Suns ir plēsēju (Carnivora) kārtas suņu (Canidae) dzimtas pārstāvis. Visiem šīs kārtas dzīvniekiem ir līdzīga zobu struktūra, tomēr ēšanas ieradumi un organisma prasības lielā mērā atšķiras. Dažām sugām ir absolūta nepieciešamība pēc gaļas uzturā, tie ir tā dēvētie patiesie gaļēdāji, savukārt citi var apmierināt barības vielu vajadzības, ēdot augu materiālu (zālēdāji) vai gaļas un augu kombināciju (visēdāji). Piemēram, kaķi ir obligātu plēsēju piemērs. Turpretī govis ir zālēdāja piemērs, cilvēki ir visēdāju piemērs, bet suns ir daļējs gaļēdājs.
Suns – daļējs gaļēdājs
Suņu zobu struktūra ir kā plēsējam, bet zarnu trakts ir pielāgots visēdāja uzturam – normālos apstākļos suņi var apmierināt savas uztura vajadzības, ēdot augu un dzīvnieku barību. Dabā suņi medī, uzlasa maitu, ēd ogas, saknes un augus. Mājas apstākļos cilvēkam jācenšas nodrošināt sunim tikpat daudzveidīgu pārtiku.
Barošanas veidi
Sausā barība un konservi tiek izgatavoti no pārstrādātām un apstrādātām dzīvnieku un augu izcelsmes izejvielām, veidojot sabalansētu uzturu atbilstoši dažādu šķirņu un dažāda vecuma suņu organisma prasībām.
Jēlā diēta (RAW), kuras pamatā ir termiski neapstrādāta gaļa, ēdamie kauli un orgāni.
Svaigēšanas (BARF) dietā iekļauta gaļā, iekšējie orgāni, ēdamie kauli, dārzeņi, augļi, sēklas un papildvielas.
Savvaļas diēta – ekstrēms novirziens suņu barošanā, kad tiek izmantoti veseli dzīvnieki, piemēram, truši, vistas, zivis.
Mājas ēdiens ir termiski apstrādātu un jēlu ingredientu sajaukums.
Zivis suņu diētā
Visas ziemeļu suņu šķirnes, tostarp arī laikas, vēsturiski ir izaugušas, ja tā var teikt, ar zivju diētu. Protams, arī gaļa, augi un viss cits pieejamais ir bijis suņu barošanas daļa, taču zivis ir tikpat dabisks suņu pārtikas avots kā gaļa. Zivis ir vairāku galveno vitamīnu un minerālvielu, kā arī olbaltumvielu, aminoskābju un omegas-3 avots, tajās ir samērā maz piesātināto tauku, un tās ir viegli sagremojamas. Zivis izmanto kā pamata proteīnu antialerģiskās barības ražošanā.
Papildu mikroflora
Savvaļas suņveidīgie daļēji pārtiek no maitas. Tās ir kritušo dzīvnieku paliekas, ūdenstilpju krastos atrodamie gliemeži, beigtas zivis un putni. Suņveidīgie labprāt apēd uz ceļa notriektos kukaiņus, rāpuļus un putnus, vārdu sakot, visu, kas ir ēdams. Miesā, kas ir sākusi fermentizēties jeb sadalīties, ir atrodams bagātīgs baktēriju, enzīmu un mikroorganismu klāsts, kas papildina suņa kuņģa mikrofloru un palīdz pārstrādāt pārtiku. Mūsu mājās suņi saņem daudz tīrāku ēdienu. Ne sausajā vai konservētajā suņu barībā, ne pagatavotajā ēdienā nav šādu vielu. Arī barojot ar svaigiem gaļas produktiem un zivīm, mikrofloras apjoms, ko saņem suns, ir minimāls. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ kucēni un arī pieauguši suņi ar gardu muti apēd visādas laukā atrastas smirdīgas lietas. Sākot ar beigtiem gliemežiem un beidzot ar ekskrementiem – viņiem ir nepieciešamas papildu baktērijas un enzīmi, lai veiksmīgi sagremotu pārtiku.
Variants ir regulāri dot termiski neapstrādātu un ne pārāk labi izskalotu atgremotāju kuņģi. Ja nav medījamo dzīvnieku kuņģīšu, var iegādāties liellopa, aitas vai kazas kuņģi tirgū. Vēl viens risinājums ir sagriezt gabalos nevērtākus gaļas gabalus, piemēram, vēdera plēves, un ievietot polietilēna maisā ledusskapī. Pēc dienām piecām vai vairāk slēgtajā iepakojumā gaļa būs kļuvusi lipīga un pārklāsies ar plēvi. Smaciņa arī būs atbilstoša. Un tas ir tieši tas, kas vajadzīgs sunim! Tā var mājas apstākļos nodrošināt sunim papildu mikrofloras porciju gremošanas uzlabošanai.
Suņu barībā nav jābūt C vitamīnam
Suņi, tāpat kā daudzi citi dzīvnieki, patstāvīgi ražo C vitamīnu. Veselīga suņa ķermenis spēj saražot ap 40 mg C vitamīna uz kilogramu masas katru dienu! Papildu vitamīnu un minerālvielu došana sunim ir ieteicama, ja tam ir kādas veselības problēmas, taču arī tikai pēc konsultācijas ar veterinārārstu. Pareizi barotam veselam sunim nekādi pārtikas papildinātāji nav vajadzīgi.
Ūdens nepieciešams pastāvīgi
Ikvienam sunim jābūt nodrošinātam ar pastāvīgu svaiga ūdens avotu neatkarīgi no tā, vai suns tiek barots ar svaigu, mājas vai sauso barību. Pat ja suns zaudē visus ķermeņa taukus un pusi olbaltumvielu, viņš var izdzīvot. Taču ūdens ir tik svarīgs, ka suns var nomirt, ja zaudē tikai 10% ūdens savā ķermenī. Ūdens veido vairāk nekā pusi no pieauguša suņa ķermeņa svara. Sevišķi rūpīgi jāseko līdzi ūdens nodrošināšanai suņiem, kas dzīvo āra voljēros un pagalmā. Neatkarīgi no laika apstākļiem ūdens iztvaiko ļoti ātri, bet ziemā sasalst un arī pamazām iztvaiko. Sunim ir jābūt pieejamam pastāvīgam ūdens avotam!
Tauki
Dzīvnieku un augu izcelsmes tauki ir būtiska suņu barības sastāvdaļa, jo tie palīdz veikt daudzas ķermeņa funkcijas, tostarp uzturēt ķermeņa temperatūru, kontrolēt iekaisumu un palīdzēt organismam absorbēt noteiktus vitamīnus. Tauki, kas uzkrājas dzīvnieka organismā, kalpo kā enerģijas akumulators un izdzīvošanas garants sliktākos barošanās apstākļos.
Ogļhidrāti
Augos un graudos esošie ogļhidrāti ir lielisks enerģijas avots un uzlabo gremošanu. Pēdējos gados kļūst populāras suņu barības bez graudaugu piedevas, taču, ja sunim nav alerģijas, droši var dot visus graudaugus. Mājas apstākļos tās nereti ir putras ar gaļu un dārzeņiem, vai ne?
Olbaltumvielas
Olbaltumvielas nodrošina putnu un dzīvnieku gaļa, zivis, bet sausajā barībā kukurūzas lipeklis un sojas pupu milti. Olbaltumvielu uzdevums ir nodrošināt neaizvietojamās aminoskābes un olbaltumvielu apakšvienības, kas palīdz uzturēt veselīgu apmatojumu, ādu, nagus, muskuļus, cīpslas, saites, skrimšļus, kā arī veicina pareizu hormonu ražošanu.
Kucēniem un veciem suņiem nepieciešams vienāds proteīna daudzums
Kucēna organisms aug un patērē daudz celtniecības materiāla, tādēļ kucēniem paredzētajā barībā ir vairāk proteīna, savukārt senioru gremošanas sistēma sliktāk pārstrādā pārtiku un uzņem mazāk proteīna, tādēļ to barībā šo vielu līmenis arī ir augstāks.
Barošanas galdiņš
Sunim dabiska ēšanas poza ir ar galvu uz leju, taču mūsdienu pasaulē tiek uzskatīts, ka veselīgāk ir, ja suņa bļodas atrodas uz paaugstinājuma. Šis risinājums dod priekšrocības lielo šķirņu suņiem un dzīvniekiem ar locītavu un muguras problēmām, taču nav piemērots ātrēdājiem, brahicefālu grupas šķirņu suņiem un dažiem citiem, tostarp arī vējasuņiem un putnusuņiem.
Šo šķirņu grupu suņiem ir tā dēvētais dziļais krūškurvis, kur kuņģim ir daudz vairāk brīvās vietas apkārt. Tādēļ suņiem ar šādu krūškurvja tipu ir nosliece uz kuņģa samešanos, kas ir nāvējoši bīstams stāvoklis un var novest pie letāla iznākuma pāris stundu laikā. Zinātnieki ir konstatējuši korelāciju starp kuņģa samešanās gadījumu skaitu un suņu barošanu no paaugstinājuma.
Ar divām reizēm pietiks
Savvaļas suņi var mierīgi iztikt bez pārtikas trīs dienas, bet pēc tam tiem noteikti kaut kas ir jānomedī un tad tie pieēdas, līdz vairs nevar paelpot. Mājas suņiem šādā režīmā nav jādzīvo.
Kucēnus līdz sešiem septiņiem mēnešiem var barot trīs reizes dienā, bet pēc tam var pāriet uz divu maltīšu režīmu. Protams, pieaugušu suni var barot arī reizi dienā atkarībā no apstākļiem. Taču ikdienā labāk tomēr ir dot divas nelielas porcijas nekā vienu lielu.
Ja šķiet, ka tiksi galā ar lāci, tā nebūs! No vilka bēdz, uzskrien lācim
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
