Augustā kā jau ik gadu sākas ūdensputnu medību sezona. Līdz šim tā bija augusta otrā sestdiena pulksten 16, toties šogad viss ir citādi. Pīļu medību sezona šogad un turpmāk sāksies 20. augustā. Taču jāņem vērā arī tas, ka līdz 15. septembrim ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās. Tas nozīmē, ka šogad ūdensputnu medību sezona sāksies 21. augustā, kas ir trešdiena. Ir mednieki, kuri apgalvo, ka nu viņiem nozagti svētki – pīļu medību sezonas atklāšana. Tāpēc vaicājām mednieku organizāciju vadītājiem, kurš un kāpēc šos svētkus nozadzis.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Pirmkārt, pīļu medību atklāšana nevienam nav nozagta. Tā ir arī šogad, un katrs var organizēt pīļu medību atklāšanu tā, kā viņš to vēlas. Var ieviest jaunu tradīciju, piemēram, pīļu medību sezonas atklāšanu svinēt nākamajā sestdienā pēc datuma, kad drīkst sākt medīt ūdensputnus. Taču tas vairs nebūs masveida kolhoza pasākums, kā tas bija pieņemts līdz šim. Tāpat atkritīs masveida kontroles, kas līdz šim ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā notika – visiem trubā pūst un mierā stāvēt.
Katram ir iespēja organizēt svētkus pēc saviem ieskatiem, un svētkos taču piedalās katram tuvākie cilvēki. Ūdensputnu medību sezonas atklāšana tomēr nav valsts neatkarības svētki, kad visiem jādodas kopīgā parādē.
Kad bija noteikts konkrētais ūdensputnu medību sezonas sākuma datums un vēl konkrēts pulksteņa laiks, vienmēr varēja novērot, ka kādam pacietība beidzās divos, kādam trijos, vēl kādam bez 15 minūtēm četros. Tie antiņi, kuri ievēroja noteikumus, varēja tikai acis plikšķināt, skatoties uz augstu lidojošām pīlēm. Savukārt medību pretiniekiem bija iespēja teikt, lūk, mednieki neievēro medību normatīvo regulējumu. Taču normatīvo aktu ievērošana ir kultūras līmeņa rādītājs. Tas parāda šo mednieku attieksmi pret citiem medniekiem.
20. augusts ir kompromisa risinājums. Putnu medību pretinieki un daļa ornitologu vēlējās vēl vairāk sadrumstalot sezonu, nosakot atsevišķu pīļu sugu medību sākumu. Tika piedāvāts kādu daļu sugu sākt medīt, kā ierasts, augusta otrajā sestdienā, kādu daļu augusta beigās vēl kādu daļu pēc 15. septembra. Pastāv viedoklis, ka daļai ūdensputnu sugu medību sezonu varētu pārcelt vēl vēlāk un daļu sugu nemedīt vispār.
20. augusts tika izvēlēts arī tāpēc, ka šajā dienā arī Igaunijā tiek atklāta ūdensputnu medību sezona. Ir, protams, neliela atšķirība. Ja 20. augustā noteikts pīļu medību sezonas sākums šajā valstī, tad tā patiešām arī sākas šajā datumā.
Igauņu prakse jāņem bruņojumā arī mums un pie nākamajiem grozījumiem jāveic labojumi, lai sezona patiešām sāktos konkrētā datumā. Un tālāk pēc noteiktās kārtības. Tas gan nav ne šīs dienas, ne arī rītdienas jautājums.
Medniekiem tāpat jāņem vērā, ka ne visas pīļu sugas ir medījamas no sezonas atklāšanas. No 15. septembra atļauts medīt garkakļus, platknābjus un baltvēderus, taču šo sugu pīles ap to laiku jau devušas ceļā uz ziemošanas vietām.
Labā ziņa – no sezonas sākuma atļauts medīt mežazosis. Tas bija resurss, ko vietējie mednieki praktiski nevarēja izmantot. Līdz šim, sākoties zosu medību sezonai, tās arī bija jau devušās ceļā uz ziemošanas vietām.”
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Pirmais, kas jāsaprot, – tie laiki, kad Medību likumu vai Medību noteikumus rakstīja Valsts meža dienesta un Zemkopības ministrijas darbinieki sadarbībā ar mednieku organizācijām, ir aizgājuši, visticamākais, uz neatgriešanos. Šobrīd, tiklīdz ir vaļā kādi normatīvie akti, to apspriešanā var piedalīties jebkurš, tāpat kā jebkurš var iesniegt priekšlikumus – kā argumentētus, tā arī neargumentētus –, kādi būtu iekļaujami konkrētajā regulējumā. Tā tas bija arī tad, kad tapa jaunākie grozījumi Medību noteikumos. Bija konkrētas organizācijas, kas vēlējās publiskajās ūdenstilpēs ūdensputnu medības aizliegt vispār. Publiskās ūdenstilpes tāpēc arī esot publiskas, ka tās ir pieejamas visiem. Tur ir atpūtnieki, tur ir makšķernieki, citi cilvēki, un ūdensputnu medības viņiem traucējot, tāpat kā apkaimes iedzīvotājiem.
Bija arī dažu ornitologu organizāciju ierosinājumi samazināt ūdensputnu medību termiņu dažām pīļu sugām un sākt dažādu sugu pīles medīt dažādos termiņos. Tas, manuprāt, ir ļoti nevajadzīgi un bīstami, īpaši šobrīd, kad visi nomedītie dzīvnieki, arī visi nomedītie putni ir jāreģistrē lietotnē Mednis. Daļa mednieku kļūst par pārkāpējiem tāpēc, ka ne vienmēr spēj lidojumā precīzi noteikt pīles sugu. It īpaši krēslā.
Diskutējot par atklāšanas datumu, tika minēti daudzie pārkāpumi, kas ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā notiek. Gan tas, ka šaušana tiek sākta pirms noteiktā laika, gan arī tas, ka tiek medīti nemedījamo sugu putni, šautas nelidojošas pīles. Tāpat ūdensputnu medību sezonas atklāšanai tiek pievērsta pārāk liela plašsaziņas līdzekļu, kā arī likumu sargājošo iestāžu darbinieku uzmanība.
Tam daļēji var piekrist. Man pašam arī ir negatīva pieredze, un tieši šī iemesla dēļ atklāšanas dienā es nebraucu uz lielajām publiskajām ūdenstilpēm. Pirms vairāk nekā pieciem gadiem nācās piedzīvot visai nepatīkamu situāciju Lubāna ezerā. Pirmkārt, šaušana sākās desmit minūtes pirms noteiktā laika. Otrkārt, ja pirmajās desmit minūtēs vēl kaut kas lidoja, tad vēlāk vairs ne, vismaz ne pīles. Cilvēki ar ieročiem un mednieku apliecību, es nevēlos viņus saukt par medniekiem, sāka šaut uz jebkuru putnu, kas parādījās šāviena attālumā. Kad ūdenī sāka krist zivju gārņi un citas putnu sugas, es domāju, kā no turienes pēc iespējas ātrāk pazust, pirms ierodas inspektori. Skaidrs, ka šādas darbības sabiedrībai nepaliek nepamanītas.
To visu ņemot vērā, tāpat kā vēlmi pilnībā aizliegt ūdensputnu medības publiskajos ūdeņos, Latvijas Mednieku savienība un Latvijas Mednieku asociācija nāca ar priekšlikumu ūdensputnu medību sezonu sākt vēlāk – pēc 20. augusta, un tāpat nolēmām atteikties no konkrēta pulksteņa laika, kurā šī sezona sākas. Tas izslēgs masveidību un ažiotāžu tieši publiskajos ūdeņos.
Sākotnēji bija paredzēts visas pīles sākt medīt vienā datumā, taču diemžēl normatīvā akta pieņemšanas laiks bija ļoti garš. Tas vilkās gandrīz divus gadus, un bija grūti izsekot, kādā stadijā ir process.
Kad normatīvais dokuments bija pieņemts, izrādījās, ka trim pīļu sugām medību termiņš sākas 15. septembrī. Sākotnēji šāda noteikuma nebija un par to bija panākta vienošanās.
Runājot par svētkiem, neviens neliedz medību tiesību lietotājiem, kuru platībās ir piemērotas ūdenstilpes, rīkot pīļu medību sezonas atklāšanu kādā no sestdienām pēc 20. augusta. Tad nu svētku dalībnieki var ierasties baltajos kreklos un kaklasaitēs, vilkt mastā karogu, kā tas tiek piesaukts sociālajos tīklos. Ikviens klubs to var darīt.
Ar alkohola lietošanu medībās ir kļuvis labāk, taču ir cilvēki, kurus es tomēr nevēlētos saukt par medniekiem, kuri ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā uzvedas tā, it kā būtu norāvušies no ķēdes. Šādi cilvēki svētkus sabojā vairāk nekā mednieku organizācijas. Faktiski mednieku organizācijas izgāja uz kompromisu, lai vispār saglabātu ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs.
Kopš šīs sezonas jau no atklāšanas dienas varēs medīt mežazosis. Sezona ilgs līdz 15. decembrim. Pēdējos gados sezonas atklāšana iekrita datumos, kad bija ļoti karsts laiks. Ja tu paliec kādā teltī, tad šādā temperatūrā iepriekšējā dienā nomedītie putni jau nākamajā dienā ir jāizmet. Tas nav ētiski un atbalstāmi! Sezonas sākumā mēs medījam pie mums ligzdojošās pīles, kuru jau tā nav tik daudz. Daļa jauno ūdensputnu vēl nelido, un tomēr ir mednieki, kuri raida uz tiem šāvienus. Savukārt vēlā rudenī medītās pīles ir daudz garšīgākas, to ir vairāk, jo ir sākusies migrācija.
Tradīcijas ir laba lieta, un tās vajag kopt. Taču ir tradīcijas, kuras nav jāsaglabā par katru cenu. Ūdensputnu medību sezonas atklāšana konkrētā dienā un konkrētā pulksteņa laikā nebija tā lieta, kas ir jāsaglabā.”
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Kad jūs žļambā lācis, izliecieties, ka jums nesāp! “Šauj garām!” #242 epizode
Abonē žurnālu Medības!
