Gada laikā brūno lāču skaits Latvijas mežos palielinājies divkārt. Ja pērn to skaitu lēsa ap 70, tad tagad jau ap 130, un aizvien biežāk ķepaiņi ne tikai izposta bitenieku dravas, bet arī nāves bailes iedveš ogotājiem un sēņotājiem, kā arī pastaigu cienītājiem, kuri dodas mežā. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā lāču ir desmit reizes vairāk un tur atļautas lāču medības. Līdz ar to aizvien biežāk rodas jautājums, vai arī Latvijā nebūtu pienācis laiks atļaut lāču medības. To skaidroja Kas Jauns Avīze.
Augustā kādu sēņotāju Ogres novada Birzgales pagastā viņai sekojošais lācis uzdzina medību tornītī, savukārt septembra vidū sēņotājus pārsteidza lācis Dienvidkurzemes novada Vaiņodes mežā. Vija Radionova-Sirmā 50 metru attālumā no sevis ieraudzīja ķepaini, kas bija saslējies uz divām kājām un atspiedies pret zaru kaudzi. Sēņotāja sastingusi, gandrīz zaudējusi valodu, rokas trīcējušas un drebējušas. Pārsteigts par sēņotājiem bijis arī lācis – tas ieinteresēti pagriezis galvu uz sievietes pusi un vērojis notiekošo. Situāciju ātri novērtējis sievietes vīrs – viņš piesteidzies klāt un aiz apkakles aizvilcis kundzi prom un abi tikuši līdz savam auto. Tāpat ik gadu valsts izmaksā vairākus tūkstošus eiro par lāču izpostītājām bišu dravām.
Igaunijas lāči pārceļo uz Latviju
Līdz ar to lāču uzbrukumi un klejojumi liek uzdot jautājumu, vai nevajadzētu Latvijā atļaut lāču medības, kas viņus atturētu no tuvošanās cilvēkiem? Pirms trijiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde paziņoja, ka brūnos lāčus nav plānots iekļaut Latvijā medījamo dzīvnieku sarakstā. Bet tad lāču nebija tik daudz. Pirms pāris gadiem sprieda, ka Igaunijas lāči drīz vien sapratīs, ka viņiem dzīve Latvijā ir daudz mierīgāka un viņu dzīvību te neviens neapdraud un ķepaiņi, un viņi no kaimiņvalsts dienvidiem (visvairāk lāču dzīvo tieši Igaunijas dienvidos) drīz vien pārvāksies uz Latviju. Pēc visa spriežot, tā arī noticis. Pie tam viņiem Latvijā ir arī lielāka dzīvestelpa – ja Igaunijā meži ir 22 840 kvadrātkilometru platībā, tad Latvijā – 29 410 kvadrātkilometri. Un nu lāči savas migas ierīko ne tikai Igaunijas pierobežai tuvajos rajonos, bet arī pārvākušies pat tālāk Latvijas iekšienē, pat līdz leišmalei.
Līdz augusta beigām Igaunijā bija nomedīti 69 lāči, kas ir vairāk nekā puse no šogad noteiktā lāču medību limita (Igaunijā brūno lāču medību sezona ilgst no 1. augusta līdz 31. oktobrim, un šajā sezonā kaimiņvalsts Vides departaments atļāvis nomedīt 94 lāčus).
Pārskatāmā nākotnē medības neatļaus
Valsts Meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis “Kas Jauns Avīzei” pauda: “Pārskatāmā nākotnē lāču medības Latvijā atļautas netiks, jo lāču skaits (apmēram 130) pie mums ir pārāk neliels. Igaunijā lāču medības ir atļautas, gadā atļauts nomedīt ap 80 – 100 lāču, taču tur dzīvo apmēram 1000 lāču.”
Arī žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsvērusi, ka pārskatāmā nākotnē nevar runāt par lāču medību atļaušanu. Teorētiski par tām varētu sākt runāt, ja lāču skaits pie mums pietuvosies pustūkstotim.
Lai gan lāču skaits Latvijā pēdējos gados ir palielinājies, to medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt. Atsevišķos, ļoti retos gadījumos, kad dzīvnieks uzvedas savai sugai netipiski, ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību, Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot situāciju un potenciālos risinājumus, izņēmuma kārtā var lemt par atsevišķa dzīvnieka pārvietošanu. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajam lāča indivīdu ieguve ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas, piemēram, zinātniskās izpētes un sabiedrības drošības interesēs. Lāču medības nav starp Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, līdz ar to lāču medību jautājums Latvijā nav aktuāls.
Zoodārza padomi, sastopoties ar lāci
Rīgas zoodārza filiālē Kalvenes pagastā “Cīruļi” sniedz ieteikumus, kā izturēties, ja mežā sastopaties ar ķepaini:
* lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas;
* lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu;
* nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, ka tam jāķer bēgošs medījums;
* ja mežā šķērsojat nepārredzamu vietu, pastiprināti lieciet manīt par savu klātbūtni, laiku pa laikam uzkāpjot kādam zaram, arī ierunājoties vai iedziedoties;
* iespējami ātri, bet neskrienot, dodieties prom no tikšanās vietas.
Lācene Valkas novadā metas virsū mērniekam, tikai pēdējā brīdī apstājoties
Žurnāla Medības redakcija lietotnē Whatsapp saņēma video un balss ierakstu ar piebildi, ka “Mērnieku gandrīz apēda!”. Notikumi risinājušies Valkas novadā, netālu no Omuļiem. Mežā mērnieks saticis lāceni ar lācēniem. Lācene metusies virsū, mērniekam rokā tikai mērinstrumenti, pēdējā brīdī lācene apstājusies – kādu divu metru attālumā no cilvēka. Lācēns uzskrējis kokā, kas arī ir nofilmēts!
Rudenī, gatavojoties ziemai, lāči intensīvi meklē ēdamo, lai uzkrātu tauku rezerves, tādēļ tie ir aktīvāki un, barības meklējumos, var pārvietoties plašākā reģionā. Tāpat rudenī mežā ir arī vairāk cilvēku – sēņotāju – tādēļ šādas tikšanās var kļūt arvien biežākas.
Lācene Valkas novadā metas virsū mērniekam, tikai pēdējā brīdī apstājoties. Aculiecinieka video
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Kad jūs žļambā lācis, izliecieties, ka jums nesāp! “Šauj garām!” #242 epizode
Abonē žurnālu Medības!
