Šveicē ir strauji pieaugoša vilku populācija. 2012. gadā tika konstatēti valstī pirmie vilki pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma. Šobrīd oficiāla uzskaite liecina, ka valstī ir ap 180 vilku, jeb 18 – 20 ģimeņu. Medības nav atļautas, un 2020. gadā tika rīkots referendums par vilku skaita kontroles atļaušanu, un sabiedrība nobalsoja pret. Referendumu sponsorēja dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas. Kampaņai tika iztērēti apmēram 7 miljoni eiro. 51 % populācijas iebilda pret vilku skaita regulāciju.
2015. gadā tika konstatēti pirmie postījumi – tika nokostas aitas. Kopš tā laika problēma ir tikai pieaugusi. Regulāri uzbrukumi notiek zirgiem, aitām, govīm. Šobrīd valdība maksā īpašiem aitu uzraugiem, kuri sargā aitas, bet vienīgais veids, kā aitas sargāt, ir vilkus tišināt. Otrkārt, valdība maksā par īpašo sargsuņu iegādi, kā arī sedz vilku radītos zaudējumus. Bet netiek maksāts par visa veida sargsuņiem, piemēram, netiek apmaksāta kangala iegāde. Šobrīt izstrādāts likumprojekts, ko izskata parlamentā, lai atļautu maksāt par visa veida sargsuņiem. Šonedēļ Šveices parlamentā spriež par to, lai tomēr varētu regulēt vilku skaitu.
Tomēr izrādās, ka sargsuņi tomēr rada arī citas problēmas. Šveice ir neliela valsts ar lielu tūristu skaitu, kas dodas pastaigāties kalnos. Problēma ir tāda, ka suņi aitas sargā ne tikai no vilkiem. Sargsuņi uzbrūk tūristiem, kā arī citreiz tie dodas ķert ģemzes, stirnas un staltbriežus. Suņi dodas grupā medīt savvaļas dzīvniekus. Vēl viena problēma ir arī tāda, ka regulāri notiek uzbrukumi citiem suņiem, ar ko cilvēki dodas pastaigāties – tie tiek sakosti, nokosti vai apēsti.
Kad aitu sargāšana noiet greizi! Šveicē problēmas ar aitu sargsuņiem
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
