Vācijas federālā valdība apstiprinājusi likumprojektu, ar kuru vilks noteiktās, skaidri definētās situācijās kļūst par medījamu sugu. Tas dod Vācijas federālajām zemēm tiesības reģionos ar augstu vilku blīvumu un labvēlīgu sugas aizsardzības stāvokli īstenot regulētu populācijas pārvaldību. Šī lēmuma būtība nav medības kā pašmērķis, bet gan konfliktu mazināšana ar lopkopjiem un lauksaimniekiem un kultūrainavas aizsardzība. Federālās valdības sagatavotais likumprojekts paredz iespēju nākotnē ieviest regulāru vilku medīšanu. Vācijas Mednieku savienība (Deutscher Jagdverband, DJV) aicina federālās zemes pēc likuma pieņemšanas Bundestāgā to nekavējoties īstenot praksē. Likumprojektā piedāvāti arī risinājumi aizsargdambju un Alpu ganību teritorijām.
Tiesību aktu grozījumi noteiktos apstākļos ļauj ieviest vilku populācijas regulēšanu
Federālā valdība decembrī nolēma iekļaut vilku Federālajā medību likumā. Saskaņā ar Federālās lauksaimniecības ministrijas skaidrojumu, šīs izmaiņas ļaus federālajām zemēm reģionos ar augstu vilku blīvumu un labvēlīgu aizsardzības stāvokli īstenot mērķtiecīgu populācijas pārvaldību. DJV šo lēmumu vērtē pozitīvi un aicina zemju valdības nodrošināt tādu populācijas kontroli, kas saglabā vilku kā sugu un vienlaikus mazina konfliktus ar lauksaimniecības dzīvniekiem kultūrainavā. “Vairs nav iespējams aizbildināties ar politiku Briselē vai Berlīnē. Atbildība tagad gulstas uz federālajām zemēm, kurām skaidri jādefinē savi apsaimniekošanas plāni. Ar lielu interesi vērosim, kā zemju valdības izmantos jauno tiesisko regulējumu,” norādīja DJV prezidents Helmuts Dammans-Tamke. DJV pasūtītā reprezentatīvā aptauja rāda, ka gandrīz divas trešdaļas Vācijas iedzīvotāju uzskata par pareizu vilka iekļaušanu medību tiesību regulējumā populācijas kontroles nolūkā.
DJV atzinīgi vērtē paredzēto medību sezonu no 1. jūlija līdz 31. oktobrim. Šajā periodā ir iespējams skaidri atšķirt pieaugušos dzīvniekus no jaunajiem. Pēc DJV domām, tas ļauj īstenot klasisku populācijas regulēšanu, balstītu uz atziņām par jaunāko īpatņu medīšanu. DJV uzskata, ka būtu jānomedī 40 % no ikgadējā populācijas pieauguma. Kā otrais balsts likumprojektā paredzēts visu gadu spēkā esošs reaģēšanas mehānisms pēc uzbrukumiem. Tas stājas spēkā nekavējoties un neatkarīgi no sugas aizsardzības stāvokļa gadījumos, kad atsevišķi vilki vai veseli bari ievaino vai nogalina dzīvniekus ganībās. Ar šo projektu Federālais kabinets ir pavēris ceļu vienkāršākai un juridiski drošākai vilku letālai atbaidīšanai. Turklāt Vācijas kultūrainavā ir teritorijas, kur konflikti ir iepriekš paredzami, piemēram, aizsargdambju tuvumā vai ganībās Alpos. Šajās vietās preventīva ganāmpulku aizsardzība ar žogiem ir gandrīz neiespējama. DJV uzskata, ka šādās teritorijās jānovērš teritoriālu vilku apmešanās. Federālā lauksaimniecības ministrija nākotnē plāno dot federālajām zemēm iespēju noteikt tā sauktās ganību zonas, lai nodrošinātu ganību dzīvnieku aizsardzību, izņemot vilkus no populācijas. Pēc Federālā kabineta apstiprinājuma oficiālais likumprojekts tiks iesniegts Bundestāgā. Arī Bundesrāts dos federālajām zemēm iespēju piedalīties likumdošanas procesā. Parlamentārā procedūra parasti ilgst vairākus mēnešus. Uz jautājumiem par vilku iekļaušanu Federālajā medību likumā atbild DJV sagatavotais jautājumu un atbilžu dokuments.
Ar lukturi var, bet ar termo monokli nevar? “Šauj garām!” #316 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
