Vilku uzbrukumi mājlopiem notiek galvenokārt Latvijas lauku reģionos, kur lopi tiek ganīti brīvā dabā, bieži vien nepietiekami aizsargātos iežogojumos. Lielākoties tie uzbrūk naktīs, un to iecienītākais uzpuris ir aitas. Uzbrukumi kļūst arvien biežāki un lauksaimnieki turpina ziņot par zaudējumiem, kad vilki nokož vai nopietni ievaino mājlopus. Kārtējo vilku uzbrukumu aitu ganāmpulkam piedzīvojis arī Kaspars Duļevskis no Balvu novada.
Diemžēl šī nav pirmā reize, kad Kaspara aitu saimniecībā tiek piedzīvots vilku uzbrukums, un procedūra, kā rīkoties pēc tā jau zināma. Pirmkārt, noteikti jāziņo Valsts meža dienestam. Kaspara aitas ganās kā Lazdukalna, tā Rugāju pagastā. Attālums starp abām saimniecībām ir desmit kilometri, turklāt vilku uzbrukumi ir piedzīvoti abās novietnēs un katru gadu. Tieši augusts un septembris ir tas laiks, kad problēma samilzt, līdz ar tumšā laika sākšanos. Kaspars gan piebilst, ka vilku sastāvs regulāri mainās – ir reizes, kad atnāk bars un ir reizes, kad tas ir viens vilks. Pagājušajā gadā bijis pat tā, ka pēc vilku uzbrukuma tika konstatēts, ka zaudētas 16 aitas.
Jautāts, vai vietējie mednieki palīdz, Kaspars pats būdams mednieks atzīst, ka palīdz, bet problēma ir cita – vilki nenāk gaišā dienas laikā. Vēl jo vairāk, viņi neiet ganībās, bet gan novietnēs. Novietnes ir slēgtas, turklāt kā norāda Kaspars, labāk novietnes atstāt vaļā, jo tad posts nav tik liels kā tad, ja vilks tiek slēgtā novietnē. Pērn pat bijusi situācija, kad pēc kārtējā vilku uzbrukuma, dzenot aitas atpakaļ novietnē, vilks gājis līdzās, Kasparam līdz viņš to izbiedējis un vilks aizlaidies.
Kaspars norāda, ka lielākā problēma ir tā, ka neviens nedomā par reģioniem, kur vilku problēma ir tiešām nopietna, jo lēmumu pieņēmēji ir tur, kur vilku nav. Vēl jo vairāk – vilku aizstāvji dzīvo Rīgā un vilku nekad nav sejā redzējuši. Savukārt Kaspara Duļevska aitu saimniecība uzbrukumus piedzīvo katru gadu. Vairākas aitu saimniecības pat pārtraukušas darbību, jo pat drošas novietnes un sētas nav nekāda panaceja, vilks, ja gribēs, atradīs veidu kā tikt pie aitām.
Būdams mednieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, Kaspars atklāj, ka tajā laikā vilku satikt bija teju neiespējami. Labi, ja izdevās vilku pēdas ieraudzīt, kur nu vēl pašu dzīvu redzēt. Šobrīd situācija ir krasi mainījusies un vilku apkaimē ir vairāk nekā suņu.
Kaspars Duļevskis citiem aitu saimniekiem iesaka tumšajā laikā, sākot jau no augusta, tās dzīt slēgtās novietnēs, lai maksimāli izvairītos no vilku uzbrukumiem.
Vilku apkaimē ir vairāk nekā suņu: Nokostas aitas un suņi, slēgtas saimniecības
Šogad pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 300 dzīvnieki, līdz 23. oktobrim, ir nomedīti 209 vilki.
Valsts meža dienests 2024./2025. gada medību sezonā noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 300 dzīvnieku apmērā. Dienests patur tiesības samazināt šo skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli vai noteikt citus vilku medību ierobežojumus. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. martam.
Vilks Latvijā ir medījama suga, kurai Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā apmērā. Pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, Valsts meža dienests katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās. Iepriekšējā medību sezonā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms arī tika noteikts 300 dzīvnieku apmērā, un tas tika izpildīts pilnā apmērā jau 2023. gada noslēgumā.
Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos. Vienlaicīgi tas dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
