām ir pat divi metieni gadā.
“Vietām ir novērots, ka mednieki mežacūkas nevis piebaro, bet baro. Jāatceras, ka barības bāze veicina mežacūku briedumu un dzimumgatavību. Tad arī ir sagaidāms, ka mežacūkām ir divi metieni gadā. Ir pat piedzīvotas situācijas, ka, apstrādājot nomedītu pērno ruksīti, tiek secināts, ka tā jau ir grūsna,” stāsta Ivars.
Sivēnmātei vienā metienā ir pieci līdz astoņi sivēni. Piemēram, ja platībās ir trīs sivēnmātes, tad gadā populācija var pieaugt pat par divdesmit mežacūkām. Lielākā kļūda, ko šādā situācijā var izdarīt mednieks, ir priecāties par populācijas pieaugumu un mežacūkas taupīt. Jāatceras, ka mežacūkas apvienojas baros, un mednieka uzdevums ir populāciju kontrolēt. Ja mednieks to nedarīs, tad to darīs ĀCM, kamēr nav izstrādātas vakcīnas.
Īsais ieskats nākotnē
Ņemot vērā, ka ĀCM turpina uzņemt apgriezienus un pozitīvo gadījumu skaits turpina pieaugt, nākotne vairs neizskatās tik jauka. Tuvojoties gada siltajai sezonai, mostas arī aktīvās atpūtas cienītāji, kas arvien vairāk laika pavadīs mežā, un var gadīties, ka beigtās mežacūkas tiks uzietas arvien biežāk. Līdz vienā momentā mednieki paši konstatēs, ka mežacūku kļūst mazāk.
Abonē 6 mēnešiem! Žurnāls Medības – vienīgais tikai medniekiem
Ir jādomā valsts mērogā
PVD atgādina, ka ir jāsagaida analīžu rezultāti, pirms nomedīto mežacūku sadales un nodošanas pārstrādei. Laikus neapturot Āfrikas cūku mēra izplatību, tas var mainīties un kļūt bīstams arī cilvēkiem, tā brīdina vadošā Latvijas virusoloģe Vaira Īrisa Kalniņa. Speciāliste arī uzsver – sabiedrība pārāk bezatbildīgi izturas pret drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai slimību apturētu.
“Atjauninot obligāti izmeklējamās mežacūku teritorijas, nereti mednieki pauž neapmierinātību un apgalvo, ka tas ievieš jaunus apgrūtinājumus, jo jāved nodot analīzes. Jāatceras, ka, pirmkārt, tas ļauj apzināt valstī esošo situāciju ĀCM kontekstā, otrkārt, par katru nodoto paraugu tiek samaksāts, kas savukārt var kalpot kā ieguldījums medību kolektīva attīstībā. Medniekiem sadarbojoties ar valsts iestādēm, ir jādomā valsts mērogā. Mednieks ir lielākais palīgs, kas palīdz kontrolēt kā ĀCM izplatību, tā arī mežacūku populāciju kopumā,” skaidro Ivars Koloda.
Cik viegli var iebraukt auzās
Nezināšana nav attaisnojums, un nākas atzīt, ka, lietojot uzturā nepārbaudītu produktu vai ar to daloties, var iebraukt konkrētās auzās, apdraudot savu, citu medību biedru, ģimenes locekļu, radu un draugu, kā arī četrkājaino palīgu veselību. “Pavisam ikdienišķs piemērs – ar trihinellām invadētas neizmeklētas mežacūkas gaļas izmantošana. Tāpat vari apdraudēt arī sava mīļdzīvnieka, medību biedra suņa veselību, tam iedodot iespējami izbrāķētus gaļas produktu atgriezumus. Tajos var būt dažādu parazītu ierosinātāji dzažādās attīstības stadijās,” skaidro PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs.
Katram medniekam būtu jāatceras pievērst uzmanību šādām lietām:
– dzīvnieka ķermeņa ārējam izskatam pirms nomedīšanas, pēc nomedīšanas – liemeņa apskate un ķermeņa dobumu apskate, iekšējo orgānu apskate;
– jāizvērtē, vai cilvēki ir potenciāli apdraudēti, vai pastāv saskarsme ar citiem dzīvniekiem (medījamiem dzīvniekiem vai mājdzīvniekiem), vai medījuma gaļa ir derīga patēriņam pārtikā;
– konstatējot riskus, ir jāreaģē un jāziņo.
Pareiza rīcība pēc mežacūku medībām, ievērojot biodrošības prasības:
– Medījuma apstrādes vietā un laikā ir jābūt pieejamam ūdenim un dezinfekcijas līdzekļiem.
– Medījuma apstrādes vietā un laikā tam nedrīkst piekļūt nepiederošas personas, kā arī savvaļas, lauksaimniecības un mājas dzīvnieki.
– Pēc mežacūku medībām, kad medījums no masta atvests uz apstrādes vietu, rūpīgi jāmazgā gan apavi, gan autotransports, neaizmirstot arī par automašīnā esošajiem paklājiņiem, kā arī aprīkojums, kas tika izmantots, piemēram, vannītes.
– Pēc mazgāšanas virsmas jāapsmidzina ar piemērotu dezinfekcijas līdzekli.
– Medījums jāizmeklē atbilstoši prasībām konkrētajā apvidū.
– Pēc krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas medījuma apstrādes aprīkojumu, vairākkārt izmantojamo aizsargapģērbu un medījuma apstrādes vietu tīra un mazgā. Ja nepieciešams, to visu dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem.
– Medījuma apstrādes vietā dezinfekcijas līdzekļiem jābūt obligāti.
– Pārliecinieties, vai dezinfekcijas līdzeklim ir derīgs uz tā norādītais lietošanas termiņš. Pērkot dezinfekcijas līdzekli, vaicājiet pirkšanas vietā, vai tas ir iedarbīgs pret ĀCM vīrusu.
– Dezinfekcijas līdzekļi mednieka automašīnā būtu labais tonis.
Kad stirnai vienalga, ja to apēd lūsis vai mednieks… un par gurķu zupu “Šauj garām!” #236 epizode
Abonē žurnālu Medības!
