Lielā daļā Latvijas brieži lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodara ļoti lielus, tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus. Lai ierobežotu postījumus, mednieki uz briežu medībām spiesti doties kā uz darbu. Daudzviet par katru nomedīto briedi jāatskaitās arī ar nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju un, kad atļauju limits izsmelts, obligāti jāpieprasa papildu limits. Taču ir kāda nianse – brieži uz lauka no meža iznāk, kad ir satumsis, un… normatīvie akti to medīšanu ar nakts redzamības un termotēmēkļiem diennakts tumšajā laikā traktē kā nelikumīgas medības. Tādēļ mednieku organizāciju vadītājiem vaicājām, vai būtu iespējams briežus medīt ar nakts redzamības un termotēmēkļiem postījumu vietās diennakts tumšajā laikā.
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Pirmkārt, tas nav iespējams juridisku apsvērumu dēļ, jo ir pretrunā ar Sugu un biotopu direktīvu un Bernes konvenciju. Līdz ar to nav pamata diskusijai. Ja juristi vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija spēj pateikt, ka tas ir atļaujams, tad staltbriežu medīšana postījumu vietās būtu viennozīmīgi atbalstāma. Briežu kļūst vairāk, nomedīšanas apjomi daudziem klubiem ir ļoti lieli, un tikai dzinējmedībās vai medījot briežus diennakts gaišajā laikā nomedīt to apjomu, kas ir jānomedī, ir ļoti grūti vai reizēm pat neiespējami. Šāda atļauja medīšanu atvieglotu. Otrkārt, netēlosim strausus – tas ļautu daļai mednieku iznākt no pelēkās zonas. Gana daudzi brieži jau šobrīd šādā veidā tiek nomedīti…
Un, jā, ir vietas, kur vairs nerunā par nomedīšanas limitu, maksimālo pieļaujamo nomedīšanas limitu, bet gan obligāti nomedījamo limitu. Limita izpildei seko līdzi Latvijas valsts meži.
Ja to būtu iespēja darīt legāli, šādas izmaiņas vērtēju tikai pozitīvi un tām būtu LMS atbalsts. Diemžēl manā rīcībā esošā informācija liecina, ka mēs šādas izmaiņas nevaram ieviest. Ieinteresētajai institūcijai – Zemkopības ministrijai – būtu jāmeklē iespējas, kā lauksaimniekiem un mežsaimniekiem palīdzēt, meklējot lobijus tādā līmenī, kādā nepieciešams, lai šādas izmaiņas vai izņēmumu ieviešana būtu iespējama.
Ja runājam par postījumu un populācijas samazināšanu, tad primāri ir jāmedī govis un teļi. Kā vienus, tā otrus nakts redzamības vai termoierīču attēlā var labi atšķirt. Buļļu medīšanu šādā veidā gan neatbalstu. No otras puses, selektīvus medību principus nevienam ar varu nevar uzspiest un ar varu mīļš nebūsi. Selektīvo briežu medību veiksmes stāsts ir tajā, ka mednieki to ir sapratuši, pieņēmuši un respektē. Tomēr ir vietas, kur to neņem vērā un raida šāvienu uz katru briedi, kas izbāž galvu no krūmiem.”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Mans uzskats – izmantot šos rīkus postījumu ierobežošanai būtu tikai normāli. Es neredzu nekādus aizspriedumus. Mēs runājam nevis par trofeju medībām, bet par to, lai ierobežotu postījumus un samazinātu populāciju atsevišķās vietās. Un tam dzīvniekam ir gluži vienalga, caur kādu tēmēkli uz viņu skatās… Galvenais ir labs un pārdomāts trāpījums.
Mūs kavē Bernes konvencija, kurai Latvija ir pievienojusies, un diemžēl attiecībā uz briežveidīgajiem konvencija nosaka, ka šādus rīkus izmantot ir aizliegts. Kamēr konvencijā netiks veikti attiecīgie grozījumi, neko izmainīt nevar.
Šī problēma skar ne tikai Latviju, bet lielu daļu Eiropas valstu, kurās dzīvo briežveidīgie. Gaidīsim, kad šie grozījumi taps. Mūsu vietējās likumdošanas iespējas attiecībā uz konvenciju ir par vājām. Arī izņēmumi nav pieļaujami.
Atliek cerēt uz jauno Eiropas Parlamentu, ka tajā būs prātīgāki cilvēki, kuri ar kājām stāv uz zemes, nevis dzīvo mākoņos, un viņi rosinās izmaiņas šajā dokumentā. Vēsmas par to jau ir parādījušās.
Medniekiem šobrīd ir jāizmanto briežu medību sezona pilnībā un medības jāsāk, tiklīdz tas ir atļauts. Tāpat jāizmanto visas iespējas, ko jau šobrīd ļauj Medību noteikumi diennakts gaišajā laikā. Daudzi mednieki tā jau ar panākumiem rīkojas.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
Labais tonis ir teikt, ka daba iet bojā! Māris Liopa “Šaujam garām!” #234 epizode
Abonē žurnālu Medības!
