Migrējošo zosu uzlidojums – tā šo pavasari komentē daudzi lauksaimnieki. Pārspīlēta reakcija uz dažiem putniem uz lauka, vēlme tikt pie kompensācijas? Vai zosis pēkšņi strauji savairojušās? Uz šiem un citiem jautājumiem 15. maijā Zemkopības ministrijā pēc Zemnieku saeimas iniciatīvas atbildes meklēja lauksaimnieki, ierēdņi un mednieki.
Kompensācijas visi nesaņem
Šā gada statistika ir teju vai katastrofāla – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad jau saņēmusi iesniegumus par 3000 ha izpostītām lauksaimniecības platībām, un to skaits palielinās. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā tie bija 140 ha, vēl pirms gada – 290 ha. DAP gan norāda, ka visi 3000 ha tiks apsekoti un postījumi novērtēti, iespējams, ka no migrējošo zosu bariem cietušo platību apjoms būs mazāks. Bet tik un tā – apsekojamo platību šogad ir divdesmit reižu vairāk nekā citus gadus.
Līdz šim DAP, runājot par kompensācijām, bija visai optimistiski, sakot, ka lauksaimnieki par postījumiem saņem naudu, tomēr izrādās, ka tas nav tik viennozīmīgi.
Pirmkārt, “De minimis” programma paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā. Šogad lauksaimnieki lēš, ka zaudējumu apmērs varētu būt ap astoņdesmit līdz simt tūkstošiem, kas ir daudz reižu vairāk, nekā kompensāciju programma sedz.
Otrkārt, pašlaik notiek sarakste ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Eiropas Komisiju (EK) par to, vai turpmāk no “De minimis” programmas vispār varēs segt zosu radītos zaudējumus. Tas nozīmē, ka teorētiski valstij lauksaimniekiem vajadzētu atmaksāt teju vai vienu miljonu eiro zaudējumos, ko šogad nodarījušas migrējošās zosis. Problēma gan tāda, ka kompensācijām valsts paredzējusi vien 590 000 eiro, daloties arī ar kormorānu nodarītajiem postījumiem un kompensācijām par mikroliegumiem.
Jāmaina lauksaimniecības prakse
DAP sanāksmes laikā centās iedrošināt lauksaimniekus mainīt savu lauksaimniecības praksi, norādot, ka migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo valstī pēdējos gados ieviesta tā saucamā zaļināšanas prakse, kas veicina tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Turklāt ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kas ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.
“Kā alternatīva, lai mazinātu kaitējumus nākotnē, iesakāma krūmu joslu saglabāšana gar lauka malām un dažādu ainavas elementu saglabāšana lauksaimniecības zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošana,” skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Tomēr sanāksmes laikā lauksaimnieki norādīja, ka, pirmkārt, zaļināšana nav viņu izdomāta prakse, bet gan EK noteikta prakse, kas obligāti jāīsteno noteiktos apmēros, citādi lauksaimnieki iedzīvosies citās, daudz nopietnākās problēmās.
Otrkārt, ideja par krūmu joslu saglabāšanu lauksaimniekos izraisīja milzu sašutumu, jo pavisam citas programmas ietvaros līdz šim lauksaimnieku uzdevums bija aizvākt krūmus no meliorācijas sistēmām un laukiem. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sanāksmes laikā uzsvēra, ka lauksaimnieki izvēlas Latvijā audzēt tās kultūras, kuras atbilst vietējiem klimatiskiem apstākļiem, kā arī tās, kuras var tirgū pārdot. Tādēļ DAP norādījumi par to, ko lauksaimniekiem audzēt vai neaudzēt, esot nekorekti.
Piedevām vēl lauksaimnieki sanāksmes laikā sūdzējās par to, ka DAP nespēj laikus noorganizēt komisijas ierašanos, lai novērtētu nodarīto zaudējumu apmēru. Piemēram, 15. aprīlī nosūtīts pieteikums DAP Latgales reģionālās administrācijas birojam no z/s “Jaunliepu mājas”.
Komisija ieradusies tikai 16. maijā, kad lietus aizskalojis visas pēdas, bet ziemāji atkal sazaļojuši.
LPKS “ABRA” valdes priekšsēdētāja Inese Karlova sanāksmē skaidroja, ka zosis ziemājus noēdušas kā mauriņu divas reizes, bet komisija atbraukusi tikai pēc divām nedēļām.
Jā, ziemāji ataugot, bet to kvalitāte ir ievērojami mazinājusies, un tagad septiņu tonnu vietā būs iespējams iegūt tikai četras.
Komisija atzinusi, ka zaudējumi neesot būtiski, jo lauks taču esot zaļš, bet, kā jautāja Inese Karlova sanāksmes darbiniekiem: “Vai trīs tonnas ražas zaudējums lauksaimniekam ir vai nav būtisks?”
DAP savukārt aizbildinājās ar lielo darba slodzi, jo šogad iesniegumu esot ievērojami vairāk, aicinot sanāksmes dalībniekus tuvākajā laikā izskatīt iespēju esošo zaudējumu noteikšanas metodi pārskatīt.
Risinājums – letālas metodes?
Kā sanāksmes sākumā norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, ir skaidrs, ka šogad nestrādā nedz kompensāciju sistēma, nedz arī lauksaimnieku īstenotie aizsardzības pasākumi. Nestrādā nedz putnubiedēkļi, nedz spīdīgu mantu izkāršana laukos, tāpat vienkārša zosu dzīšana prom no laukiem neesot efektīva. Ir pat piedzīvoti tādi kuriozi, ka kaimiņi vienkārši nozaguši skaņas lielgabalu, kas maksājot teju vai 300 eiro, jo vairs nespējot izturēt nepārtraukto šāvienu troksni. Tādēļ Mārtiņš Trons aicināja DAP izskatīt iespēju konkrētās saimniecībās atļaut izmantot arī letālās atbaidīšanas metodes, proti, zosu medīšanu.
Eiropas Savienībā putnu medības tradicionālā izpratnē pavasarī ir aizliegtas, tomēr ir paredzēti dažādi izņēmumi. Viens no izņēmumiem – lai nepieļautu postījumus lauksaimniecībai. Tāpat arī Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs sanāksmē izskaidroja, ka izņēmuma ieviešanai pašlaik nav nekādu juridisko šķēršļu. Svarīgi ir regulāri atskaitīties EK, izpildot konkrētus nosacījumus.
Mednieki šajā gadījumā ieņēmuši diezgan neitrālu nostāju. Ja vajadzēs, tad lauksaimniekiem palīdzēs, bet zosu atbaidīšanu ar letālām metodēm nekādā veidā nevarot saukt par medībām. Piedevām vēl šogad zosu postījumi ir tik lieli dažādu sakritību dēļ – aukstā fronte ziemeļos, garais pavasaris, pie mums putniem labvēlīgie apstākļi.
Vērtējot situāciju, DAP atzina, ka nākamgad varētu izsniegt atļaujas zosis atbaidīt ar letālām metodēm riska zonās, ja lauksaimnieki iesniegs sarakstu, kurā apkopoti aizsardzības pasākumi, kas līdz šim nav strādājuši. DAP ieteica lauksaimniekiem jau šā gada septembrī sākt iesniegt pieteikumus, lai atļaujas saņemtu nākamajā pavasarī.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
