Vācijas mediji ziņo, ka Menhengladbahas pilsētā kāda ģimene savā terasē pamanījusi vilku, kurš mēģinājis ielauzties mājā. Šis neparastais gadījums izraisījis lielu rezonansi, jo vilki parasti izvairās no apdzīvotām vietām. Vietējās varasiestādes aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ziņot par šādiem novērojumiem, lai nodrošinātu gan cilvēku, gan dzīvnieku drošību. Oriģinālvideo pieejams šeit.
Pārsteigtie mājas īpašnieki iemūžināja plēsēju, kas trakoja uz terases. Pamanījis cilvēkus, vilks kļuva agresīvs. Ja dzīvnieku no mājas saimniekiem nebūtu šķīris stikls, tas, visticamāk, būtu uzbrucis. No video materiāla var secināt, ka vilks atgriezās savvaļā.
Tas ir dabiski – valstīs, kur plēsēji netiek medīti, tie zaudē dabisko baiļu sajūtu pret cilvēku. Zināms, ka Eiropā vilku populācija strauji aug. Pagājušajā gadā Eiropas varasiestādes mainīja vilku statusu no stingri aizsargājamas sugas uz aizsargājamu sugu. Tas dod Eiropas Savienības valstīm iespēju sākt vilku populācijas kontroli, kā tas jau tiek darīts Baltijas valstīs. Pretējā gadījumā konflikti starp cilvēkiem un plēsējiem pieaugs, padarot tos vēl bīstamākus.
Līdzīgi gadījumi ir reģistrēti arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Nīderlandē varasiestādes brīdināja vecākus būt piesardzīgiem, jo vilki tika novēroti netālu no dzīvojamām teritorijām un pat uzbruka bērniem.
Runājot par vilku un cilvēku konfliktu Vācijā pēdējo gadu laikā, jāatzīmē, ka 2022. gadā vilks uzbruka un nogalināja 30 gadus vecu poniju, kas piederēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienai. Šis incidents izraisīja plašas diskusijas par stingro vilku aizsardzības noteikumu pārskatīšanu visā Eiropā.
Turklāt pēdējo divdesmit gadu laikā vilku populācija Vācijā ir nepārtraukti pieaugusi, radot bažas par iespējamiem konfliktiem ar cilvēkiem un mājdzīvnieku. Šie notikumi liecina, ka vilku un cilvēku mijiedarbība Vācijā kļūst arvien aktuālāka tēma, kas prasa rūpīgu uzraudzību un efektīvas pārvaldības stratēģijas.
Kā rīkoties, ja satiec vilku:
– Dodoties uz mežu, līdzi ņemiet piparu gāzes baloniņu vai elektrošoku. Tie ir tikpat efektīvi pret vilku kā pret klaiņojošu suni.
– Ja vilks jūs pamanījis, bet vēl nav uzbrucis, nepagrieziet tam muguru un neskrieniet prom – šāda rīcība var izprovocēt plēsēju, aktivizējot tā medību instinktus. Atkāpieties lēnām, nepazaudējot vilku no redzesloka, taču neskatieties tam tieši acīs, lai neizraisītu agresiju.
– Ja vilks izskatās gatavs uzbrukumam, mēģiniet to biedēt – kliedziet, speriet soli tuvāk plēsējam. Paņemiet koku vai akmeni un sagatavojieties aizsardzībai. Visjutīgākā vieta ir deguns, tāpēc, ja nepieciešams, mērķējiet tur. Taču šie paņēmieni nebūs efektīvi, ja saskaraties ar vilku baru…
– Vēl viena iespēja – uzkāpt kokā, taču vilki ir pacietīgi un var ilgi gaidīt, tāpēc pastāv risks, ka nāksies stundām ilgi sēdēt zaros.
– Ja ir silts gadalaiks un tuvumā atrodas ūdenstilpe, varat mēģināt bēgt ūdenī. Ja upe vai dīķis ir pietiekami dziļš, vilks nevarēs sasniegt ūdenstilpes dibenu ar ķepām un zaudēs savu pārsvaru.
– Dodoties dabā, vienmēr pārliecinieties, ka jūsu mobilais tālrunis ir uzlādēts, lai vajadzības gadījumā varētu izsaukt palīdzību – piemēram, ja esat iestrēdzis kokā.
No veģetārietes par mednieku jeb, kad domāji, ka esi dabas pazinējs. “Šauj garām!” #271 epizode
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
