Vistilbe ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes). Gājputns, kas ligzdo Eiropas un Krievijas tundras un mērenajā joslā, bet ziemo Rietumieropā, Āfrikā un Āzijas dienvidos, turklāt migrācijas laikā sastopama arī Latvijā. Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir mazs un ļoti noslēpumains putns.
Pirms gada vienam šādam putnam tika piestiprināts izsekošanas raidītājs un tas atgriezies savā ziemas mītnē Stafordšīrā, atklājot iespaidīgu migrācijas maršrutu pāri Eiropai. BBC tikās ar komandu, kas strādā pie šī aizraujošā projekta. Viens no projekta komandas dalībniekiem, iebrienot bijušās Dienvidstafordšīras ogļraktuves teritorijā, centies ieraudzīt kādu no putniem, kas aprīkots ar GPS.
Interesanti!
Dienvidstafordšīra, atrodas Anglijas rietumdaļā, vēsturiski bija pazīstama ar savu ogļrūpniecību. Tomēr mūsdienās lielākā daļa ogļu raktuvju šajā reģionā ir slēgtas, un teritorijas tiek atjaunotas vai izmantotas citiem mērķiem. Piemēram, bijušās ogļraktuves bieži tiek pārveidotas par dabas rezervātiem, tādējādi veiconot bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu.
Lai gan šajā futbola laukuma lieluma mitrājā varētu uzturēties līdz pat 45 šiem putniem, tos pamanīt ir gandrīz neiespējami. Ne vien tāpēc, ka putns ir ļoti mazs, bet tas spēj lieliski maskēties. Interesanti, ka šie putni atšķirībā, piemēram, no pīlēm, nelido prom, kad tām tuvojas cilvēks. Tās cieši piespiežas pie zemes un paliek nekustīgas. Tu vari atrasties putnam praktiski blakus un pat nenojaust, ka tas tur ir. Tieši tāpēc zināšanas par šo ziemas viesi Lielbritānijā līdz šim bijušas ļoti ierobežotas. Taču situācija sāk mainīties, pateicoties putnu vērošanas entuziastiem un modernākajām tehnoloģijām.
Termālās kameras revolucionizē putnu pētnieku darbu
Kolins Makšeins no Belvide Ringers putnu izpētes grupas skaidro, kā termālās redzamības ierīces revolucionizējušas viņu darbu. “Tas ir pilnībā mainījis iespējas. Kopš sākām izmantot šīs iekārtas, vistilbes atrodam daudz vieglāk,” viņš stāsta. Ar neapbruņotu aci šos putnus pamanīt praktiski nav iespējams, taču, izmantojot ierīci, kas uztver ķermeņa izstaroto siltumu, tie parādās kā spilgti balti plankumi.
Kad putni ir redzami, tos ir daudz vieglāk notvert un apgredzenot. Gredzenošana jau sen ir bijusi galvenā metode putnu migrācijas izpētei, taču arī šeit tehnoloģijas maina noteikumus. Pirmo reizi šī Stafordšīras grupa ir varējusi izmantot sīkus GPS raidītājus, lai precīzi izsekotu, kur Vistilbes dodas.
Tehnoloģijām attīstoties, izsekošanas iekārtas ir kļuvušas tik mazas, ka tās beidzot ir piemērotas arī šādām mazām putnu sugām.
Episkā migrācija
Neilgi pirms Ziemassvētkiem komandai izdevās atkārtoti notvert vienu no ar raidītāju aprīkotajiem putniem un lejupielādēt datus.
Rezultāti atklāja neticamu ceļojumu – putns laika periodā no februāra līdz aprīlim pavadīja Stafordšīrā, bet pēc tam, vienas nakts laikā, devās uz Eseksu. Vēl dienu vēlāk tas sasniedza Vāciju, un dienu pēc tam – Poliju. Tūkstoš kilometru trīs dienās. Pēc atpūtas tas turpināja ceļu tālāk uz austrumiem, sasniedzot Latviju.
“Bet tajā brīdī raidītāja baterija izbeidzās,” skaidro cita grupas pētniece, Sofija Rabouna. Tiek uzskatīts, ka putns pēc tam turpināja ceļu uz tālākajiem Austrumeiropas reģioniem un tālāk devās uz Krieviju, lai tur ligzdotu.
Šobrīd 10 vistilbēm joprojām ir piestiprināti GPS raidītāji. Pētniekiem atliek vien vēlreiz notvert šos putnus, lai iegūtu vairāk datus un uzzinātu citus migrācijas noslēpumus. Tikmēr organizācijai Natural England, kas atbalstīja šo projektu, viena no aizraujošākajām atziņām ir tā, ka tagad ir iespējams precīzi izsekot, kā putni pavada savu laiku, atrodoties Lielbritānijā. Lai gan tās nakšņo mitrājos, naktī tās dodas baroties citur. Tagad, kad zināms, kur tās dodas, Kevins Klements no Natural England skaidro, ka būs iespēja veikt plašākus pētījumus par šo biotopu īpašībām un sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, lai uzlabotu šīs noslēpumainās sugas dzīves vidi. Tikmēr komanda turpina putnu meklējumus, cerot atklāt vēl vairāk vistilbju migrācijas noslēpumu.
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
