Reiz bija divi mednieki. Viņi dzīvoja kopā jau sen. Vīrs un sieva. Par medniekiem kļuva procesā – laulības dzīves laikā. Abi nokārtoja visus eksāmenus, ieskaitot vītņstobra ieroča eksāmenu, un sakārtoja papīrus. Iegādājās divus stobrus: gludo un spico. Nokārtoja atļaujas katrs abiem ieročiem – vīram bija sava un sievas ieroča atļauja, un sievai tāpat – sava un vīra ieroča atļauja. Kad pienāca kārta uzstādīt seifu, viņiem vietējās policijas atļauju birojā paskaidroja, ka jābūt diviem atsevišķiem seifiem, jo viņiem ir divu dažādu kategoriju ieroči.
Jautājums – vai viņiem tiešām ir vajadzīgi divi seifi vai tomēr drīkst būt viens?
Šādā situācijā var nonākt ne tikai laulātie draugi, bet arī vienas ģimenes vīrieši, piemēram, tēvs un dēls vai divi brāļi, tāpat arī tēvs un meita u. tml. Valsts policijas iecirknī Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā, kur tika saņemtas visas atļaujas, mūsu stāsta varoņiem skaidroja: ja katram pieder tikai vienas kategorijas ierocis, noteikti ir jāiegādājas divi noteikumiem atbilstoši seifi. Toreiz tas tika pateikts strikti un nepārprotami. Taču, laikam ejot, mulsinošais jautājums tomēr nelika mieru. Vai diviem radiniekiem medniekiem, kuri dzīvo vienā mājā un kuriem ir nokārtoti abu kategoriju ieroču eksāmeni un izņemta atļauja otra laulātā drauga, brāļa vai tēva ieroča lietošanai, tiešām ir jāiegādājas divi seifi?
Sazinoties ar to pašu iestādi – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Atļauju sistēmas grupu, kur pirms dažiem gadiem iegūtas visas atļaujas, saņemta atbilde. Ja diviem vienā mājā dzīvojošajiem medniekiem ir vienas kategorijas ieroči (sk. Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma II daļu Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija), viņi var doties uz iestādi, kas izsniegusi viņiem glabāšanas atļaujas, un rakstīt iesniegumu, kurā lūdz atļauju glabāt savus šaujamos vienā seifā. Līdzi būtu jāņem visas ieroču atļaujas un personu apliecinoši dokumenti. Ja vīram un sievai, brāļiem, tēvam un dēlam ir dažādu kategoriju ieroči, piemēram, vienam ir karabīne (C kategorija) un otram bise (D kategorija), nav variantu. Neskatoties uz to, ka ir nokārtoti visi eksāmeni un ir otra mednieka ieroča lietošanas atļauja, ir vajadzīgi divi atsevišķi seifi. Kā norāda Kurzemes policijas Atļauju biroja vecākais inspektors Madars Briķis, medības nav dzīves nepieciešamība un ikvienam medniekam ir jārēķinās ar izdevumiem, kas šajā situācijā ir divi atsevišķi seifi.
Veikala “Diāna” darbinieks Gints Matisons līdztekus darbam tirdzniecībā vada arī kursus jaunajiem medniekiem. Viņš atzīst, ka kursanti, proti, topošās mednieces, kuras nolēmušas sekot savu vīru piemēram un doties medībās, arī ir saskārušās ar šo problēmu. Iegādājoties savu pirmo ieroci, kas visbiežāk ir bise, viņām ir jāpērk atsevišķs seifs, jo vīram kā pieredzējušam medniekam metāla kastē jau glabājas arī karabīne. M. Briķis skaidro, ka nav nekādu sevišķu likuma un noteikumu punktu, kas paredzētu izņēmumus šādā situācijā. Ja diviem medniekiem pieder dažādu kategoriju ieroči, tie jāglabā atsevišķos seifos. Vai tā ir tikai Kurzemes reģiona policistu interpretācija vai masveida parādība?
Mārtiņš Dadeiks, mednieku skolas “Taurs” līdzīpašnieks, stāsta, ka viņam un brālim Kārlim piederošie dažādu kategoriju ieroči glabājas atsevišķos seifos. Tie atrodas katrs savā mājā. Ja brāļi dzīvotu vienā dzīvesvietā, tad rakstītu iesniegumu policijai un glabātu visus ieročus vienā lielā, noteikumiem atbilstošā seifā.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektors Juris Veispals norāda, ka pat kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju likuma un noteikumu interpretācija bieži vien var nebūt pilnīgi precīza. Viņš aicina pārlasīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 1001 Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi 37. punktu. Tur teikts: “Vairāki ieroču īpašnieki kopējā dzīvesvietā ar Valsts policijas struktūrvienības atļauju var glabāt šaujamieročus, to maināmos stobrus, patronas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vienā seifā vai metāla skapī (kastē), ja šiem īpašniekiem ir vienādu kategoriju šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas.” Atslēgas vārds ir: atļaujas. Nevis ieroči. Tātad, ja sievai (brālim, dēlam) un laulātajam partnerim (brālim, tēvam) ir atšķirīgu kategoriju ieroči, bet abām kategorijām ir glabāšanas atļaujas, viņi var savus ieročus turēt vienā seifā, paskaidro J. Veispals.
Atliek vien doties uz policiju un rakstīt iesniegumu ar lūgumu atļaut glabāt ieročus vienā seifā.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” maija numurā.
