Šogad, par spīti dzīvnieku tiesību organizāciju un dabas aizsardzības aktīvistu biedrību protestiem, Lietuvas valdība apstiprinājusi pēdējo gadu desmitu lielāko vilku limitu – 175. Pagājušajā gadā kaimiņvalstī bija atļauts nomedīt 120 īpatņus un medību sezona noslēdzās, nomedījot pēdējo, 2. janvārī. Par trīs mēnešiem agrāk, nekā tas noteikts Medību noteikumos. Latvijā šobrīd (līdz 15. oktobrim) ir nomedīti 186 vilki, kas jau ir vairāk nekā puse no 2020./2021. gada sezonā noteiktā apjoma – 280 īpatņiem. Un tas ir daudz vairāk, nekā bijis nomedīts oktobrī citos gados. Ņemot vērā, ka vilks ir ļoti gudrs un izmanīgs dzīvnieks, rodas jautājums – vai šādi nomedīšanas rādītāji neliecina par populācijas pieaugumu?
Vilki uzbrūk biežāk un vairāk
Abu valstu mednieku organizāciju vadība un mednieki uzskata, ka šī brīža rādītāji liecina par vilku skaita palielināšanos.
Šogad Lietuvā ievērojami palielinājies ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkiem.
Valdība gan norāda, ka lopkopjiem izmaksāto kompensāciju apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav īpaši palielinājies un sasniedz 74 000 eiro, taču liela daļa lauksaimnieku izvēlas neziņot.
Viņi uzskata, ka birokrātiskais slogs un laiks, kas nepieciešams pierādījumu vākšanai un apstiprināšanai, ir pārāk liels. Toties ziņojumi sociālajos tīklos un masu medijos neapsīkst. Vienā vietā vilki naktī nokoduši 35 aitas, citā saplosījuši pagalmā mītošos suņus. Sociālajā vietnē “Facebook” ir divas grupas “Stop! Vilki un lāči pārņem Baltiju!” un “STOP vilkų veisimui Lietuvoje”, kur var iepazīties ar šī brīža aktualitātēm.
Latvijas mednieki medī pareizi
Pēc zinātnieku domām, tas, ka vilku limits tiek iztērēts agrāk nekā citus gadus, neliecina par īpašu vilku populācijas pieaugumu. Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošā pētnieka Dr. biol. Jāņa Ozoliņa teiktā, Latvijas mednieki ir mainījuši medību paņēmienus. Tagad vairāk medī uz gaidi un ļoti aktīvi izmanto piegaudošanu pretstatā iepriekšējo gadu pieredzei, kad vairāk rīkoja dzinējmedības un medības ar karodziņiem. Tas ir ļoti interesants un grūts medību veids. Vissekmīgāk to var lietot ziemā, svaigā sniegā, kad ir redzamas ikviena dzīvnieka pēdas.
“Viss atspoguļojas ziņojumos, ko mums iesniedz mednieks vai medību kolektīva vadītājs par ikvienu nomedīto vilku. Pateicoties jaunajai Latvijas mednieku pieejai, vairāk tiek nomedīti tieši jaunie, šī gada vilki. Tas nozīmē, ka tiek samazināts dabiskais pieaugums. Tā arī vajag medīt!” saka Jānis Ozoliņš, norādot, ka šādā veidā vissekmīgāk var kontrolēt populācijas apjomu, noturot to konkrētos rāmjos. Zinātnieks norāda, ka vilku trofeju medības nedrīkst kļūt par pašmērķi: “Mednieku galvenais uzdevums ir veikt populāciju apsaimniekošanu, nepieļaut krasas sugas īpatņu skaita izmaiņas un mazināt postījumus. Protams, atsevišķas trofejas tiek un tiks iegūtas, taču tā ir katra mednieka personīgā izvēle. Ar vilku populāciju mūsu valstī viss ir kārtībā!”
Lietuvā pieaug skaidrība
Pirms trīs gadiem Lietuvas zinātnieki, vadoties pēc Latvijas kolēģu daudzgadējās pieredzes, sāka vilku ģenētiskā materiāla, vecuma, vairošanās sekmju un barošanās paradumu izpētes projektu. Sākumā testa režīmā, bet pagājušajā gadā un šovasar pilnā apjomā tika izpētīti teju visi nomedītie eksemplāri. 2019. gadā tie bija aptuveni 80 vilki, bet šogad gandrīz 120 – noteikais nomedīšanas limits.
Izpētot ģenētisko materiālu, secināts, ka kaimiņvalstī dzīvo vismaz 54 vilku ģimenes. Katrā ir vidēji pa sešiem īpatņiem. Lietuvas zinātnieki atzīst, ka dati nav uzskatāmi par pilnīgiem un vilku skaits var būt lielāks. Jāpiebilst, ka Lietuvas Vilku aizsardzības plānā kā augšējā optimālā robeža tiek minētas 60 vilku ģimenes. Tuvu šī brīža populācijas novērtējumam. Tātad arī Lietuvā vilki ir drošībā un ilgtspējīgo medību princips dod rezultātu.
Vilku medības grauj bara struktūru
Lietuvas dabas aizsardzības aktīvisti ar biedrību “Baltijos Vilkas” priekšgalā aktīvi kā jau katru gadu protestēja pret limita palielināšanu. Savās publikācijās tie izmantoja dažādus argumentus, ieskaitot zinātnisko pētījumu rezultātu apstrīdēšanu. Nevar apgalvot, ka tā dēvētajiem asfalta vilku mīļiem nekad nav taisnība. Kā viens no argumentiem pret vilku medībām ir bara struktūras izjaukšana, kas neizbēgami notiek, ja tiek nomedīti viens vai abi vadošā – alfa – pāra vilki.
“Tā patiešām ir. Ja alfa pāris tiek izjaukts vai nomedīts riesta periodā, ziemā, pilnīgi iespējams, ka pārējie bara locekļi sapārosies, tajā skaitā ar klaiņojošu suni. Tiesa gan, DNS pētījumos pierādīts, ka suņu asiņu piejaukums vilku populācijā ir niecīgs.
Ja alfa pāri nomedī citā sezonas periodā, bars var izklīst. No vienas puses, šādas sekas var uzskatīt par negatīvām, taču baru izjaukšana, par ko runā dzīvnieku aizstāvji, patiesībā sekmē lielāku asinslīniju sajaukšanos un gēnu daudzveidību vilku populācijā un būtībā nāk par labu,” saka Dr. biol. Jānis Ozoliņš.
Kā jārīkojas, nomedījot vilku Latvijā
Šogad mainīta kārtība, kā jārīkojas pēc vilka nomedīšanas. Kā līdz šim ir jāsastāda vilka nomedīšanas akts un par faktu jāziņo tuvākajai mežniecībai. Taču tagad ar to vairs nepietiek. Pēc vilka nomedīšanas un pirms tā pārvietošanas jānofotografē zobi un jāsūta attēls Valsts meža dienestam (VMD), pievienojot vietas koordinātas.
Nākamā darbība – sastāda aktu par vilka nomedīšanu (Medību noteikumu 4. pielikums), kā to nosaka Medību noteikumu 51.8. punkts. Kolektīvajās medībās šo aktu sastāda medību vadītājs, bet individuālajās – pats mednieks. Akts ir arī pamats nomedītā vilka pārvietošanai (pārnadžiem šo funkciju pilda savilcējs).
Nākamās darbdienas laikā informāciju nosūta VMD e-pastā: medibas@vmd.gov.lv.
Elektroniskajai vēstulei pievieno: vilka zobu fotoattēlu (faila informācijā – datums un GPS koordinātas); informāciju par dzīvnieka dzimumu un vecumu; nomedītā vilka īpašnieka telefona numuru un mednieka apliecības numuru.
Ja nomedīta vilku mātīte, kas vecāka par gadu, tā jāsaglabā līdz paraugu nodošanai LVMI “Silava” speciālā vilku monitoringa nodrošināšanai. Informāciju par nomedīto vilku mātīti kopā ar mednieka kontaktinformāciju VMD nosūta LVMI “Silava”, kura pārstāvis pēc tam sazinās ar mednieku. Noņemot paraugus, institūta pārstāvis par to izdara atzīmi aktā par vilka nomedīšanu vai arī nosūta šo informāciju VMD.
Fotoattēlu pa e-pastu medibas@vmd.gov.lv sūta, nemainot faila oriģinālo nosaukumu. Ja GPS koordinātas foto faila rekvizītos fiksēt tomēr neizdodas, tās var pievienot e-pastam arī citādā veidā. Taču labāk, lai GPS dati atrastos pašā foto. VMD lūdz nepārsūtīt fotogrāfijas lietotnē “WhatsApp”, jo šādi zūd faila rekvizītos iekļautās GPS koordinātas. Ja “WhatsApp” tomēr tiek izmantota, koordinātas vajag pievienot e-pastam atsevišķi.
Un tāpat kā citu limitēto dzīvnieku nomedīšanas gadījumā arī pēc vilka nomedīšanas jāaizpilda Medību noteikumu 3. pielikums un mēneša laikā jāiesniedz tas VMD. Vienīgi šoreiz medniekam pēc vilka nomedīšanas papildus vajadzēs aizpildīt un iesniegt arī VMD rīkojuma pielikumu “Medību slodze un vilku populācijas tendences”, kas vajadzīgs monitoringa datu vākšanai.
Nokostas aitas, saimnieks bezspēcīgs
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
