Bebri bieži izveido apmetnes un alas vietās, kur piekļūt ar kājām ir sarežģīti vai pat neiespējami – purvi, krūmāji, ļoti slapjas mežaudzes un plašāki niedrāji. Tā ir lieliska vide, kur mājot bebram, uzturot ļoti īpašu ekosistēmu. Tomēr gan medniekiem, gan mežsaimniekiem ir svarīgi zināt, vai bebraine joprojām ir apdzīvota, kāpēc grāvī pēkšņi sāk kāpt ūdens līmenis, ietekmējot saimnieciskos mežus. Savulaik neatlika nekas cits kā vien doties gar grāvi kājām un brist pa dūksti, lai saprastu, kas īsti notiek. Šobrīd pieejamās dronu un termo kameru tehnolog̀ijas ļauj ātri apsekot lielākas platības, netērējot tam nedz daudz laika, nedz riskējot ar cilvēka veselību.
Kāpēc termokamera?
Termokameras reģistrē siltumu, nevis redzamo gaismu. Tas nozīmē, ka arī krēslas stundās, kad dzīvnieki, tajā skaitā bebri, kļūst aktīvi, izlien no alām un dodas baroties, tos var novērot. Tradicionālās dienas optiskās sistēmas krēslā var nedot vēlamo rezultātu. Turklāt tad apsekojamajam objektam jāpielido tuvāk, un tas dzīvniekiem var radīt nevēlamu traucējumu. Izmantojot termokameras tieši vakara un rīta krēslas stundās, dzīvnieku uzskaiti var veikt visobjektīvāk. Tāpat dzīvnieka siltuma un apkārtējās vides temperatūras kontrasts šajā laikā būs vislielākais.
Droni un medības. Bebru apmetne no gaisa kā uz delnas
Jāsāk ar plānošanu
Pirms veikt lidojumu, jāizvērtē visi apstākļi, kas varētu to ietekmēt, un jāatceras, ka spēkā esošais normatīvo aktu regulējums nosaka zināmus lidojuma ierobežojumus. Viens no svarīgākajiem – dronam jāatrodas pilota tiešā redzamībā. Tāpat jāatceras, ka dažādās vietās ir noteikti lidojuma ierobežojumi, un lidojumi būs jāsaskaņo un jāpiesaka iepriekš.
Savukārt lidojuma augstums būs atkarīgs ne tikai no noteikumu regulējuma, bet arī no drona kameras izšķirtspējas. Jo lidojums būs zemāks, jo tas ļaus saskatīt sīkākas detaļas. Protams, nedrīkst aizmirst par paša drona drošību. Lidojums virs grāvja tiešā redzamībā ir visai vienkāršs un ļaus ātri noteikt, piemēram, bebru dambju atrašanās vietas, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu nojaukt un nebūtu jātērē daudz laika, noskaidrojot precīzas dambju atrašanās vietas.
Tāpat jāņem vērā, ka termokameras izmantošana visās situācijās var nebūt efektīva. Koku lapotne un blīvs krūmājs var liegt saskatīt situāciju pilnībā. Tāpēc apsekošanu no gaisa sarežģītākās situācijās noteikti jākombinē ar pašu novērojumiem, pārvietojoties pa zemi.
Lielākais ieguvums – laiks
Izmantojot dronu, lielākais ieguvums ir tieši laiks. Piemēram, stundas laikā iespējams apsekot platības, kuru izpētei kājām citādi būtu jāpatērē visa diena. Tāpat droni ļauj konstatēt apmetnes bez nepieciešamības fiziski iejaukties jutīgā purva biotopā.
Zinot apmetņu atrašanās vietu un aptuveno bebru skaitu apmetnē, iespējams labāk veikt konkrēto platību apsaimniekošanu, kā arī risināt iespējamos konfliktus ar zemes īpašniekiem.
Bebrs nav kaitēklis, bet ekosistēmas inženieris
Plānojot bebraiņu apsaimniekošanu, ir svarīgi atcerēties, ka bebrs nav vienkārši kaitēklis. Daudzi pētījumi rāda, ka bebru dambji, kanāli un dīķi palielina bioloģisko daudzveidību, uzlabo mitruma noturēšanu un veicina zivju un putnu dzīvesvietu daudzveidību. Tādēļ jebkuras darbības jāveic, ņemot vērā ieguvumus un zaudējumus konkrētajā situācijā. Vienmēr jāvērtē bebra loma ekosistēmā, ne tikai potenciālais konflikts ar cilvēka saimnieciskajām interesēm.
SVARĪGI!
Ja drona masa ir 250 grami un vairāk vai drons ir aprīkots ar kameru, drona īpašniekam ir jāreģistrējas kā bezpilota gaisa kuģa sistēmas (UAS) ekspluatantam un drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru.
Ja drons ir reģistrēts, pilotam jābūt attiecīgai kvalifikācijai. Jāapgūst teorijas kurss (parasti A1/A3 kategorija), bet smagākiem droniem un sarežģītākiem lidojumiem var būt nepieciešams papildu sertifikāts, piemēram, A2.
Atvērtajā kategorijā dronu var pilotēt lidot līdz 120 metru augstumam un tam pastāvīgi jābūt tiešā redzamībā.
Liepājā jauns cietums, atradīsim, ko tur likt! “Šauj garām!” #313 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!

👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem

Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!









