Septembra sākumā Lietuvu un kaimiņvalstis pāršalca ziņa par vilka uzbrukumu cilvēkam. Tikai pateicoties drosmei, iepriekšējai pieredzei un uzmanībai, lauksaimnieks Efaizs Ismailovs netika nopietni savainots.
Dramatiskie notikumi risinājās septembra sākumā, Kupišķu rajona Žaideļu ciemā.
Lauksaimnieka meita Edita Ismailova uzreiz pēc uzbrukuma pastāstīja par notikumu gaitu: “Mūsu pusē situācija aizvien pasliktinās un pēdējo pāris mēnešu laikā tā ir kļuvusi nekontrolējama. Sākumā plēsēji nokoda kumeļu, tad sešas aitas, bet pēc tam teļu. Vēl pēc kāda laika plēsējs uzbruka liellopam. Lopiņš glābjoties, iebēga pārpurvotā ganību daļā un nosmaka peļķē.”
Pēc tam ģimene ievēroja, ka vilks sāka parādīties māju tuvumā. “Mēs mēģinājām plēsēju aizbaidīt, taču parasti tas vispār nereaģēja – mierīgi pagriezās un gāja ārā no sētas. Dažreiz bija redzams, ka vilks stāv netālu un vēro mūs. Sitām kastroļus, klaigājām, metām tam ar priekšmetiem, bet vilks vispār neizrādīja nekādas bailes,” sacīja Edita Ismailova.
Dienu pirms uzbrukuma vilks bija ienācis saimniecības pagalmā, acīmredzami tīkojot uzbrukt aplokā esošajām kazām. “Tētis negaidīti satikās ar vilku aci pret aci. Un viņam nebija līdzi itin nekā, ar ko varētu aizstāvēties vai vilku aizdzīt prom, tikai lukturītis. Tētis mēģināja vilku biedēt, bet tas neatkāpās. Tad tētis piegāja tuvāk un uzkliedza kārtīgi, bet vilks, itin kā cilvēks, mierīgi pagriezās un aizgāja prom uz pļavu pusi.
Lauksaimnieka Efaiza Ismailova saimniecību vilks postījis regulāri, līdz, suņu tramdīts, izšķīries par uzbrukumu saimniekam.
Nākamajā naktī vilks atkal atnāca. Visi suņi sāka riet. Saimnieks izlaida tos ārā un pēc suņu rejām saprata, ka 50 metrus attālajā aitu aplokā ir vilks. “Tētis paņēma lukturīti un nazi. Pienākot pie aploka, lukturīša gaismā viņš teju uzreiz ieraudzīja vilku. Trīs mūsu jagdterjeri mēģināja plēsēju noturēt uz vietas, bet tas metās ārā no aploka un, pārlecot žogam, atdūrās tieši pretī tētim.
Vilka zobu pēdas, visticamāk, atstās rētas lauksaimnieka rokā. Vēlāk Efaizs Ismailovs tika nogādāts pie ārsta, kur saņēma visas nepieciešamās potes un palīdzību..
Tur ir šaura taka starp diviem aplokiem. Vienā pusē stieples sieta žogs, otrā – dzeloņstieples. Nonācis tādā situācijā, vilks nevis nobijās, bet sāka lavīties manam tētim klāt un biedēt to, rādīt zobus un rūkt,” stāstu par dramatiskās nakts notikumiem iesāka Edita un viņa tēvs Efaizs Ismailovs pārtvēra stāstījuma pavedienu: “Vilks reāli nāca man virsū. Pēdējā brīdī ievēroju, ka tas pietupjas uz pakaļkājām, un sapratu, ka plēsējs tūlīt lēks. Es tik vien paspēju, kā pacelt kreiso roku, kurā bija lukturītis, lai aizsargātos no milzīgajiem žokļiem!”
Vilks satvēris vīrieša roku un nelaidis vaļā. Pēc cietušā teiktā, sāpes bija līdzīgas zibens spērienam. Turpinājumā noticis īsts cīniņš, un vilks nebūt nav viegli padevies, tomēr saimnieks bijis bruņots ar nazi un visbeidzot guvis pārsvaru. Vēlāk Efaizs Ismailovs tika nogādāts pie ārsta, kur saņēma visas nepieciešamās potes un palīdzību
Vilks vai suns?
Uzreiz pēc tam, kad Edita Ismailova publicēja stāstu par vilka uzbrukumu “Facebook” sociālajā tīklā, sākās aktīvas diskusijas, un daļa komentētāju neticēja, ka tas varētu būt vilks, jo vilki baidoties no cilvēkiem un pie mājām neiet. Visticamāk, tas esot vilka jauktenis vai vispār suns.
No visiem speciālistiem un organizāciju vadītājiem, kas tika uzrunāti pēc šā negadījuma, atbildi sniedza Vides ministra padomnieks Marius Čepulis: “Sniegsim viedokli, kad būs analīžu rezultāti.”
Pats cietušais ir pārliecināts, ka tas bija pieredzējis vilks, kura dzīves noriets jau ir sācies.
Tagad vilka ķermeni Lietuvas Vides ministrijas Vides aizsardzības departaments iecerējis nodot izpētei. Visticamāk, audu ģenētiskās analīzes veiks Vitauta Magnusa universitātes zinātnieki. Tie paši, kas ik gadu pēta iepriekšējā sezonā nomedīto vilku audu paraugus. Ierodoties notikumu vietā, pēc zobiem speciālisti konstatēja, ka dzīvniekam ir septiņi vai astoņi gadi.
Saskaņā ar aizpagājušajā (2020./2021. g.) medību sezonā nomedīto vilku pētījuma rezultātiem, vilku un suņu hibridizācijas līmenis Lietuvā ir ļoti zems.
Kā var būt, ka žogs nepasargāja?
Vaicāts par mājlopu aizsardzības infrastruktūru, Efaizs Ismailovs pastāstīja, ka visi aploki ir pamatīgi aizsargāti. Drāšu sieta vai dzeloņstieples žogi ir pusotru divus metrus augsti, bet vilkam tas neko nenozīmē: “Vilks var uzrāpties pa tādu žogu kā cilvēks. Arī pārlēkt, ja augstums ļauj, vai parakties apakšā. Nekādi elektriskie gani vai stieples nepalīdzēs, ja plēsējs grib tikt iekšā. Es esmu redzējis, kā vilks izrok zem žoga tādu bedri, ka cilvēks var iziet. Tikai suņi var pasargāt no vilkiem. Un tikai īpaši apmācītie un darbā vecākie. Man bija vairāki Kaukāza aitu suņi. Kamēr tie bija dzīvi, neviens plēsējs netuvojās mūsu saimniecībai. Bet tie visi no vecuma nomira, un jaunus atvest nav iespējams. Vietējie nederēs.”
Uz jautājumu, vai tik lielas un nopietnas šķirnes suņus var turēt apdzīvotā vietā, saimnieks atbildēja, ka kaukāzieši ir jāsocializē un jāmāca tāpat, kā jebkuras citas šķirnes mājas suni. “Vajag ļaut visiem cilvēkiem ar viņu spēlēties, glaudīt. Jāmāca klausīt un labi uzvesties, cienīt cilvēkus un citus mājdzīvniekus. Ja kaukāzieti māca, tas nekad nebūs agresīvs pret cilvēkiem. Bet, ja suni piesien pagalmā un baro, ar koku pastumjot bļodu, aitas tas nesargās un ar to būs vienas vienīgas problēmas,” tā Efaizs.
Ko vietējie mednieki?
Tāpat Edita Ismailova pastāstīja, ka iepriekš saimnieki bija vērsušies gan pie vietējiem medniekiem, gan institūcijām, taču neviens nevarēja vai negribēja palīdzēt atrisināt situāciju. Mednieki esot teikuši, ka neko palīdzēt nevarot. Vilku sezona sākas tikai oktobrī, un līdz tam brīdim pelēkos medīt nedrīkst. Līdzīga situācija ir arī Latvijā, kad mednieki ārpus noteiktās sezonas un Valsts meža dienesta noteiktā limita vilku skaitu kontrolēt nedrīkst.
Savukārt pats Efaizs norādīja, ka iestādēm jāsāk domāt, kā mainīt situāciju. Ja vilki zaudē bailes no cilvēka tik tālu, ka jau nāk sētā un uzglūn pieaugušam vīrietim, esot bail iedomāties, kas notiktu, ja mazi bērni pagalmā spēlētos laikā, kad vilks nāk vakariņās. Noslēgumā Efaizs Ismailovs arī uzsvēra, ka vilkus jāļauj medīt vairāk, jo to ir pārāk daudz. Ievērojami vairāk, nekā oficiāli tiek ziņots.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Mežacūka pret vilku. Cīņa uz dzīvību un nāvi. Aculiecinieka video
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
