Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
Atkal un atkal tiek runāts par to, ka stirnu kazlēnus, kurus cilvēki atrod zālē pavasara beigās un vasaras pirmajā pusē, nav jāglābj. Un tik un tā ļaudis turpina to darīt. Savāc kazlēnu no slēpņa zālē, kur to ir atstājusi māte, stiepj uz mājām un mēģina “glābt”. Rezultāts gandrīz vienmēr ir bēdīgs.
Mājās pārnests stirnu mazulis var iet bojā no šoka, nepareizas pārtikas vai citu iemeslu dēļ. Ja izdzīvo, tas pierod pie cilvēkiem un, pat palaists brīvībā, nevairās. Tas var iet bojā ļaužu nežēlības dēļ, zem mašīnas riteņiem vai suņu zobos.
Patversmēs un pie veterinārārstiem nogādāto “izglābto” kazlēnu liktenis arī nav no priecīgākajiem. Savvaļas dzīvnieku parkos, zoodārzos, lielajā Rīgas zooloģiskajā dārzā vietas ir tik, cik ir un izglābtie dzīvnieki tik un tā nonāk atpakaļ dabā, bet ne tur, kur piedzimuši un tālu no saviem vecākiem, kas varētu iemācīt tiem, kā izdzīvot. Rezultātā, tie kļūst par vieglu ēsmu plēsējiem, tai skaitā lapsām, kas viegli tiek galā ar jauniņu stirnas kazlēnu. Alternatīva ir iemidzināšana vai dzīve šaurā voljērā līdz mūža galam…
Kā rīkoties?
Pastaigas laikā atrodot stirnas mazuli zālē, to nevajag aiztikt, cilāt, biedēt. Pavasarī savvaļas platībās nedrīkst palaist suni bez pavadas, ja cilvēks nespēj kontrolēt tā uzvedību.
Pirms zāles pļaušanas ir vērts izstaigāt pļavu, lai pārliecinātos, ka tur nav paslēpts neviens stirnas mazulis. Atrodot kazlēnu vietā, kur paredzēts pļaut, jāsaplūc zāle, jāizveido paklājiņš un uz tā jāpārnes kazlēns drošā vietā. Jaunajā slēpnī tas turpinās gulēt nekustīgi, bet pēc tam pasauks māti ar klusiem pīkstieniem. Šādu praksi piekopj lauksaimnieki Vācijā, kur kazlēnu meklēšanai zālē nereti tiek izmantoti arī droni ar termokamerām.
Ekonomiskāks variants ir novērot, vai pļaušanai paredzētajās platības neapgrozās stirnu kaza. Pēc tās uzvedības ir viegli saprast, vai tur ir kazlēns. Barošanas laikā stirna stāv nekustīgi, nereti uzmetot nelielu kūkumu. Kazlēns zīž pienu apmēram piecas minūtes. Pēc tam kaza steigšus dodas prom. (Pers.novērojumi). Ja kaut kas tāds ir ievērots, ieteicams pašam vai kopā ar palgiem izstaigāt pļavu un pārbaudīt, vai tur nav kazlēni.
Uzziņai
Stirna (lat. Capreolus capreolus)
Stirnai mazuļi atskrien pavasara beigās vasaras sakumā. Vienu, divus, retāk, trīs kazlēnus tā atstāj katru savā vietā uz lauka. Slēpņi var atrasties pat vairāku simtu metru attālumā viens no otra. Kazlēniem nav savas smaržas. Tas ir viens no šis sugas aizsardzības mehānismiem.
Savukārt, stirnu mātītei ir diezgan spēcīga smarža. Tā atstāj kazlēnus vienus pašus, lai nepievilinātu plēsējus ar savu klātbūtni. Kazlēna kažoku rotā maskējoši raibumi. Tas guļ zālē nekustīgi un gaida kazu, kas atnāk reizi divās stundās, lai pabarotu to.
Ja stirnu kaza tuvumā manīs cilvēku, tā nenāks pie kazlēna un cilvēkam var rasties iespaids, ka mazulis ir pamests. Taču tā nav. Labākais, ko var darīt tādā situācijā, ir iet projām un netraucēt stirnai pabarot savus pēcnācējus.
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
