Šodienas, 9. novembra laikrakstā Latvijas Avīze tiek rakstīts, ka vilku uzbrukumi aitām ir arvien vairāk, tikmēr kompensāciju par nodarīto postu nav.
“Uzbrukumi ir kļuvuši nežēlīgāki, vilki – gudrāki vai arī – vairāk izmisuši. Kāpēc? To var tikai minēt. Varbūt barības trūkums, izcirsti meži un izpostītās migas vai vienkārši vilku skaita palielināšanās,” tā Brīvzemnieku pagasta zemnieku saimniecības Silvas saimniece Dina Avotiņa, kuras 200 aitu ganāmpulkam vilki uzbrukuši divreiz.
Dina ir arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biedre un stāsta, ka kopumā Latvijā šogad traģiskākie vilku uzbrukumi bijuši Amatas un Limbažu novados. Amatas pusē ir saimniecība, kur šogad pieredzēti pat pieci uzbrukumi, un tas noteikti ir antirekords, kas nekādi nevar motivēt turpināt audzēt aitas.
Diemžēl pat labi žogi un apmācīti suņi pilnībā nepasargā no uzbrukuma. Piemēram, Limbažu novada Mikaitas – prakses saimniecība, kurp brauc mācīties daudzi aitkopji. Dzīvnieku aploku un aprīkojuma ziņā viņi ir vieni no līderiem, jo infrastruktūrā veikuši lielus ieguldījumus. Prevencijas pasākumi te veikti godam, ieskaitot angļu speciālistu uzbūvētas stacionārās sētas ar strāvas pieslēgumu un Pireneju kalnu sargsuņus aplokā, bet ar visu šo vilki šoruden bija veikuši savu nežēlīgo uzbrukumu.
“Aitkopim aitiņa ir kā mājdzīvnieks, ar ko aprunājas, apčubina. Arī veģetāriešiem jāsaprot, ka bez aitu mēslojuma nebūs leknu burkānu, kā arī nebūs vilnas, no kuras adīt zeķes. Aitas labums nav tikai viņas produkcija, bet arī dabas daudzveidības uzturēšana zālājos, latvāņu un citu invazīvo augu apkarošana utt.
Un galu galā te ir retorisks jautājums – kurš tad nākotnē dzīvos pļavās – vilki vai aitas?
Vai aitām būs vieta tikai intensīvi audzējamās kūtīs?” tā Latvijas Avīzei teic Mikaitu saimniece Aija Šneidere.
Apdrošināšana klibo
Dažkārt aitkopji saņem pārmetumus, ka nav apdrošinājuši savu ganāmpulku, taču te ir vairākas būtiskas nianses. Arī šīs polises, līdzīgi kā citās nozarēs, darbojas pēc bonus malus sistēmas. Ja iepriekšējā gadā ir bijis vilku uzbrukums, polises cena uziet kosmosā, tādēļ daudzas saimniecības pēc vairākkārtējiem uzbrukumiem pārtrauc apdrošināties. Taujāta pēc piemēra, Dina Avotiņa stāsta, ka kompānijas apdrošina katru aitu individuāli pēc tai piešķirtā ID numura, kuras vērtību nosaka pats saimnieks.
Joprojām nekompensē
Vilki nesaudzē aitas arī kaimiņos, taču tur zemnieka sirdssāpes kaut nedaudz mazina valsts kompensācijas. Piemēram, Lietuvā ir vienreizējs atbalsts konkrēta novada aitkopjiem 5000 eiro apmērā. Kad notiek vilku uzbrukums kaut vai vienai saimniecībai, šo summu prevencijas pasākumiem iedala katrai novada saimniecībai. Tāpat izmaksā kompensāciju par visām nokostajām aitām. Līdzīgi arī Igaunijā, kur plēsēji ik gadu nogalina ap 1% no kopējā aitu skaita, kas ir 400–600 aitas gadā. Valstī pastāv prevencijas pasākumu atbalsta sistēma 50% apmērā, kur atbalsta stacionāro žogu, elektrisko ganu un sargsuņu iegādi. Katru gadu atbalsta summas limits ir 3200 eiro vienai saimniecībai. Kompensācijas tiek izmaksātas par visiem nogalinātiem dzīvniekiem, savukārt cenu nosaka pēc pirkuma dokumenta vai arī saimnieks pats deklarē lopiņa vērtību. Jebkura veida atbalstu vai kompensāciju izmaksā pēc stingras kontroles. Igaunijā ir konstatētas 25–30 vilku ģimenes, kas tiek stingri uzraudzītas pa reģioniem. Nepārtraukti notiek aktīva informācijas vākšana un pareizi organizētas medības, lai neizjauktu līdzsvaru dabā. Darbs ir efektīvs, jo atbildība par vides aizsardzību, medībām, kompensāciju un atbalstu sistēmu ir uzticēta vienai ministrijai.
Tikmēr Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur nav ne kompensāciju, ne atbalsta prevencijai. Kā viens no kavējošiem faktoriem tiek minēta atbildības dalīšana starp Zemkopības ministriju (ZM) un Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Citās valstīs mednieki, dabas aizsardzība un vilki ir vienas ministrijas “pakļautībā”, bet Latvijā mednieki ir ZM, bet vilki – VARAM pārziņā, turklāt pelēkais vilks ierindots VARAM Sugas aizsardzības plānā un ir valsts aizsardzībā. Tas ļauj visus ierosinājumus un prasības kā bumbiņu mētāt no vienas ministrijas uz otru, bet atbildību neuzņemas neviens.
Vilku uzbrukumu bilance
Šogad līdz 3. novembrim apstiprināt 74 vilku uzbrukumi, kuros kopā cietuši 470 mājdzīvnieki;
Nogalinātas 235 aitas, pieci liellopi, 10 kazas un četri suņi; savainotas 98 aitas, viens liellops un četras kazas;
pazudušas 111 aitas, viena kaza un viens suns;
līdz 3. novembrim nomedīti 215 vilki.
Visu rakstu lasi 9. novembra laikrakstā Latvijas Avīze.
Divi vilki Ģibzdē uzbrūk sētas sunim, kurš aizstāv savu īpašumu. Aculiecinieka video
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
