Šopavasar mednieku sabiedrību pāršalca baumas par to, ka valsts apdraudējuma gadījumā paredzēts medniekiem un citiem ieroču īpašniekiem konfiscēt ieročus. Par šo jautājumu, modelējot iespējamās situācijas, diskutējām raidieraksta Šauj garām! 124. epizodē. Kad epizode bija nākusi klajā, saņēmām gan pārmetumus baumošanā un attiecību graušanā starp Aizsardzības ministriju un medniekiem, gan atzinīgus vārdus, ka esam pievērsuši uzmanību medniekiem aktuālai tēmai, īpaši kontekstā ar karadarbību Ukrainā. Kāds no mūsu klausītājiem pat atradis likumu, kurā šāda iespēja jau ir paredzēta…
Diskusiju skaties šeit! Par vecuma noteikšanu pēc zobiem, ieroču atņemšanu nelojāliem pilsoņiem. “Šauj garām!” #130 epizode
Nav dūmu bez uguns
Izrādās, jau kopš 2013. gada 27. marta spēkā ir likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. Likuma anotācijā lasāms, ka tiesību akts izstrādāts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas sagatavoto koncepciju Par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā. Likuma 18. panta 2. daļa paredz izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas…
Šis fakts liecina par to, cik maz mēs sekojam likumu normām, kas jau ir pieņemtas un ko vēl plānots pieņemt! Lai nu kā, lūdzām Aizsardzības ministriju skaidrot, kādās tieši izņēmuma situācijās paredzēta likuma piemērošana un vai ieročus un munīciju paredzēts atņemt tikai valstij nelojāliem iedzīvotājiem vai visiem.
Kompetentām iestādēm būs jāvērtē katrs gadījums
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākās referentes Vitas Brižes sagatavotajā skaidrojumā lasāms, ka izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu. Ministru kabinetam izsludinot izņēmuma stāvokli, tiek norādīts arī pasākumu kopums, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.
Brižes kundze uzsver, izņēmuma stāvokļa gadījumā tiek īstenoti tikai tādi pasākumi, kas ir nepieciešami valsts apdraudējuma pārvarēšanai.
Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt arī īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnikas izstrādājumu, noteiktu bīstamo ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tajā skaitā lemt par personu īpašumā esošo ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu (likuma 17. pants).
Savukārt, lai īstenotu šos noteiktos pasākumus, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgas valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas ir tiesīgas izņemt personu īpašumā esošus ieročus un munīciju, kā arī apturēt personām piešķirto tiesību (licenču, atļauju, sertifikātu) darbību (likuma 18. pants).
Speciāliste īpaši uzsver, ka šīs likuma normas atbildīgajām institūcijām dod tiesības lemt par ieroču izņemšanu tikai atsevišķos gadījumos, pieņemot lēmumu attiecībā pret konkrētām personām, nevis piemērot šo normu automātiski pret visiem valsts iedzīvotājiem vai plašām sabiedrības grupām.
Proti, šīs tiesības tiek piemērotas individuālā kārtā atbilstoši kompetento iestāžu izvērtējumam, pieņemot lēmumu par konkrētām personām, kurām noteiktu apsvērumu dēļ varētu tikt atņemta ieroču nēsāšanas atļauja vai izņemts ierocis vai citas iepriekš minētās bīstamās vielas.
Tādējādi par ieroču izņemšanu praktiski būs jāuztraucas valstij nelojālām personām, kuras tos varētu vērst pret valsts interesēm, nevis tos izmantot suverēnas un demokrātiskas Latvijas valsts aizstāvēšanai pret agresoru.
Iesaistīties valsts aizsardzībā – pienākums
Visai loģiski, ka medniekus šāda informācija bez sīkāka skaidrojuma satraukusi arī tāpēc, ka Nacionālās drošības likuma 251. panta Iedzīvotāju pienākumi un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā 2. daļā uzsvērts, ka, īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem, ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas, ir tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, kā arī izrādīt bruņotu pretošanos.
Vita Briže skaidro, ka kopš 2018. gada Aizsardzības ministrijas viena no prioritātēm ir visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana, kas uzsver katra indivīda un visas sabiedrības gatavību nepieciešamības gadījumā būt gataviem iesaistīties valsts aizsardzībā.
“Līdz ar to vēlamies apliecināt, ka patriotiski noskaņotajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlēsies un būs gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā, nav nepieciešams uztraukties par minēto likuma Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli normu piemērošanu.
Šīs likumā noteiktās speciālas tiesības ir ieviestas ar mērķi novērst iespējamu valsts apdraudējumu, sniedzot valsts iestādēm tiesības lemt par ieroču izņemšanu atsevišķos gadījumos, vēršoties pret konkrētām personām, kas varētu radīt apdraudējumu valsts drošībai,” tā Vita Briže.
Eļļa ugunī
Savā ziņā eļļu ugunī pielējis Latvijas sabiedrisko mediju portālā publicētais raksts Latvijā vēlas iesaistīt medniekus valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanā. Tajā lasāms Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Baumaņa citāts: “Tie mednieki, kuri būs pauduši vēlmi iesaistīties, būs Zemessardzē zināmi, viņiem neviens nost neko neņems. Varbūt drīzāk iedos klāt kādu ieroci.”
Savā ziņā šāds citāts bez sīkāka Baumaņa kunga domas izklāsta un komentāra liek domāt, ka nav jāuztraucas vien tiem medniekiem, kuri būs iesaistījušies Zemessardzē. Taču Latvijā ir daudz mednieku, kuri dažādu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma vai veselības stāvokļa, nevar iestāties Zemessardzē. Taču valsts apdraudējuma gadījumā viņi ir gatavi aizsargāt savu zemi un valsti viesiem pieejamiem līdzekļiem. Vai viņi arī tiek uzskatīti par valstij nelojāliem cilvēkiem, jo nav zemessargu rindās?
Aizsardzības ministrijas speciāliste skaidro, ka gan Zemessardzē, gan rezervistu apmācībā ir gaidīts ikviens Latvijas pilsonis, lai ar savu civilās dzīves, darba un izglītības pieredzi bagātinātu bruņotos spēkus.
“Īpaši vēlamies aicināt medniekus pieteikties Zemessardzē vai piedalīties rezervistu apmācībā, jo tikai mēs visi kopā varam stiprināt valsts aizsardzību. Pamatprasības ir Latvijas pilsonība, valsts valodas zināšanas vismaz vidējā līmenī, dienestam atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, vecums – no 18 līdz 55 gadiem dienestam Zemessardzē un no 18 līdz 50 gadiem dalībai rezervistu apmācībā. Vienlaikus varam apliecināt, ka mednieki, kuri šobrīd nav iestājušies Zemessardzē vai piedalījušies rezervistu apmācībā vai to kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt, netiek uzskatīti par valstij nelojālām personām! Aicinām sabiedrību būt uzmanīgiem un kritiski vērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju, primāri uzticoties pārbaudītu avotu sniegtai informācijai. Nepieciešams ņemt vērā, ka publiskajā telpā pieejamā informācija ne vienmēr atbilst patiesībai un noteiktas ziņas var būt arī apzināti radīta dezinformācija,” uzsver Vita Briže.
Informācija par pieteikšanos Zemessardzē pieejama www.esizemessargs.lv vai zvanot pa tālruni 1811.
Šogad otrais rezervistu militārās pamatapmācības kurss notiks no 6. līdz 28. augustam, un tam var pieteikties līdz 17. jūlijam. Informācija par pieteikšanos un dalību kursā pieejama lapā www.mil.lv. Ar papildu jautājumiem aicinām vērsties Rezerves personāla uzskaites birojā pa tālruni 67800270 vai e-pastu rezervists@mil.lv.
Izcēlums
Atbildīgajām institūcijām likums dod tiesības lemt par ieroču izņemšanu tikai atsevišķos gadījumos, pieņemot lēmumu attiecībā pret konkrētām personām, nevis piemērot šo normu automātiski pret visiem valsts iedzīvotājiem vai plašām sabiedrības grupām.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Vilku postījumi? Kā pasargāt saimniecību – problēmas un risinājumi. “Šauj garām!” diskutē
Žurnāla Medības pielikums Plēsēji un grauzēji
Jaunais žurnāla medības numurs jau ir klāt!
