Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava, pateicoties Medību saimniecības attīstības fondam, ir tapis pētījums Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plānā paredzēto pētījumu izmantošana populācijas adaptīvas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas izstrādē.
Pēdējā desmitgadē vilku populācija ir skaitliski pieaugusi kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs un arī visā Eiropā kopumā. Pēdējos gados Latvijā pieaudzis arī reģistrētais vilku uzbrukumu skaits mājdzīvniekiem, ievērojami pārsniedzot iepriekšējo maksimumu, kas tika novērots 2011. gadā. Tomēr maz zināms par populācijas blīvumu un tā iespējamām notikušajām izmaiņām postījumu apkārtnē.
Šī pētījuma gaitā veikts efektivitātes izvērtējums vilku medībām kā pasākumam, lai samazinātu vilku uzbrukumus mājlopiem. Tāpat arī veikts izvērtējums par nelimitētas vilku medīšanas iespēju būtiski īsākā, bet sugas aizsardzībai labvēlīgākā termiņā.
Galvenie secinājumi
• Lai arī vilki Latvijā tiek vairāk medīti lopkopībai nodarītu postījuma vietu tuvumā nekā citviet, medības drīzāk ir reaģējošas nekā apsteidzošas attiecībā uz atsevišķiem postījumu gadījumiem.
• Veiktais pētījums neapstiprina un arī nenoliedz, ka medības atkarībā no situācijas var gan novērst, gan provocēt vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem.
• Ir teritorijas, kurās vilki tiek nomedīti bieži, bet regulāri atkārtojas arī postījumi, taču vilku klātbūtne iespējama jebkurā Latvijas vietā. Vilku populācija dinamiski reaģē uz medību rezultātiem un maina savu teritoriālo struktūru, tajā skaitā arī vairošanās teritorijas. Tomēr valstī ir izdalāma nosacīti stabila teritorija, kurā vilki uzturas salīdzinoši nemainīgi un arī vairojas, pretstatā teritorijai, kurā ieklīst tikai atsevišķi indivīdi. Mājdzīvnieku postījumi notiek abās minētajās teritorijās, kas norāda uz to, ka uzbrukuma risks pastāv jebkurai pienācīgi neaizsargātai saimniecībai, bet medības neierobežotā apjomā vispirms apdraudētu vilku populācijas atjaunošanos, nevis samazinātu uzbrukuma risku neaizsargātiem mājdzīvniekiem.
• Medību ceļā īstenotā vilku skaita regulēšana nav atdalāma no pārējās medību saimniecības. Kamēr primāra ir medījamo pārnadžu populāciju apsaimniekošana ar vairāk vai mazāk apzinātu mērķi kāpināt medību rezultativitāti, mājlopu audzētājiem jārēķinās ar risku, ko var radīt izmaiņas dabiskajā vilku barībā – savvaļas pārnadžu blīvumā.
• Kopumā medības nevar atzīt par veidu, kā mazināt vilku uzbrukuma risku mājdzīvniekiem. Tas vairāk atkarīgs no daudzu apstākļu, tajā skaitā nejaušību sakritības un var notikt pat vietā, kur vilki gadiem ilgi nav nomedīti un parādās reti vai tikai kā atsevišķi indivīdi. Vilku radītie postījumi jāmazina, ieviešot vienotu kārtību postījumu mazināšanai ar efektīvām mājdzīvnieku aizsardzības metodēm, kā to paredz SAP.
• Esošajā vilku populācijas aizsardzības stāvoklī un ņemot vērā pēdējo sezonu limitu izpildes gaitu, pieļaujama noteiktā nomedīšanas apjoma palielināšana, neapdraudot populāciju, bet mazinot spriedzi par līdz šim notiekošo vilku skaita palielināšanos – nosakot atšķirīgu medību kārtību reģionos. Veiktais pētījums rāda, ka nepastāv risks negatīvi ietekmēt populāciju, ja līdzšinējo limitu un medību termiņu saglabā apgabalos, kur vilki nomedīti ne retāk kā 3 no aizvadītajām 9 medību sezonām. Pārējā teritorijā būtu pieļaujamas nelimitētas medības vai atsevišķi noteikts limits, saīsinot termiņu līdz decembrim (kalendārā gada beigām), kas laikā, kad praktiski nenotiek mājlopu ganīšana, bet sākas vilku riests, ļautu šajās platībās netraucēti atrasties indivīdiem, kuri potenciāli varētu atjaunot vairojošos pārus un nodrošināt gēnu plūsmu starp valsts rietumdaļu un austrumdaļu, kā arī ziemeļdaļu un dienviddaļu.
• Apgabalu ar atšķirīgu vilku medīšanas kārtību nodalīšana jāveic pa administratīvi noteiktām apsaimniekošanas vienību robežām, ņemot vērā datus, kas grupēti, izmantojot 10x10km kvadrātu tīklu, un vienojoties VMD, medību tiesību lietotājiem un Dabas aizsardzības pārvaldei par apgabaliem, kuros ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ar individuālu apsaimniekošanas režīmu.
• Nomedīšanas apjoma palielināšana nedrīkst mazināt nomedīto indivīdu izpētes līmeni un jāpārtrauc ar nākamo sezonu pēc tādu izmaiņu konstatēšanas, kā:
– limita izpildes gaitas būtiskas palēnināšanās;
– populācijas demogrāfisko, t.s. reproduktīvo, vai ģenētisko rādītāju
pasliktināšanās;
– izplatības samazināšanās.
• Īpaša vērība jāveltī austrumu robežas žoga ietekmei uz vilku populācijas stāvokli Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.
Visu pētījuma pārskatu lasi Silava.lv mājaslapā!
Par dzemdību pieņemšanu pirtiņā, medīgiem suņiem un aļņu samazinājumu, . “Šauj garām!” #256 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
