Avots: Latvijas Avīze (30. janvārs izdevums)
Diskusijas par vilku klātbūtni Latvijā pēdējā laikā ir kļuvušas īpaši aktuālas, un tām ir konkrēts iemesls. Sabiedrības uzmanību piesaistījis, piemēram, gadījums Aknīstē gada sākumā, kur vilku bars (četri dzīvnieki) medību laikā uzbruka medību sunim un to nokoda. Otram sunim ar ievainojumiem izdevās aizbēgt.
Uzbrukums notika tik ātri, ka suņa saimnieks nepaspēja aizsteigties sunim palīgā, bet, nokļūstot notikuma vietā, tika konstatēts, ka suns ir ne tikai saplosīts, bet pat daļēji apēsts (!).
Šādi atgadījumi ir smaga traģēdija ne tikai suņa saimniekam, bet arī visai viņa ģimenei. Šo gadījumu vēl dramatiskāku padarīja fakts, ka neilgi pirms notikušā Valsts meža dienests (VMD) atteica vilku medīšanu konkrētajā teritorijā, jo limits jau bija beidzies. Notikums izraisīja plašas diskusijas, jo kļuva skaidrs – pat situācijās, kad apdraudējums ir acīmredzams, atbildīgās iestādes nedrīkst rīkoties ārpus noteiktā regulējuma.
Valsts meža dienests šādās situācijās nevar izsniegt atļaujas vilku nomedīšanai, ja sezona ir beigusies un noteiktais limits izsmelts.
Vilku medību sezona – ko tā regulē?
Šogad 15. janvārī noslēdzās 2025./2026. gada vilku medību sezona. Tās laikā Latvijā tika nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais apjoms, kādu šajā sezonā noteica Valsts meža dienests. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kopējais pieļaujamais limits tika palielināts no 300 līdz 370 dzīvniekiem, ņemot vērā vilku populācijas stāvokli un radītos riskus lauksaimniecībai un mājsaimniecībām.
Šajā sezonā visvairāk vilku nomedīts Madonas novadā – 39 dzīvnieki, Valmieras novadā – 31, Gulbenes novadā – 23 un Ludzas novadā – 21 vilks. Cēsu, Dienvidkurzemes un Smiltenes novados katrā nomedīti 18 vilki, savukārt Bauskas, Jelgavas un Tukuma novados – pa vienam vilkam. Šie dati skaidri parāda, ka vilku izplatība Latvijā ir nevienmērīga un arī riski dažādos reģionos būtiski atšķiras.
Jāzina, ka vilks Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, kuru drīkst medīt tikai stingri noteiktos apjomos un termiņos. Medību sezona tiek noteikta tā, lai saglabātu labvēlīgu vilku populācijas stāvokli, vienlaikus dodot iespēju mazināt konfliktus ar cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Pagājušā gadā Valsts meža dienests pārbaudījis informāciju par 82 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 372 mājdzīvnieki – tie nogalināti, ievainoti vai pazuduši. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojama tendence, ka vilku uzbrukumu skaits kopumā samazinās, katrs šāds gadījums atsevišķi ir nopietns signāls sabiedrībai. Aknīstes gadījums spilgti parādīja, ka uzbrukumi var notikt arī ārpus medību sezonas, kad iespējas rīkoties institucionāli ir ļoti ierobežotas. Tieši šādos brīžos īpaši svarīga kļūst preventīva rīcība.
Svarīgi atcerēties, ka vilki ir piesardzīgi dzīvnieki, tomēr, sastopoties ar vieglu medījumu, risks palielinās. Vilks pretēji plaši izplatītam stereotipam nav meža sanitāri. Tie ēd to, kas tajā brīdī ir vieglāk pieejams – suns, kaķis, aita, mežacūka utt.
Kāpēc ziņošana ir izšķiroša?
Valsts meža dienests uzsver – tikai oficiāli apstiprināta informācija ļauj objektīvi izvērtēt vilku populācijas dinamiku un pieņemt pamatotus lēmumus nākamajām medību sezonām. Ziņojumi lietotnē Mednis palīdz apzināt vilku aktivitātes teritorijas un savlaicīgi novērst iespējamos riskus. Vilki ir daļa no Latvijas dabas, taču cilvēku, suņu un mājdzīvnieku drošība ir prioritāte. Kamēr tiek meklēti risinājumi normatīvā regulējuma pilnveidei, sabiedrības informētība, atbildīga rīcība un savlaicīga ziņošana ir efektīvākais veids, kā novērst traģiskas situācijas un mazināt riskus ikdienā.
Savukārt, reaģējot uz vilku uzbrukumiem medību suņiem, mājas suņiem un mājdzīvniekiem, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks kopā ar Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāju Juri Buškevicu tikās ar zemkopības ministru Armandu Krauzi, lai pārrunātu iespējamos risinājumus situācijās, kad uzbrukumi notiek pēc vilku medību sezonas vai noteiktā nomedīšanas limita izsmelšanas. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka šādos gadījumos pastāv augsts atkārtotu uzbrukumu risks, jo vilks ir apguvis vieglu barības ieguves veidu, ko apliecina arī Zviedrijas pieredze, kur konstatēti vilki, kas specializējušies medību suņu nogalināšanā. Zemkopības ministrs atbalstīja mērķētu problemātisko vilku likvidēšanas ideju, vienlaikus norādot, ka tās īstenošanai nepieciešams skaidrs un likumīgs mehānisms. Līdz tam īpaši svarīga ir pareiza rīcība uzbrukuma gadījumā – par notikušo nekavējoties jāziņo Valsts meža dienestam, vietējam medību inženierim, kā arī pašvaldības medību koordinācijas komisijai, lai uzbrukums tiktu fiksēts un izvērtēts. Tikai oficiāli apstiprināta informācija ļauj pieņemt turpmākus lēmumus.
UZZIŅA
Kā mazināt vilku apdraudējuma riskus?
• par katru vilku uzbrukumu vai klātbūtnes pazīmēm nekavējoties ziņot Valsts meža dienestam vai mobilajā lietotnē Mednis – lai izmantotu lietotni, nav nepieciešams noteikti būt medniekam;
• nelaist suņus vaļā mežainā apvidū, īpaši teritorijās, kur konstatēta vilku klātbūtne;
• ja suns nav pilnībā paklausīgs, neatlaist to no pavadas, pat īsos pastaigu brīžos;
• neatstāt mājdzīvniekus ārā bez uzraudzības, īpaši krēslas un nakts stundās;
• mājlopu turētājiem izmantot aizsargžogus, aplokus un citus preventīvus risinājumus.
Avots: VMD un medību eksperti
Medību tornis kā vasarnīca, suns, kas vāra kafiju un kur pazuda Antons? Jagd und Hund 2026 1. diena
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
