Pagājušā nedēļā žurnāla Medības redakcija saņēma zvanu no kolēģiem Igaunijā. Zvanīja kaimiņvalsts mednieku žurnāla redaktors. Esot ziņās parādījusies informācija, ka Latvijā lācis nogalinājis makšķernieku. Šī ziņa ceļo kopā ar beigta lāča bildēm, kā arī vienu baisu attēlu, kurā redzams pusapēst cilvēks. Šī ziņa jau kādu laiku klejoja arī Latvijā ar Whatsapp lietotnes starpniecību, un viennozīmīgi ir viltus ziņa. Ir grūti precīzi noskaidrot šo attēlu izcelsmi, bet iespējams, ka tas bildēts Krievijā.
Šobrīd Latvijas eksperti norāda, ka lāča uzbrukumu riski Latvijā ir minimāli, lai gan draudus noteikti var radīt t.s. Vijciema lāči ar netipisko uzvedību. Savukārt Igaunijā ir iespējams sadzīvot ar apmēram 1000 lāčiem, ņemot vērā faktu, ka šajā valstī lāču medības ir atļautas. Šajā medību sezonā noteiktais nomedīšanas apjoms Igaunijā ir mazliet mazāks par 10 % no populācijas. Līdzīga situācija ir arī Somijā, kur bez problēmām sadzīvo ar ap 2500 lāčiem, iztiekot bez vērā ņemamiem konfliktiem. Jāsaka arī, ka šajā valstī atļauts medīb ap 400 lāču. Somijā gan daudz lielākas problēmas ir tieši ar vilkiem. To medības nav atļautas kopš 2015. gada un vilki nodara lielus postījumus, bieži manīti apdzīvotu vietu tuvumā. Mednieki ziņo, ka kopš augusta vilki nogalinājuši vairāk nekā 30 medību suņu.
Situāciju skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Arvien biežāk sociālajos tīklos tiek publicēti video, kuros redzami Latvijā nofilmēti lāči, lielākoties dzīvnieku piebarošanas vietās. Tas nebūt nenozīmē, ka zem katras eglītes ir pa lācim. Piebarošanas vietas daudz labāk tiek aprīkotas ar video un foto kamerām un līdz ar to mums, medniekiem, ir pilnīgāka informācija par to, kādi tieši dzīvnieki konkrētajā vietā sastopami. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, un zinātnieki varētu beidzot saskaitīt, cik lāču ir Latvijā, – 70 vai 100.
Tāpat pozitīvi ir tas, ka lāču populācija ir pieaugoša. Taču rūpīgi jāizvērtē, līdz kuram brīdim šai populācijai var ļaut palielināties netraucēti un kurā brīdī var būt nepieciešams kādu razbainieku, kurš kļuvis pārāk bezbailīgs un sāk apdraudēt sabiedrību, nomedīt. Lācis ir ļoti gudrs dzīvnieks, ātri mācās un tikpat ātri saprot, ka viņu neviens neapdraud, tāpēc var atļauties stipri vairāk, nekā mums, cilvēkiem, tas būtu pieņemami.
Dodoties mežā, nav nepieciešamības pastiprināti trokšņot, lai nesatiktos ar lāci. Lācis ļoti ātri sapratīs, ka klaigāšana viņu neapdraud. Nevajag censties radīt modeli, kuru nav iespējams radīt! Ja būs lācis, kurš būs nolēmis jūs apēst, tad viņš, visticamāk, to arī izdarīs, neskatoties uz kliegšanu un trokšņošanu. Šāds lācis, visticamāk, būs vecs, slims vai kā citādi ieinteresēts. Mūsu pašreizējos apstākļos, saticies ar cilvēku, lācis 99,9 procentos gadījumu aizbēgs. Līdz brīdim, kad sapratīs, ka var atņemt kādam sviestmaizi, ogu grozu vai kaut ko tamlīdzīgu.Ja notiek uzbrukums cilvēkam, konkrētais lācis bez apspriešanas ir nošaujams, jo tas bez kautrēšanās šos uzbrukumus atkārtos vēl un vēl. Arī citās valstīs rīkojas tieši tāpat. Piemēram, ASV vai Kanādā tiek mobilizēta policija, nacionālā gvarde, lai konkrēto lāci atrastu un nomedītu. Šādu dzīvnieku dabā atstāt nedrīkst, jo tas ir ļoti bīstami cilvēkiem!”
Otrajās medībās Braslavā satiek lāci. Aculiecinieka video
Ko vēsta pētījums
Šogad publicētais pētījums par lāču uzbrukumiem pasaulē vēsta, ka laika posmā no 2000. gada līdz 2015. gadam pasaulē konstatēti 664 lāču uzbrukumi, no tiem 291 Eiropā, bet Krievijā, Irānā un Turcijā kopā 190 uzbrukumu, lai gan norādīts, ka par šo reģionu varētu trūkt informācijas. Eiropā visvairāk uzbrukumu konstatēti Rumānijā, kopā 131 gadījums. Jāsaka gan, ka Rumānija lepojas ar lielāko lāču populāciju Eiropā – ap 6000. Tad seko Slovākija ar 54 uzbrukumiem piecpadsmit gadu laikā, Zviedrija ar 28 gadījumiem, kā arī Somija ar 17 gadījumiem. Pētījumā arī secina, ka pēdējo gadu laikā pasaules mērogā pieaudzis uzbrukumu skaits, un visbiežāk tas notiek tieši vasarā, kā arī dienas laikā.
Pētījumā norādīts, ka lāči uzbrukuši tikai pieaugušajiem – 99% gadījumu, kā arī lielākoties vīriešiem. 63% gadījumu cilvēks bijis viens, kad noticis uzbrukums. Pusē gadījumu cilvēki bija devušies pārgājienā, lasījuši ogas, sēnes vai meklējuši briežu ragus, kā arī, nakšņojot pie dabas, makšķerēja vai sportoja. 28% gadījumu notikuši, kad cilvēki strādājuši ārā – savā saimniecībā sargājuši mājlopus, cirtuši mežu. Lāču uzbrukumi konstatēti arī medību laikā, un lāču medību laikā tas noticis Zviedrijā, Somijā, Aļaskā un Krievijā. Eiropā nav konstatēts neviens uzbrukumu gadījums, kad lācis medīts uz gaidi pie ēsmas.
Eiropa izceļas ar lielu uzbrukumu skaitu cilvēkiem, kad tie ārā strādājuši, kopā 94 gadījumi, no kuriem 64 Rumānijā. Visbiežāk uzbrukumi notikuši, cilvēkam sastopoties ar lāceni un lācēniem, teju vai pusē gadījumu, pēc tam seko pēkšņas satikšanās, bet 17% gadījumos uzbrukumi notikuši, kad klāt bijis arī suns. Parasti gan uzbrukumu izraisījuši vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, no svara ir tas, kad tas ir noticis. Otrkārt, nozīme ir lāču skaita blīvumam, cilvēku skaitam konkrētā vietā.
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
Nepareiza rīcība – barība uz zemes. Lācis meža dzīvnieku barotavā pasargās dārzus un māju pagalmus!
