No 3. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā norisinājās visaptverošas valsts aizsardzības mācības Namejs 2024. Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 44. kājnieku bataljons mācību aktivitātes savā atbildības teritorijā – Liepājas valstspilsētā un Dienvidkurzemes novadā veica no 19. septembra līdz 22. septembrim. Tās ir plaša mēroga valsts aizsardzības mācības, kurās piedalās ne vien bataljona karavīri, zemessargi un veterāni, bet jau otro gadu mācībās piedalās arī mednieki no dažādām mednieku biedrībām.
Namejs mācības notiek kopš 2014. gada un ir būtisks pasākums, lai uzturētu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas augstā līmenī. 2024. gadā mācības tiek organizētas sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” vadību, iekļaujot ne tikai militāros spēkus, bet arī valsts iestādes, uzņēmumus un iedzīvotājus, kas kopā veido visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.
2017. gadā Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības memorandu ar Latvijas Mednieku savienību, kurā atrunāta kārtība, kādā veidā mednieki tiek iesaistīti Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tieši 2017. gads bijis sākums arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, kas paredz to, ka valsts aizsardzība vairs nav tikai Nacionālo bruņoto spēku atbildība, bet gan visas sabiedrības, tostarp mednieku, kopēja atbildība.
“Šo mācību galvenais uzdevums ir attīstīt koordinēšanas un aizsardzības spēju noturību dažādu krīzes situāciju laikā, kopīgi sadarbojoties visai sabiedrībai. Latvijā šobrīd ir mazliet vairāk nekā 20 000 mednieku. Šo mednieku rīcībā ir apmēram 57 000 šaujamieroču, kas var tikt izmantoti krīzes situācijā. Situācijā, kad pretinieku kājnieku vienības vērš bruņotas uzbrukumus valsts pilsētās un ciemos pret civilajiem iedzīvotājiem, tieši mednieki ir tie, kuri pirmajās stundās vai dienās, līdz visaptverošai mobilizācijai var nodrošināt aktīvu pretdarbību,” stāsta Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs.
Iespēja piedalīties šāda veida mācībās medniekiem tiek piedāvāta jau otro gadu. Latvijas Mednieku savienība ir koordinators mednieku uzrunāšanai un iesaistīšanai mācībās. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad mednieku iesaiste bija lielāka, bet ne pietiekama. LMS mērķis ir turpināt aktīvi strādāt, lai turpmākajos gados iesaistītu vēl lielāku skaitu mednieku, kas pilnvērtīgi spētu piedalīties mācību kaujas uzspēlēs visas Latvijas teritorijā un pilnā apmērā, ne tikai konkrētā vietā.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Mednieku iesaiste šāda veidā mācībās ir saistīta ar Nacionālās drošības likumā ierakstīto pantu, kas paredz, ka bruņota konflikta gadījumā iedzīvotājam ir tiesības izrādīt bruņotu pretošanos. Bruņotu pretošanos iebrukuma gadījumā var izrādīt tikai tie iedzīvotāji, kas ir bruņoti un māk apieties ar šaujamieročiem. Savukārt ieroča izsniegšana jebkurai cilvilpersonai, kurai nav iepriekšējas pieredzes, apejoties ar šaujamieroči, var būt pat bīstama. Ņemot vērā, ka Latvijā ir pietiekami liela sabiedrības daļa zināmā mērā ir bruņota, māk apieties ne vien ar šaujamieročiem, bet arī nakts redzamības un termālās redzamības tēmēkļiem, ir svarīgi šo sabiedrības daļu pilnvērtīgi iesaistīt valsts aizsardzības procesos. Mednieku priekšrocība ir drošības tehnika, apejoties ar šaujamieročiem un šaušanas sektoru pārzināšana, tas paver ceļu šai sabiedrības grupai iesaistīties mācību kaujas uzdevumu izspēlēs.
“Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka X stunda attieksies uz katru valsts iedzīvotāju, un katram būs jāspēj rīkoties atbilstoši savām spējām, aizstāvot valsti,” stāsta Jānis Zandbergs.
Mednieks Gatis Panavs jau teju trīs gadus ir zemessargs un arī šajās mācībās piedalījās kā zemessargs pretgaisa aizsardzības vienībā. Kā pats norāda – viegli tas nav, jo veicamās darbības ir tieši tādas pašas, kā profesionālajai armijai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka zemessargi to nedara ikdienā. “Tā ir katra brīvprātīga izvēle piedalīties šāda veida mācībās. Iemesls, kāpēc tas tiek darīts, droši vien ir vēlme gūt iemaņas, lai vajadzības gadījumā es spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni un valsti. Šobrīd draudu līmenis ir samērā augsts, un tieši tāpēc ir tik svarīgi iegūt šīs iemaņas. Gadījumā, ja notiks kāds konflikts un būs mobilizācija, kā tas ir Ukrainā, tad man šīs iemaņas jau būs. Grūtāk būs tiem, kas tiks iesaukti un būs bez jebkādām priekšzināšanām. Pieņemu, ka šādiem cilvēkiem izdzīvošanas iespējas būs krietni mazākas,” stāsta mednieks un zemessargs Gatis.
Gatis arī atklāj, ka grūtākais šāda veida mācībās ir negulētās naktis. Mācības norisinās kā dienā, tā naktī, un mēdz būt situācijas, kad diennakts griezumā miegam atliek vien pāris stundas.
“Medniekiem ir virkne priekšrocību, piedaloties šāda veida mācībās. Pirmkārt spēja apieties ar praktiski jebkuru ieroci un drošības tehnikas pārzināšana. Mednieki nebaidās no šāviena trokšņa. Tāpat mednieki spēj orientēties un pārvietoties mežā, zinot kā iet klusu, nekāpjot uz brakšķošiem zariem un skaļi nesarunājoties. Mednieks māk pielavīties dzīvniekam, šajā gadījumā, protams, dzīvnieka vietā var būt pretinieks. Mednieki māk apieties ar termālajām ierīcēm un spēj izšķirt tajās ieraudzīto mērķi. Es teiktu tā, ka mednieki jau par 30 % ir gatavi šādām mācībām, pārējais gan, protams, ir jāiemācās, tostarp taktika, radiosakari, darbošanās komandā un specifiskā orientēšanās. Nereti no medniekiem esmu dzirdējis, ka viņi jau māk šaut un būs spējīgi paši sevi aizstāvēt… Tās ir pilnīgas blēņas, jo attiecīgos apstākļos ir jāspēj darboties komandā. Viens nav karotājs! Esot viens varbūt minūti spēsi aizstāvēt savu piemājas šķūnīti, taču esot bez pazīšanas zīmēm ar ieroci rokās, tiksi uzskatīts par ienaidnieku,” tā Gatis Panavs.
Aļņi bez teļiem, asinsparaugi un bezpalīdzīgi sunīši ceļmalā. “Šauj garām!” #252 epizode
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
