Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, ģeometriskā progresijā pārklājot aizvien lielāku Latvijas teritoriju. atzina biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Zosis ēd visa veida ziemājus, tostarp ziemas rapsi. Tiklīdz ir iesēti vasarāji, tostarp vasaras pupas un zirņi zosis pārceļas no ziemāju laukiem uz vasaras sējumiem – tur arī redzam vislielākos zaudējumus,” sacīja Lazdiņš, skaidrojot, ja tiek apēsta vēl neizdīgusi vai tikko izdīgusi sēkla, potenciālās ražas zudums ir 100%.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, zosu darītie postījumi ziemājiem mēdz būt atšķirīgi, tostarp tie ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem – ja laiks ir mitrs un zeme ir mālaina, bieži vien pāri paliek tikai klons, bet, ja laika apstākļi ir sausāki ar nelielu mitruma līmeni, zaudējumi ir mazāki, taču par tiem saimnieks var spriest tikai tad, kad lauks rudenī tiek nokults.
“Diemžēl ir prakse, ka ziemāju laukus apseko pāris nedēļas pēc tam, kad zosis jau ir aizlaidušās, jo ir ļoti daudz pieteikumu lauku apsekošanai.
Tad ziemāji jau ir paspējuši atgūties, parādās pat zaļas lapas, līdz ar to apsekošanas komisijas ļoti negribīgi lauksaimniekiem nosaka zaudējumus,”
sacīja Lazdiņš, norādot, ka diemžēl netiek piekopta prakse, kad tiek ņemti vērā kombaina dati, kas spēj noteikt, kur zosis ir bijušas.
Viņš arī skaidroja, ka zosis uz sējumu laukiem parasti ir agros rītos un vakaros. Daļai saimnieku ir lauki, kur viņi ar zosu problēmu būtībā necīnās – tiek novietoti biedēkļi, bet lauki ikdienā netiek apsekoti un zosis netiek trenkātas, jo situācija ir visai bezcerīga. Taču liela daļa saimnieku izmanto dažādas zosu atbaidīšanas metodes, piemēram, gāzes trokšņa lielgabalus, fizisko baidīšanu. Zosis tiek atbaidītas arī no kultivētajiem zālājiem, īpaši āboliņa zālājiem, kas nepieciešami lopkopībā – zosis tiem nodara neatgriezenisku postu.
Lazdiņš pauda, ka daļa lauksaimnieku arī izņem medību atļaujas un nodarbojas ar letālo atbaidīšanu, tādā veidā mācot zosis, ka uz kultūraugu laukiem nolaisties nevar. Taču zosu letālajai atbaidīšanai ir stingri limiti – viena saimniecība var nošaut līdz 10 zosīm. To var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad zosis ir nolaidušās uz sējumiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Letālās atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvi, un, ja zosis paceļas spārnos, medīšana un atbaidīšana jāpārtrauc.
Lazdiņš arī uzsvēra, ka šobrīd zosu medību atļaujas saņemšana ir problemātiska un birokrātiska – no atļaujas pieprasīšanas līdz saņemšanai dažkārt var paiet pat nedēļas, kas postījumus tikai palielina.
Viņš norādīja, ka zosu letālo atbaidīšanu nepieciešams integrēt digitālājā lietotnē “Mednis”, un atļauju realizēšana būtu jāvienkāršo līdz līmenim, kad pavasarī, zosu migrācijas periodā, konkrētas sugas zosis var medīt tad, ja tās atrodas uz kultūraugu lauka.
Lazdiņa ieskatā sākotnēji tas varētu būt pilotprojekts uz pupu un zirņu laukiem, kuros ir vērojami lielākie zaudējumi.
Latvijā ražotas lodes droniem, optiskais zūms termiķim un padomi medniekiem no četrkārtēja olimpieša
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
