Kas ir redzējis angļu pointeru darbā, nekad neaizmirsīs šo iedzīvināto ugunīgo kaisli – lokanās kustības, zibenīgo ātrumu, pret debesīm pacelto degunu un acumirklī sastingstošo skulpturāli veidoto ķermeni! Mednieki saka, medības ar pointeru ir domātas slinkajiem. Iedomājieties, jūs ejat pa lauku, pļāpājat ar draugu un ar vienu acs kaktiņu sekojat līdzi suņa gaitām kaut kur tālumā. Tad pēkšņi redzat – suns apstājies. Jāiet klāt! Varat nesteigties un nelauzt kājas pa kukuržņiem. Suns stāv. Aste, ausis, ķepas, pat acis, nerunājot jau par visiem muskuļiem, ir nekustīgi. Pilnīgs sastingums. Tikai dzīsliņa uz pakaļkājas vibrē un nāsis trīs, ievelkot tik tikko samanāmo mazā spalvu kamola smaržu. Medniekam vienmēr būs laiks sagatavoties šāvienam. Kad bise ir pie pleca, var klusā balsi izteikt komandu Dod! Suns klusi piezagsies vai arī palēks uz priekšu, un putns pacelsies medniekam ērtā momentā. Tāds ir pointera darbs.
Vēsture
Līdzīgi kā daudzu citu šķirņu arī angļu pointera izcelsmē nav viennozīmīgas skaidrības. Visagrīnākā ticamā informācija liecina, ka pointers izveidots 16. – 17. gadsimtā, kad no kontinentālās Eiropas uz Lielbritāniju atveda putnusuņus, ieskaitot Spānijas un Portugāles pointerus. Angļu rādītājsuņa (point – norādīt) šķirnes tapšanā piedalījās arī citas šķirnes. Tie bija greihaunds, kas deva lielo ātrumu, fokshaunds un bladhaunds – ārējos dotumus, uzcītību un izcilās ožas spējas, un bulterjers. Atsevišķi literārie un vēsturiskie avoti pie pointera senčiem min arī itāļu un franču brakus.
Pointers kā patstāvīga šķirne figurē 1650. gada dokumentos, dažus gadus pirms medību šaujamieroču ēras. Toreiz angļu pielietojums medībās bija nedaudz citāds – viņus izlaida laukā, lai atrastu zaķi, nopointētu to. Pēc tam pie darba ķērās greihaundi, kas, saprotams, zaķi dzina un noķēra. Astoņpadsmitā gadsimta sākumā lauka putnu un ūdensputnu medības kļuva aizvien populārākas, un kopš tā laika angļu pointers tiek uzskatīts par pilntiesīgu, ja ne pašu labāko putnusuni pasaulē.
18. gadsimta sākumā Anglijā ieveda spāņu pointeru. Suns bija smagnējs un lēns. Ļoti drīz šīs šķirnes pārstāvjus pārstāja izmantot pārošanai ar angļu pointeriem. Galvenais mantojums, ko atstāja dienvidnieks, ir stingrā un ļoti noturīgā stāja – points. Aizpagājušā gadsimta laikā angļu pointeram piejauktas seteru asinis. Tiek uzskatīts, ka tas ne tikai piešķīra eleganci, bet laboja arī raksturu. Tā laika autori apraksta pointeru kā spītīgu, agresīvu un grūti audzināmu suni.
19. gadsimta sākuma mednieku laikrakstos nereti parādījās brīnumstāsti par pointeru varoņdarbiem. Piemēram, pulkveža Torntona suņi Pluto un Dzuno esot turējuši stāju pie irbīšu saimes stundu un piecpadsmit minūtes (pēc pulksteņa). Savukārt Džons Henrijs Velšs, kura pseidonīms bija Stounhendžs, stāstīja, ka reiz purvājos pazaudējis savu suni. Pēc gada atgriezies aptuveni tajā pašā apvidū, viņš atrada suņa un putna skeletus vienu otram pretī. Starp citu, Stounhendžs bija pirmais, kurš aprakstīja angļu pointera šķirni, izveidoja standartu un pūlējās ieviest suņu vērtēšanas sistēmu izstādēs. Pirmais pointera šķirnes suņu klubs tika izveidots 1891. gadā, protams, Londonā. Piecus gadus vēlāk tā dibinātājs Džozefs Grems lakoniski un precīzi paudis šīs organizācijas darbības principus. Viņš sacīja: “Mēs aizstāvam šķirnes standartu un darbojamies pēc zelta vidusceļa principa. Pirmkārt, ievērojam šķirnes profilējošā darba prasības, bet tajā pašā laikā neaizmirstam par britu pointera estētisko veidolu.” Šī apstākļa dēļ mūsdienās tie neiedalās izstāžu un darba suņos kā daudzas citas medību un dienesta suņu šķirnes.
Slimības
Pointeri kā jau medību šķirne ir samērā veselīgi un izturīgi. Tomēr arī viņiem ir savas profesionālās slimības. Piemēram, gūžas displāzija un artrīts, ādas saslimšanas, katarakta un kurlums, acu saslimšanas.
Ģimene un audzināšana
Pointeri ir jautri, ļoti enerģiski un draudzīgi suņi. Jau no mazotnes pareizi audzināts un pietiekami nodarbināts pointers ir lielisks ģimenes kompanjons. Šie suņi ir jauki pret bērniem un citiem mājdzīvniekiem, ieskaitot kaķus. Pret putniem gan viņiem būs īpaša attieksme, ja saprotat, par ko ir runa. Bērniem noteikti ir jāmāca, kā jāapietas ar suni, lai viņš neciestu no pārliekas mīlestības izpausmēm: ausu un astes raustīšanas, grūstīšanas, košanas. Jaunam saimniekam ir jāzina, ka šīs šķirnes suņi ļoti slikti panes vientulību, tādēļ jau no pašas mazotnes tiem ir jāmāca palikt vienam. Sākumā uz dažām minūtēm, pusstundu, stundu un ilgāk, citādi viņš izmisumā vienatnē var sākt postīt māju. Pointers nenoguris un ar lielu azartu skries līdzi riteņbraucējam, skrituļotājam vai skrējējam. Saimniekam ir būtiski atcerēties, ka bez pienācīgas slodzes sadzīvot ar šīs šķirnes suni nebūs viegli. Ir svarīgi no pašām pirmajām dienām mājās iepazīstināt kucēnu ar dažādiem priekšmetiem, citiem mājdzīvniekiem, maziem bērniem. Protams, ir jāievēro drošība. Iepazīstināšanai ir jānotiek mierīgā gaisotnē, bez piespiešanas vai pārliekas trakošanas. Nevajag pārslogot kucēna psihi ar iespaidiem, jo tā var panākt gluži pretēju efektu. Pieaugot suņa redzesloks ir jāpaplašina. Pat ja dzīvojat privātmājā, noteikti katru dienu jāiet garās pastaigās. Pilsētas ielas, transports, cilvēku burzma vai, gluži pretēji, mežs, jūra (viļņu šalkoņa bieži vien biedē suņus), aizaudzis ezers – jaunās smaržas un iespaidi, viss ietekmē suņa fizisko attīstību un domāšanu. Agra un vispusīga socializācija ļaus sunim izaugt drosmīgam un par sevi pārliecinātam. Nošķirtībā no dzīves, citu suņu sabiedrības, svešiem cilvēkiem un situācijām pointers var izaugt bailīgs, kautrīgs un pat agresīvs. Sunim noteikti ir jābūt savai personīgajai vietai cilvēka mājā. Ierīkojot to, jāņem vērā, ka suns ir īsspalvains un diezgan sauss. Tātad guļvietai ir jābūt mīkstai un ērtai, pietiekami lielai. Tai jāatrodas pavisam netālu no dzīvojamās istabas vai pat tajā, jo šie suņi vēlas vienmēr būt pēc iespējas tuvāk cilvēkam.
Medības
Labas izcelsmes anglis jau pusotra divu mēnešu vecumā parādīs teicamus instinktus. Vēl īsti stabili neturoties uz četrām, pointers jau mēģinās celt priekšķepu un ar stāju norādīt uz putnu. Šis suns ir etalons stājas skaistuma un noturības ziņā. Pointers stāv tik stingri, ir tik ļoti koncentrēts uz medījumu, ka viņa manieri un pozu var koriģēt, piemēram, pārliekot ķepas vai pielabojot astes leņķi. No darba līnijām cēlies anglis noteikti būs apveltīts ar šķirnei raksturīgajām spējām. Protams, mēdz būt izņēmumi un papildinājumi. Piemēram, pointers, kas lieliski meklē un parāda zaķi, kas laukā slēpjas, jo domā, ka ir labi sapiņķerējis pēdas un neviens nezina, kur šis sēž. Pointers, ja vien iet pret vēju, zinās gan! Cita lieta, ka ne visiem suņiem zaķis interesē. Citiem to var iemācīt, bet citiem padod tik putnus! Jau kucēna vecumā, ņemot suni līdzi meža pastaigās, var ievērot, vai gadījumā mazajam britam nav intereses par sila putniem. Ja izdodas nomedīt mežirbi un parādīt to sunim, iepazīstināt ar šo smaržu, viņš nākamreiz varētu jau mērķtiecīgi meklēt konkrēti šīs šķirnes putnu. Putnusuņiem vispār ir viegli iemācīt šķirņu un sugu diferenciāciju. Viņi labi apgūst, kas interesē saimnieku un kas nav pat jāosta. Tālāk jau no suņa intelekta un ožas ir atkarīgs, vai viņš spēs atpazīt un izšķetināt vajadzīgo smaržu. Var gadīties, ka sunim interesē tikai un vienīgi lauks. Protams, mednieki teiks – kas Latvijā par lauka medībām! Ir viens liels BET. Šī brīža situācija ar Āfrikas cūku mēri var likt jau pavisam tuvā nākotnē domāt par citiem medību laukiem… labā nozīmē. Proti, iespējams, pavisam drīz mēs varēsim medīt fazānus visā valstī, jo jau tagad ir vairākas saimniecības, kas piedāvā šāda veida komercmedības. Augot popularitātei un pieprasījumam, Latvijas medību komersanti varētu pievērsties Zviedrijas, Ungārijas, Čehijas un citu valstu pieredzei, kur pusaugu fazānus izlaiž savvaļā pavasarī vai vasaras beigās šī gada cāļus un tad visu sezonu tos medī. Ekselentas, karaliskas medības! Un pointers tajās ir karalis.
Pakļaujoties Eiropas direktīvai, Latvijā aizliegts medīt slokas pavasarī, taču to pilnīgi droši joprojām var darīt rudenī. Šādās medībās pointers ir neaizstājams. Viņš ātri atradīs putnu, pacels to pa šāvienam un, ja vien mednieks ir pietiekami daudz laika veltījis apmācībai, arī atnesīs medījumu.
Latvijā
Angļu pointeru Latvijā ir maz. Viens suns ir sportists – kopā ar saimnieku piedalās baikdžoringa sacensībās. Latvijas Medību suņu klubā (LKF/FCI) ir reģistrēts vēl viens izcils suns. Edgehill’s Touch Of Gold. Latvijas zelta puika sākumā tikai piedalījās izstādēs un iepriecināja ģimeni ar panākumiem, ar savu maigo un jūtīgo dabu, mīlestību pret visiem un katru atsevišķi ņemto cilvēku un suni. Oziju izcīnījis daudz balvu un titulu. Ja tos visus uzrakstītu bez saīsinājumiem, pietiktu paprāvai rindkopai. Pateicoties saimnieku apņēmībai un dižciltīgajai izcelsmei, eksterjeram, šis pointers 2012. gadā ir kļuvis par pasaules junioru uzvarētāju, 2013. gadā par pasaules vicečempionu pieaugušo suņu konkurencē, kā arī ieguvis titulu Nordic Winner 2013. Jau divus gadus Ozijs trenējas lauka pārbaudēm. Pagājušajā gadā pavasara jaunsuņu pārbaudēs viņš saņēma trešās pakāpes diplomu, bet lauka pārbaudēs (FT) rudenī jau uzlaboja rezultātu un no tiesnešu rokām saņēma otrās pakāpes darba spēju apliecinājumu. Suņa saimniece Natālija stāsta, ka jau pirmajā pastaigā savās jaunajās mājās, kad kucēnam bija tikai trīs mēneši, Ozijs pārsteidza viņu un vīru ar stingru stāju. Tiesa gan, tie bija tikai ielas baloži, ko viņš pointēja. Kopš tā laika doma par medību apmācību vienmēr paturēta prātā. Šajā ceļā pirmais uzdevums bija paklausība. Viena no pašām svarīgākajām ir piesaukšana. Protams, apgūtas arī citas elementārās paklausības komandas. Natālija stāsta, ka nopietnāka pieeja šai mācību sadaļai arī devusi rezultātus, kas redzami arī sadzīvē un ikdienas pastaigās. Kad tikuši galā ar to, sākās treniņi laukā ar paipalām un pēc tam ar fazāniem. Sadzīvē ne, bet pastaigu laikā uzreiz varēja novērot pārmaiņas suņa uzvedībā, ko rosināja pievēršanās medību treniņiem. Katra pļava tagad pārvēstās par darba lauku, kur viss jāpārbauda un jāpārmeklē. Ja ir putni, tie jāpointē. Tieši suņa kaislīgā vēlme meklēt putnus, tas, cik svarīga un iedvesmojoša viņam šķiet katra smarža laukā vai mežā, lika saimniekiem domāt par iestāšanos mednieku kursos. Šogad plānus nācās nedaudz atlikt sakarā ar meitiņas ierašanos pasaulē, taču, tiklīdz būs iespēja, mednieku skola tiks pabeigta. Runājot par šķirnes popularitāti, kas mūsu valstī ir praktiski uz nulles, Natālija atzīst, ka pie vainas varētu būt ne tikai tas, ka pie mums ir vāji attīstītas sila putnu medības (lauka medības ir tikai ar nebrīvē audzētiem fazāniem), bet arī pointera fizioloģija. Šie suņi ir ļoti salīgi. Radīti Anglijā, kur bieži līst, bet nekad nav īpaši auksti, mūsu platuma grādos pointeri salst arī ne pārāk aukstā ziemas dienā. Šī šķirne ir izteikti populāra Eiropas dienvidos. Dabas un medību apstākļi, kā arī tradīcijas Anglijā un Latvijā atšķiras. Angļi ne tikai medības, bet pat suņu darba pārbaudes pārvērš par patīkamu pastaigu džentlmeņiem un lēdijām ar suņiem un tradicionālajos tvīda tērpos. Latvijā medības pārsvarā ir ieguves paņēmiens. Vienalga, vai runa ir par gaļu vai trofejām. Līdz ar to pointeram ir maz darba. Iespējams, ja šķirne kļūs populārāka, ar to iepazīsies vairāk ļaužu, un suņus sāks arī ievest un audzēt vairāk.
Sports
Ne šī vārda klasiskajā izpratnē, bet gan darba pārbaužu un sacensību jomā vārdiem sporta suns ir sava īpaša nozīme. Sports: lauka pārbaudes salu suņiem seteriem un pointeriem jeb angliski field trial (FT). Ir divi virzieni: faktiski darba īpašību pārbaudes un sacensības. Gandrīz katrā Eiropas valstī, Krievijā un citur notiek šāda veida pārbaudes, kurās var piedalīties jebkurš mednieks ar savu suni. Tas ir vienkārši darba īpašību novērtēšanas pasākums. Pavisam cita lieta ir lielās sacensības. Darba suņu pasaulē tām ir savs nosaukums. CACIT. Suņi, kas startē Eiropas un pasaules līmeņa sacīkstēs, ir absolūti īpašs stāsts. Viņu nav daudz, tāpat kā cilvēku, kas trenē pointerus un seterus šādā līmenī. Ir divu veidu sacensības – lauka un meža putnu meklēšana. Vairāki Itālijas un Francijas trialeri, kuri, starp citu, plāno piedalīties vērienīgās sacensībās Baltijos slanka 2015 kaimiņvalstī Lietuvā no 8. līdz 11. oktobrim, ieinteresēti sloku medībās. Viņi ceļo šim putnam līdzi apkārt visai Eiropai un rīko treniņus, medības un sacensības visur, kur tas ir iespējams. Tā kā Lietuvā ir viens no sloku pārlidojuma pieturas punktiem, tur netālu no Šilutes jau trešo gadu tiek rīkots field trial čempionāts ar pasaules grandu piedalīšanos. Iespaidi, kas gūti, vērojot šīs sacīkstes, ir neaprakstāmi. Seteri un pointeri uzrāda neiedomājamu meklēšanas ātrumu un kaisli. Šie treneri un viņu suņi specializējas tikai slokas meklēšanā, un nekādi citi putni viņus nespēj ieinteresēt. Šāda līmeņa treneri mazāk domā par vaislu, par eksterjeru, pat par reāli nepieciešamajām darba īpašībām. Galvenais ir rezultāts. FT suņu audzēšanā izvēlas ātrākos, azartiskākos, suņus, kam ir izteikts points. Par izstāžu vērtējumiem vispār netiek domāts. Par field trial suņiem stāsta – ir bijuši gadījumi, ka pointers skrien tik ātri un, saodis putnu, tik pēkšņi apstājas, ka salauž ķepas. Viss prestiža vārdā, jo uzvarēt Eiropas un pasaules salu putnusuņu sacensībās ir ļoti liels gods. Šinī jomā populāri ir turīgiem cilvēkiem iegādāties īstu FT suni, nodot to pareizā trenera rokās. Viņš tad arī braukā ar šo suni pa treniņiem un sacensībām apkārt Eiropai, sākot ar Portugāli, Spāniju, Franciju, Itāliju, kur notiek CACIT jeb starptautiska ranga sacensības un vāc punktus suņa saimnieka prestižam. Diemžēl tas jau ir līmenis, kur sākas mazliet netīra spēle. Pirmkārt, ir ļoti grūti tikt iekšā šajā sabiedrībā. Pat ja esi ļoti talantīgs treneris, pirmos četrus piecus gadus var nerēķināties ar kaut cik vērā ņemamiem panākumiem. Otrs – visi redz tikai suņa ātrumu, pārmeklējot lauku. Nevienam īsti nav iespējas novērtēt viņa ožu. FT suņus īpaši trenē maksimālam tempam un skaistai skriešanai. Tāpēc ir pietiekami daudz gadījumu, kad suns lielajā ātrumā vienkārši ielido irbju bariņos, kas pajūk uz visām pusēm. Tas notiek tādēļ, ka FT suns ir audzēts skriešanas, nevis komplekso medību īpašību vārdā. Bieži vien šie sporta suņi arī diezgan izteikti vizuāli atšķiras no pointeriem parastajiem – medniekiem un izstāžu dalībniekiem.
Un tomēr 90% no lauka pārbaužu field trial sacensībām ir domāti cilvēkam vienkāršajam, medniekam, kas vēlas pārbaudīt sava suņa īpašības, sacensties ar līdzīgajiem, iegūt vērtējumu paša priekam vai sava suņa vērtības celšanai iespējamo pārošanas partneru ieskatos. Šajā grupā pamatā ietilpst suņi, kas audzēti pēc visiem darba un eksterjera kanoniem. Un tādu pasaulē ir vairākums. Tādēļ pointers joprojām saglabā savam sen izveidotajam standartam atbilstošus fiziskos un darba parametrus.
Putnu suņi un to darbs
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
Video ekstra #20. Mīti un fakti par medību suņiem
