Kāds Tukuma puses mednieks uzdeva redakcijai jautājumu, kas varētu būt aktuāls daudziem medību klubiem Latvijā. Tātad – vai pilsēta skaitās pārrāvums starp medību platībām?
Mūsu lasītājs vienmēr bijis pārliecināts, ka tā nav. Vēršoties Valsts meža dienestā, saņēmis atbildi, ka tas ir uzskatāms par pārrāvumu. Lasot Medību likumu, precīzu skaidrojumu par pārrāvumiem neesot izdevies atrast. Skaidri un gaiši rakstīts – pilsētās aizliegts medīt. Tad kā pilsēta var būt pārrāvums?
Sazinoties ar Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāju Valteru Lūsi, izdevās noskaidrot, ka pilsētas teritorija pilnīgi noteikti ir uzskatāma par medību platību pārrāvumu.
Likumā rakstīts, ka par medību platībām uzskatāmas teritorijas, kas ir piemērotas medījamo dzīvnieku dzīvošanai un medībām. Tā kā pašvaldību administratīvajā teritorijā atbilstoši Medību likumam medīt ir aizliegts, tad šīs zemes nav uzskatāmas par medību platībām.
Izņēmums ir situācija, kad mednieku kolektīvam ir izdevies panākt vienošanos ar pašvaldību un parakstīt medību tiesību nodošanas līgumu, kā arī saņemt Medību koordinācijas komisijas akceptu medībām. Taču arī šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka līgums attiecināms tikai uz pašvaldības īpašumā esošajām, nevis privātajām platībām.
V.Lūsis piebilda, ka Latvijā ir vēsturiski pilsētu teritorijās ierīkoti medību iecirkņi, kuri joprojām ir lietošanā. Ja ir līgums un koordinācijas komisijas atļauja, tad ar Valsts meža dienesta amatpersonu lēmumu pašvaldības teritorija tiek atzīta par medību platībām un ir pieslēdzama iecirknim, noslēgumā uzsvēra V. Lūsis.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” oktobra numurā
