Klaiņojošo suņu problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai gan, braucot pa citām Eiropas Savienības valstīm, klaiņojošus suņus var redzēt daudz biežāk nekā pie mums, pētījumi rāda, ka šī problēma visur rada līdzīgas sekas. Zinātnieki norāda, ka klaiņojošie suņi un arī kaķi ietekmē gan mājlopus, gan savvaļas dzīvniekus, apdraud bioloģisko daudzveidību un rada papildu konfliktus starp cilvēkiem un plēsējiem.
Dažādos pētījumos uzsvērtas vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar klaiņojošo dzīvnieku klātbūtni savvaļā:
– tie uzbrūk mājlopiem, bieži tiek sajaukti ar vilkiem un izraisa konfliktus starp cilvēkiem un dabas aizsardzības iestādēm – tie konkurē ar savvaļas plēsējiem, piemēram, vilkiem, par tiem pašiem barības resursiem un pārnēsā slimības;
– rada krustošanās risku starp savvaļas un mājas dzīvniekiem, kas apdraud ģenētisko tīrību;
– traucē dabas līdzsvaru, īpaši aizsargājamās teritorijās;
– kļūst par iemeslu sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju konfliktam, jo dzīvnieku labturības un dabas aizsardzības mērķi ne vienmēr sakrīt.
Šie pētījumi skaidri parāda, ka klaiņojošo dzīvnieku problēma ir ne tikai emocionāls, bet arī ekoloģisks un tiesisks jautājums. Tā prasa starpnozaru risinājumu – stingrāku dzīvnieku īpašnieku atbildību, pašvaldību iesaisti un vienotu Eiropas pieeju dzīvnieku labturības un dabas aizsardzības likumdošanas saskaņošanā.
Kāpēc medniekiem nepatīk, ka suņi dzenā stirnas, lapsas un citus dzīvniekus – lasi žurnāla Medības novembra numurā
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
