“Mums nav medību tradīciju,” skaidri un gaiši pasaka zviedru mednieki. Viņiem nav svētku apģērbu, viņi negodina dzīvniekus tādā izpratnē, kā to reizēm darām mēs. Toties viņiem ir noteikti stingri ētikas un drošības principi, kas iet roku rokā un nav nošķirami.
Pirmkārt, pirms medībām ierocis tiek pārbaudīts, vai tas šauj precīzi. Ne gluži katru reizi, bet pietiekami bieži. Medību iecirknī pat ir iespēja izveidot nelielu šautuvi, to nereģistrējot, lai katrs var pāris reižu izšaut.
Otrkārt, runājot par drošību, noteikumi ir ļoti stingri. Dzinējmedību stils gan ļoti atšķiras no mums ierastā. Ir tikai suņi un suņu īpašnieki, kuri var arī lēnām pa mežu pastaigāties. Masti ir lieli, un viss praktiski notiek klusējot, līdz brīdim, kad suns uziet medījumu un sāk riet.
Interesanti, ka suņu īpašnieki pa mežu iet klusējot. It kā no drošības viedokļa tas nav pārāk prātīgi, toties šaušanas nosacījumi ir gana stingri, kas to visu kompensē. Šaut drīkst tikai tad, ja dzīvnieks ir sāniski pret mednieku. Jāšauj ir rumpī – nevis kaklā vai kur citur. Ieteicams, lai šāviena brīdī aiz dzīvnieka būtu kāds šķērslis – koks neskaitās.
Jāatzīmē, ka Zviedrijā mežos visur ir klinšu bluķi, kas ļoti labi kalpo šim nolūkam. Latvijā par kaut ko tādu mēs pat runāt principā nevaram. Tāpat šāviena brīdī ir jāredz, kur atrodas suns. Raidīt šāvienu uz alni, ja suns ir aiz dzīvnieka vai tam pārāk tuvu, ir aizliegts. Ja ne, tiks piestādīts rēķins par 10 000 eiro, jo tā saimnieki vērtē savus suņus.
Tāpat ļoti rūpīgi tiek pārbaudīts katra šāviena rezultāts. Varētu pat teikt, ka ar sistemātisku precizitāti. Šāviena vietu ne tikai aplūko medību vadītājs, bet nekavējoties tiek pasaukts suns, kurš pārbauda pēdas.
Piedevām vēl bieži tiek izvirzīts noteikums – vienā mastā vienā stāvvietā var šaut tikai uz vienu dzīvnieku. Tas disciplinē un mazina mednieka vēlmi šaut pirmo, kas parādās redzeslaukā.
Tāpat visi dzinējmedību dalībnieki lieto rācijas. Tas nodrošina ātru informācijas apmaiņu, dod iespēju nekavējoties sniegt ziņas viens otram par to, kas notiek mastā. Vienlaikus medību vadītājs var nodot ziņu medniekiem vai dzinējiem. Zviedri izmanto vienu austiņu, kas ļauj klausīties notiekošajā, kā arī ļauj klusi sarunāties. Līdzīgi medī arī igauņi, kuri uzskata, ka rāciju izmantošana ir ļoti svarīga un noderīga.
Tāpat visiem medību suņiem ir GPS izsekošanas sistēmas, lai jebkurā brīdī būtu iespējams saprast, kur suns atrodas, un nebūtu bezjēdzīgi tas jāmeklē. Zviedri medī intensīvi, dinamiski un ļoti disciplinēti.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” decembra numurā
