Žurnāla Medības šī gada abonentu loterijā laimīgā loze tika Leontijam Kotļarovam no Kuldīgas, kurš medī mednieku klubā Mežarags. Viņš turpmāk medībās dosies ar Winchester XPR Strata karabīni, ko loterijai piedāvāja SIA Ieroči. Sirmais kungs jau bija nolēmis beigt aktīvās mednieka gaitas, taču laimests pamudinājis viņu turpināt medīt un gūt jaunus, neaizmirstamus piedzīvojumu.
Loterijā laimē pirmo reizi
“Šī (2020./2021. gada medību sezona) bija pirmā sezona, kad neko nenomedīju, pat neizšāvu. Jau biju izdomājis, ka medīšanai jāmet miers. Taču nu laimēju ieroci! Jāturpina tik medīt! Esmu gana cienījamos gados, lai viens pats nekur tā īsti nebrauktu, īpaši pa sniegotiem ceļiem. Kārtīgi jāizmēģina tas jaunais ierocis, un tad gan varēs mest mieru,” pārliecināts Leontijs Kotļarovs.
Loterijās līdz šim viņam neesot veicies un laimests bijis ļoti negaidīts pārsteigums. Sieva un meita žurnālu viņam pasūta kā dāvanu dzimšanas dienā.
“Katru numuru izlasu no sākuma līdz pat beigām, un vienmēr ir daudz interesantu atziņu un vērtīgas informācijas,” atklāj loterijas uzvarētājs.
55. medību sezona
Uz jautājumu, kāpēc kļuvis par mednieku, Leontija kungs teic, ka viņam vienmēr patīk būt pie dabas. Sākumā, agrā bērnībā, paticis makšķerēt, vēlāk gājis par dzinēju un, protams, kļuvis arī par mednieku. Tas noticis nu jau tālajā 1966. gadā. Tāpēc šī viņam jau ir 55. medību sezona.
“Kad kļuvu par mednieku, bija iespēja medīt pīles, zaķus, arī lielākus dzīvniekus. Pirmās, atceros, bija pīļu medības.
Ilgus gadus medīju ar bisi, taču divdesmit piecus gadus man ir KO karabīne. To iegādājos, līdzko šādas klases ieroci varēju nopirkt. Protams, medīt ar bisi un karabīni ir divas dažādas lietas. Tomēr sava mūža lielāko alni un lielāko briedi es nomedīju ar bisi. Taču pēdējā laikā uz lielajiem ar bisi neesmu šāvis,” stāsta mednieks.
Virs galvas lido briedis
Leontija kunga rēķinā ir bronzas alnis un tādas pašas medaļas vērts briedis, ir arī bronzas buki, kas gan nav sevišķi mērīti un uz izstādēm vesti.
“Uz lūsi pat neesmu tēmējis. Uz vilku gan, taču viņš bija ļoti tālu. Izšāvu vairāk kompānijas dēļ… Nekad tā īsti neesmu centies medīt tieši trofejas dēļ. Medības man svarīgas kā tādas, neizceļot trofejas iegūšanu. Patīk arī mežacūku medības. Savulaik tas bija pamata medījums. Tagad to ir maz, taču populācija pamazām atkopjas.
Medībās piedzīvojumu netrūkst – reiz dzinējmedībās man briedis pat pāri galvai pārlēca. Man priekšā bija uzkalniņš, no kura tad arī tas atspērās lēcienam. Tolaik jau briežus nemedīja tik daudz. Tagad briežu ir tik, cik manā jaunībā zaķu!
Neparasta satikšanās man bija arī ar alni. Biju aizbraucis uz pīlēm tepat uz Vāni aļņu riesta laikā. Biju iebridis dīķī. Alnis arī, un viņš pēkšņi man sāka nākt virsū kā vells. Nezināju, ko darīt. Kaut krīti gar zemi ūdenī… Nācās šaut gaisā. Tikai tad viņš metās sāņus.
Kādā citā reizē gatavojāmies aļņu medībām. Rajona avīzītē taisni tolaik bija raksts, kā aļņi jāmedī, – vajagot palauzt zariņus. Ieraudzīju 300 metru attālumā cerēto medījumu, iebridušu lāmā meža pļavas pašā vidū. Palauzīju zariņus, paklapēju ar kāju, un viņš atnāca man gluži klāt. Iztiku pat bez piesaukšanas ar balsi. Skaisti ragi ar astoņiem žuburiem. Tas arī ir mans bronzas alnis,” atceras mednieks.
Pīles būtu jāsāk medīt agrāk
Gan medības ar dzinējiem, gan gaides medības Leontijam Kotļarovam šķiet vienlīdz interesantas.
“Klubā, kurā medīju, ir lieliski sakārtota infrastruktūra un arī dzinējmedībās var piebraukt pie stāvtornīša, ieņemt vietu un gaidīt. Gaides medībās var pasēdēt un pavērot dabu, dzīvniekus. Ja pašam neizdodas nomedīt, var pateikt gados jaunajiem medniekiem, kurā vietā medījums nāk. Nav jau pašam vienmēr jāspiež ieroča sprūda mēlīte.
Vēl vasarā biju uz pīļu medību sezonas atklāšanu. Neesmu izlaidis nevienu gadu. Ir braukts arī uz Lubāna ezeru un citiem. Tagad tepat tuvākajā apkaimē, kur ir ezeriņi un zivju dīķi. Pīļu ir daudz mazāk nekā manā jaunībā. Domāju, ūdeņu kļūst mazāk un līdz ar to pīļu. Dzīvoju pie Abavas, un savulaik rudeņos upe bija pīļu pilna. Tagad nekā. Vēl kāda nianse. Pavasarī redz pīles perējam, aug pīlēni, taču tad viņi visi pazūd. Visticamāk, aizlido pirms medību sezonas sākšanās.
Taču šīs sezonas pīļu atklāšana arī bija pirmā, kurā paliku bez medījuma… Kaut gan pīles bija un jaunākie zēni tika arī pie medījuma,” atklāj mednieks.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
