Godīgi sakot, zosu postījumi ir lauksaimnieku, nevis mednieku problēma, jo, pasludinot zosu nogalināšanu par medībām pavasarī, medniekiem būtībā būtu jāatbild par šo putnu nodarītajiem postījumiem. No otras puses – kādēļ lauksaimniekiem jācieš kādas valsts iestādes neizdarības dēļ?
Vai šogad zosu ir vairāk Par zosu skaitu grūti runāt, jo nav pamatotu, faktos balstītu ziņu. Monitorings šajā jautājumā neeksistē. Tomēr ir cits rādītājs, kas liecina par problēmu.
Pirms diviem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi kompensāciju pieteikumus par 290 ha, pagājušajā gadā – 140, bet šogad – 3000 ha. Vai zosu ir vairāk, īsti pateikt nevar, bet ēd tās šogad noteikti vairāk.
Kas mainījies
Zinātāji lēš, ka šogad vienkārši dažādu apstākļu sakritības dēļ zosis pie mums Latvijā uzturējās ilgāk, gaidot, kad uzlabosies laika apstākļi – ziemeļos kļūs siltāks. Tā nu zosis vienkārši vācās baros uz lauksaimnieku laukiem un tiesāja nost visu, kas tur ēdams.
Problēma arī tāda, ka zosis evolūcijas ceļā ir sapratušas, ka lauksaimniecības zemēs barība ir sātīgāka un bagātāka nekā dabiskajās pļavās, kur tām būtu jāēd. Kādēļ jāknapinās, ja var baroties uz pupu lauka? Ej pa vagu un lasi visas pēc kārtas ārā!
Lauksaimniecības prakse
DAP savā preses relīzē norāda, ka zosu postījumi palielinājušies, jo lauksaimnieki pēdējos gados ieviesuši t. s. zaļināšanas programmu, kas paredz sēt pupas un zirņus. Tādēļ DAP iesakot lauksaimniekiem mainīt praksi, kas zosīm šķiet pievilcīga. Tomēr, kā izrādās, tā nav nekāda lauksaimnieku kaprīze, kā DAP iedomājas.
Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu no 2015. gada tika ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas ir cieši sasaistīts ar vienoto platību maksājumu. Tieši tā – klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse, kuru tagad DAP iesaka mainīt vai pārtraukt. Šajā ziņā gribētos ieteikt, piemēram, DAP un Lauku atbalsta dienestam (LAD) varbūt kādreiz arī apmainīties ar informāciju, pretējā gadījumā sanāk, ka LAD uzrauga, lai tiktu ievērota klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecība.
DAP arī ieteica uz laukiem atstāt krūmu līnijas vai pudurus, jo esot pierādīts, ka zosīm nepatīkot sēsties uz laukiem, kas nav pārredzami. Arī šis ieteikums ir mazliet dīvains, jo, palielinot krūmāju lielumu, samazinās platību maksājumu apjoms, un lauksaimnieks atkal ir zaudētājs.
Juridiskais pamatojums
Jā, visi zina, ka pavasarī putnu medības aizliegtas. Tas ir milzīgs tabu, kas vecākā gadagājuma medniekiem rada nostalģiju, atceroties sloku medības pavasarī. Kā tad tagad varētu atļaut medīt zosi? Uz kāda pamata? Principā Putnu direktīva, lielais bieds, ko bieži izmanto, lai medības aizliegtu, paredz vairākus izņēmumus.
Viens no tiem ir tāds, ka letālas atbaidīšanas metodes ir pieļaujamas, lai novērstu lauksaimniecības postījumus, ja nav citas iespējas. Postījumi ir, atbaidīšanas metodes, tajā skaitā arī speciālie skaņas lielgabali, ir izmēģinātas, bet zosis nebaidās. Tikai kaimiņi kļūst nikni un sāk skaņas lielgabalus zagt.
Tādēļ, apvienojot atbaidīšanu ar letālām metodēm, lieliem iebildumiem Eiropas Komisijai nevajadzētu būt, piedevām vēl, ja ir konstatēts, ka vairāku sugu zosu skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis.
Protams, nevajadzētu iedomāties, ka pavasarī varētu notikt medības tradicionālā izpratnē. Būtu jāsaņem speciālas atļaujas un jāievēro konkrēti pamatprincipi.
Risinājums
DAP solīja, ka nākamgad pavasarī lauksaimnieki varēs saņemt atļaujas atbaidīt zosis ar letālām metodēm. Vai šis solījums paliks spēkā arī nākamgad, to redzēsim. Pagaidām gan lauksaimniekiem jāsadzīvo ar nodarītajiem postījumiem, kompensācijas pieteiktas teju vai miljona eiro apmērā. Daļa lauksaimnieku kompensācijas saņemt nevar, jo pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz šīm programmām, savukārt valstij tik lielu līdzekļu nav.
Fakti
Balstoties uz izņēmumu, iegūto mežazosu skaits ārpus noteiktās medību sezonas
• Somija – nomedītas 67 zosis (2015)
• Beļģija – nomedītas 111 zosis (2016)
• Dānija – nomedītas 2046 zosis (2014)
• Vācija, Vestfālene – 25 zosis, ap 1000 olu (2015)
• Vācija Šlēsviga-Holšteina – 7400 olu (2015)
• Nīderlande – 237 941 zoss, 106 422 olas, 15 995 ligzdas (2015/2016)
• Norvēģija – 500 zosis (2016)
• Spānija – 50 (2013)• Zviedrija – 3435 (2012)
Kopā: 251 604 zosis, 107 422 olas, 15 995 ligzdas
Vairāk lasiet žurnāla Medības jūnija numurā
