Avots: Latvijas Mediji/LETA/LASI.LV
Aitkopji ceļ trauksmi par pieaugošajiem vilku uzbrukumiem mājlopiem, norādot, ka nomedījamo vilku limits ir pārāk zems un ārpuskārtas medību atļaujas pēc limita izsmelšanas tiek izsniegtas ļoti reti. Tikmēr atbildīgā valsts iestāde uzsver — vilku populācija ir jāsaudzē un limits noteikts, balstoties zinātniskos datos, vēsta raidījums Bez Tabu.
Aitkopei Gitai ir saimniecība Asares ciema Jēkabpils novadā. Saimniecība jau iepriekš cietusi no vilku uzbrukumiem. Gita stāsta, ka ap gadu miju mednieki viņas mežā bija izsekojuši četru vilku baram un gatavojās medībām, taču tās nevarēja notikt, jo atļaujas bija beigušās.
Vilku medību sezona ilgst no 15. jūlija līdz 31. martam, un šajā sezonā bija atļauts nomedīt 370 vilkus. Tomēr limits parasti tiek sasniegts krietni pirms sezonas beigām, kas, pēc lopkopju domām, ļauj plēsējiem netraucēti sirot. Gita norāda, ka vilki arvien biežāk parādās apdzīvotās vietās.
“Dienas laikā vilki iet pa māju pagalmiem!”
Oficiālā statistika liecina, ka 2020. gadā vilku uzbrukumos cieta 115 mājdzīvnieki, bet 2023. gadā šis skaits pieauga līdz gandrīz 600. Pērn plosīto dzīvnieku skaits samazinājās līdz 336, taču tiek pieļauts, ka patiesie dati ir lielāki, jo par visiem gadījumiem netiek ziņots.
Latvijas aitu audzētāju asociācijā uzsver, ka vilku dēļ daļa saimniecību vairs nespēj turpināt darbu. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs norāda:
“Statistika ir šausmīga.”
Viņš piebilst, ka vilku populācija, viņaprāt, pārsniedz bioloģiski nepieciešamo.
Savukārt Valsts meža dienestā skaidro, ka vilks Latvijā ir aizsargājama suga un medību limits balstīts izpētē. Dienestā uzsver, ka ārpuskārtas atļaujas izsniedzamas tikai gadījumos, ja vilks apdraud cilvēku, bet uzbrukumi aitām tiek uzskatīti par dabisku parādību.
VMD vienlaikus norāda, ka limits nav nemainīgs un nākotnē var tikt pārskatīts, kā arī aicina lopkopjus izmantot Eiropas Savienības atbalstu preventīvu pasākumu veikšanai. Aitkopji gan atzīst, ka žogi ne vienmēr spēj atturēt vilkus no uzbrukumiem.
Uzziņai
2026. gada 15. janvārī ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona. Tās laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kādu šajā sezonā noteica Valsts meža dienests.
Šajā medību sezonā visvairāk vilku nomedīts Madonas novadā – 39 dzīvnieki. Tam seko Valmieras novads ar 31 nomedītu vilku, Gulbenes novads ar 23 un Ludzas novads ar 21 nomedītu vilku. Cēsu, Dienvidkurzemes un Smiltenes novados katrā nomedīti 18 vilki, pa vienam vilkam nomedīts arī Bauskas, Jelgavas un Tukuma novados.
2025./2026. gada medību sezonā Valsts meža dienests palielināja kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu no 300 līdz 370 dzīvniekiem. Tāpat, lai sekmētu vilku medīšanu teritorijās, kur konstatēta to pastāvīga klātbūtne, tika noteiktas A un B apsaimniekošanas vienības ar atsevišķiem medību termiņiem un atļauto nomedīto vilku skaitu. Saskaņā ar Medību noteikumiem vilku medības ir atļautas no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu.
2025. gadā Valsts meža dienests pārbaudījis informāciju par 82 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši (nogalināti, ievainoti vai pazuduši) 372 mājdzīvnieki. Valsts meža dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, sazinoties ar dienesta struktūrvienībām vai izmantojot mobilo lietotni Mednis.
Pat mežacūkas vilkus ienīst! “Šauj garām!” #318 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
