Oktobrī medību nozares darba grupā atsākās darbs pie priekšlikumu sagatavošanas iespējamiem grozījumiem Medību likumā. Tam par iemeslu bija sešu deputātu parakstītie un Saeimā iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Medību likumā. Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem deputātu priekšlikumiem paredz, ka medību tiesību lietotājiem jāvienojas par medību iecirkņu ārējām robežām sešu mēnešu laikā. Pretējā gadījumā iecirkņu robežas noteiks pašvaldību medību koordinācijas komisija. Lai arī sākotnēji šis priekšlikums var likties pievilcīgs, jo teorētiski tiktu atrisināti robežu strīdi starp mednieku klubiem, tomēr LMS šo priekšlikumu neatbalsta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, deputātu priekšlikumi neparedz minimālo medību iecirkņa izmēru, ar kuru būtu jāvienojas par robežām. Tas nozīmē, ka tas būs jādara ar visiem šobrīd reģistrētajiem punduriecirkņiem neatkarīgi no to lieluma. Otrkārt, priekšlikums neparedz kārtību un kritērijus, pēc kādiem medību koordinācijas komisija noteiks, kur tad vilkt robežu. Tas savukārt rada ievērojamus korupcijas riskus. Un, visbeidzot, Saeimas juridiskais birojs ir atzinis, ka šī norma, visticamākais, ir pretrunā ar Civillikumu, jo ierobežo privātīpašnieka tiesības noteikt, kurš ir tiesīgs medīt uz viņa zemes. LMS nav pieņemami, ka Saeimā tiek iesniegti tik nesagatavoti priekšlikumi, turklāt bez skaidra redzējuma, kā šie priekšlikumi varētu tikt pilnveidoti un precizēti. Tāpat LMS nav pieņemami priekšlikumi samazināt medību iecirkņu minimālās platības aļņiem un staltbriežiem, kurus rosina zemes apsaimniekotāju pārstāvji. Mēs uzskatām, ka šie priekšlikumi ir pretrunā ar darba grupā identificēto problēmu – mazajiem un sadrumstalotajiem medību iecirkņiem. Uzskatām, ka medību iecirkņu platību samazināšana nekādi neveicinās postījumu novēršanu, jo mazajiem iecirkņiem gluži vienkārši nebūs pietiekami daudz medību atļauju, lai varētu pasargāt laukus vai mežaudzes no postījumiem. Tieši lielākos iecirkņos ir vieglāk plānot medību slodzi, lai nepieļautu ievērojamus dzīvnieku postījumus.
Oktobra otrajā pusē trofeju ekspertiem vērtēšanai tika iesniegtas vairākas izcilas kvalitātes staltbriežu trofejas, kas iegūtas šī gada septembra sākumā baura laikā. Mednieka Aivja Zaviša nomedītā staltbriežu buļļa trofeja novērtēta ar 243,52 CIC punktiem. Šobrīd tā ir trešā visu laiku labākā novērtētā staltbriežu trofeja Latvijā. Izcilā trofeja iegūta 2020. gada septembra sākumā Taurupes pagastā, Rīgas reģionālās virsmežniecības pārraugāmajā teritorijā. Savukārt mednieka Jāņa Markuļa staltbrieža trofeja novērtēta ar 236,95 punktiem un staltbriežu trofeju topā šobrīd ieņem astoto vietu. Trofeja iegūta Trapenes pagastā, Ziemeļaustrumu virsmežniecībā. Abas trofejas novērtēja vecākais starptautiskais CIC trofeju vērtētājs (CIC STJ) Jānis Baumanis. Tas, ka septiņas no desmit visu laiku labākajām staltbriežu trofejām ir nomedītas pēdējo astoņu gadu laikā, bet piecas trofejas pat pēdējo četru gadu laikā, viennozīmīgi pierāda to, ka staltbriežu buļļu selektīvā medīšana, ko pēdējos gados īsteno aizvien vairāk mednieku klubu Latvijā, dod izcilus rezultātus.
Avots: LMS
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
