Palielinoties vilku skaitam, arvien vairāk tiek piedzīvots vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Diemžēl realitāte kļūst arvien skaudrāka, lauksaimniekiem tiek izpostītas mājlopu saimniecības, kas nereti beidzas ar to, ka saimniecības vienkārši ir jāslēdz.
Šī nedēļa ar šausminošu skatu pavērusies kādam aitu audzētājam Valmieras novada Vecates pagastā. Pēc vilku bara uzbrukuma naktī nokostas aptuveni 20 aitas un jēri. Zaudējumus saimnieks vēl nav aplēsis, taču pēc plēsēju uzbrukuma aitaudzētājs izmisumā domā par saimniekošanas pārtraukšanu.
Pļavā, kuru no visām pusēm ieskauj elektriskais gans, paveras baisa aina. Visapkārt nokosti dzīvnieki, no dažām aitām pāri palikuši tikai kauli un iekšējie orgāni. Tikmēr izdzīvojušie lopiņi pēc plēsoņu uzbrukuma pārdzīvojuši neiedomājumu stresu. Svaigi ataugušais āboliņš tiem vairs neinteresē. “Tagad man jēri vairāk neaugs. Nezinu, kā tās mātes atkopsies. Tas ir man šķirnes ganāmpulks, traumēts,” saka z/s “Austrumi 6” saimnieks Andrejs Traščenko.
Saimnieks stāsta, ka aptuveni 60 Latvijas tumšgalvu šķirnes aitumātes ar šajā vasarā dzimušajiem jēriem uz šo pļavu atvedis vien dienu pirms vilku uzbrukuma. Diemžēl liktenīgajā naktī pie mājlopiem nav paguvis pielaist suņus, kuri aitas sargātu. “Trešais tik postošs uzbrukums. Laikam tas ir pēdējais punkts aitkopībai no manas puses.”
Pirms saplosītos dzīvniekus no lauka savāc, postažu apseko arī Valsts meža dienesta inženieris Jānis Ročāns. “Dzīvnieki ir diezgan daudz nogalināti. Visas nav ēstas, tikai kādas trīs vai četras ēstas, pārējās ir tikai nogalinātas. Varētu būt, ka šeit ir vairāki vilki bijuši, varētu būt arī kucēni līdzi.”
Ar aitkopību saimnieks Andrejs Traščenko nodarbojas aptuveni 10 gadus. Par vilku uzbrukumiem regulāri ziņojis vietējam medību kolektīvam. Aitkopis uzskata, ka mednieki šajā vietā nav gana aktīvi, lai samazinātu vilku daudzumu. Plēsēji esot jau tik nekaunīgi, ka nākot pat apkārtējo māju pagalmos. “Pa šiem 10 gadiem es no šī medību kolektīva neredzu nekādu aktivitāti pret vilkiem.”
Ročāns: “Ja šeit vilki ir ilgāku laiku jau uzturējušies mednieki varēja izrādīt arī iniciatīvu un prasīt atļauju vilku medībām ar dzinējiem, kas netiktu liegta, bet no medniekiem nekāda tāda ziņa nav saņemta.”
Medību kolektīva “Pārgauja” vadītājs Juris Lukjanovs gan norādīja, ka šajā teritorijā šogad pat esot nomedīts vilks. Viņš uzsver, ka plēsoņas medīt ir ļoti sarežģīti, tāpēc ne vienmēr tas izdodas. “Mums notiek katru sestdienu medības. Arī individuāli mednieki brauc un medī. Diemžēl medības ir tāda lieta, ka tas nav ar 100% garantiju, ka tur kaut kas tiks nomedīts. Bet katrā ziņā sniega laikā, sniega periodā mēs, protams, ka medījam, arī tiek nomedīti vilki. Protams, ka brauks, tas jau arī mūsu mednieku interesēs – samazināt vilku skaitu.”
ReTV: Valmieras novadā vilku bars nokož 20 aitu mātes un jērus
Situācija Latvijā – populācija ir stabila
Valsts meža dienests 2024./2025. gada medību sezonā noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 300 dzīvnieku apmērā. Dienests patur tiesības samazināt šo skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli vai noteikt citus vilku medību ierobežojumus. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. martam.
Vilks Latvijā ir medījama suga, kurai Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā apmērā. Pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, Valsts meža dienests katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās. Iepriekšējā medību sezonā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms arī tika noteikts 300 dzīvnieku apmērā, un tas tika izpildīts pilnā apmērā jau 2023. gada noslēgumā.
Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos. Vienlaicīgi tas dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai.
Ik gadu vilki uzbrūk mājlopiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus. Līdz šā gada septembra sākumam ziņots par 51 apstiprinātu vilku uzbrukumu, kuros cietuši 133 mājdzīvnieki. Zemkopības Ministrija aicina ziņot par katru šādu gadījumu, jo šie skaitļi var būt būtiski, lai pārskatītu nomedījamo dzīvnieku apjomu. Pagājušajā gadā kopumā VMD saņēma informāciju par 120 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki. Medības nodrošina, ka kaitējumi mājlopiem ir pēc iespējas mazāki, kā arī lauku iedzīvotājiem ļauj justies komfortablāk un drošāk, dzīvojot līdzās vilku populācijai.
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Abonē žurnālu Medības!
