Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par vilku pastrādāto posta darbu Madonas novada Ošupes pagastā. Neraugoties uz piemērotu elektrisko ganu, vilki bija iekļuvuši aitu aplokā, nokoduši un savainojuši aitas un jērus. Zaudēts vairāk nekā 70 mājlopu un saimniecībai radīt tūkstošiem eiro lieli zaudējumi.
Sekojot notikumiem, top skaidrs, ka šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad vilki pēdējo nedēļu laikā uzbrukuši mājlopiem. Arī citviet pelēči tos saplosījuši vai savainojuši tā, ka dzīvniekus nācies nokaut.
Aitas nav vilka ikdienas ēdienkartē
Kāpēc veidojas šāda situācija? Protams, mājlopi atšķirībā no mežā mītošajiem pārnadžiem nav vilka ikdienas ēdienkartē. Ja par vilku noplēstu mežarukša sivēnu, stirnu, aļņu vai briežu teļu var teikt – tāda ir dabas noliktā lietu kārtība, tad ar mājlopiem situācija ir atšķirīga. Vilks ir uzmanīgs plēsējs, kurš parasti izvēlas sev drošu barības ieguves veidu, kas vairumam cilvēku paliek neatklāts. Mūsu mājokļiem vilks, visticamāk, tuvojas kādu īpašu apstākļu dēļ.
Kas ir mainījies? To lūdzām skaidrot Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāju Haraldu Barviku:
“Situācija, kas izveidojusies Madonas novadā un citviet Latvijā, nav nekāds pārsteigums, bet likumsakarīgs turpinājums iepriekšējos gados notikušajam vilku populācijas pieaugumam. Populācijai pieaugot, mums ar šādām situācijām ir jārēķinās un jābūt tām gataviem. Tas bija tikai laika jautājums, kad kaut kas tāds notiks. Tāpat esmu pārliecināts, ka šis nebūt nebūs vienīgais gadījums. Varam sagaidīt vēl daudz ko sliktāku. Es domāju – zaudējumu ziņā. Protams, vilki neiebruks kādā bērnudārzā.
Šobrīd ir periods, kad vilki savus mazuļus apmāca medību mākslā. Diemžēl aitas aplokā ir lielisks apmācības objekts. Tāpēc arī postījumi sākas aptuveni vienā laikā – jūlija vidū – gadu no gada,” skaidro H. Barviks.
Robs ģimenes budžetā
“Domājot par radītajiem zaudējumiem, jāsaprot, ka saimniekošana, tajā skaitā arī lopu audzēšana, šajās saimniecībās ir iztikas sagādāšanas veids. Katrs šāds uzbrukums rada robu saimnieku ģimenes budžetā. Protams, nezinu situāciju konkrētajā saimniecībā, taču noteikti saimniekiem tie ir ļoti būtiski zaudējumi,” tā H. Barviks.
“Ja savvaļas dzīvnieki rada šādus postījumus, to darbošanās ir jāierobežo neatkarīgi no tā, ir konkrētajā laikā medību sezona vai nav. Ja tas ir apgrūtinoši, visticamāk, tam par iemeslu ir cilvēciskais faktors – kāda ierēdņa neizdarība vai zināmā mērā nihilisms. Gan dažādām komisijām, gan dienestiem nav jānogaida viss normatīvajos aktos noteiktais maksimālais atbildes sniegšanas vai lēmuma pieņemšanas termiņš. Ir jāiemācās strādāt operatīvi, un, manuprāt, ir pienācis laiks, ka par šāda veida nolaidību (kavēšanos ar atbildes vai lēmuma sniegšanu) vajadzētu noteikt stingru atbildību. Ja cilvēkam ir kāda sāpe, ierēdnim jādara viss iespējamais, lai palīdzētu, nevis jāaizbildinās ar procedūrām,” uzskata mednieku priekšstāvis.
Vilks nav izņēmums
“Vilks citu meža dzīvnieku vidū nav nekāds izņēmums. Vilks ir medījamais dzīvnieks. Mums vienreiz vajag izvērtēt, kas ir prioritāte – cilvēks, kurš dzīvo laukos un saimnieko, radot pārtiku un citas nepieciešamās lietas pilsētniekiem, vai kāds “krupis”, kurš kaut kur dzīvo tūkstoš vietās, vai “nezāle”, kas aug vēl lielākā skaitā. Pēdējie nav nekāda eksotika,” norāda H. Barviks.
Savs redzējums par notikušo ir arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājam Jānim Baumanim. Viņš sliecas domāt, ka posta darbu izdarījis jaunu vilku bars, kurā ir trīs četrus gadus veci dzīvnieki. Tie ir kā tīņu bars, kuri cenšas demonstrēt savu spēku, un arī bailes no cilvēkiem viņiem ir mazākas.
“Diezin vai tik lielu apjomu saplēstu vecie vilki, gādājot barību šopavasar dzimušajiem vilcēniem. Toties tīņu vecuma vilku bars gan var kost un plosīt vairāk, nekā viņiem nepieciešams barībai,” skaidro J. Baumanis.
Aitas joprojām pa nakti sadzen kūtī
Trešdienas, 17. jūlija, pēcpusdienā sazinoties ar Madonas novada Ošupes pagasta saimniecības “Zīles” saimnieku Armandu Kozuli, top zināms, ka pēc pēdējā vilku uzbrukuma naktī uz 11. jūliju jau piektdien saņemta Valsts meža dienesta atļauja rīkot pelēču medības ārpus medību sezonas, kas sākās 15. jūlijā.
Armands Kozulis telefonsarunā atklāja, ka tajā pašā vakarā vilkus mednieks bija pamanījis atkal nākam uz saimniecību. Viens pelēcis bija manīts pļavā, taču to iztraucēja pa ceļu braucoša automašīna. Vēl viens vilks redzēts turpat izcirtumā. Katru dienu mednieki dežurē, taču vairāk vilki nav redzēti.
“Neskatoties uz to, joprojām dzīvniekus, kas sadalīti trijās grupās, pa nakti sadzenam kūtī un tikai no rīta izlaižam ganībās,” stāsta Armands Kozulis.
Kāds noteikti oponēs: lūk, medīt – tas ir vilka dabā un vai nu tūlīt jācenšas atdarīt ar to pašu. Diemžēl, ja vilks zaudējis bailes no cilvēka vai kādu iemeslu dēļ tam nav iemācīts baidīties no cilvēka un tas reiz iesācis meklēt vieglu iztiku ganāmpulkā, tas jebkurā izdevīgā gadījumā šo darbību atkārtos. Tāpēc medības ir vienīgais veids, kā šādu darbošanos apturēt.
Jā, vilks ir svarīga dabas sastāvdaļa, taču neaizmirsīsim, ka lauksaimnieks ir vienīgais, kurš laukos strādā un rada taustāmas vērtības, ko citiem celt galdā un ne tikai. Sabiedrības pienākums ir šos cilvēkus atbalstīt, radot drošu vidi saimniekošanai. Mednieks šajā gadījumā ir instruments šādas vides radīšanai.
Vidoe! Subatē vilks mājas pagalmā saplēš suni. Mājas saimnieki bezspēcīgi
Lasi un abonē žurnālu Medības!
