Šogad pieaudzis ziņojumu skaits par notriektiem dzīvniekiem uz ceļiem. Pērn līdz septembra vidum bija reģistrēti 694 notriekti dzīvnieki, savukārt šogad attiecīgajā laika periodā to skaits sasniedzis 987.
Kopumā ik gadu medību sezonas laikā, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, tiek reģistrēti teju divi tūkstoši lielāki un mazāki notriektie savvaļas dzīvnieki, kā arī daži putni. Valsts meža dienesta dati (VMD) liecina, ka reģistrēto notriekto savvaļas dzīvnieku skaits šogad ir palielinājies. Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā. VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu. Šogad līdz septembra vidum notriektas 549 stirnas, pērn šis skaits bija 394. Tāpat notriekts arī 91 alnis, kas arī ir vairāk nekā pērn šajā periodā, kad skaits bija 80.
Arī VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uz informatīvo līniju saņem zvanus par dzīvniekiem Šogad saņemti jau vairāk nekā 750 ziņojumi par dzīvniekiem uz un pie ceļiem, kas ietver arī zvanus par dzīviem dzīvniekiem, kas atrodas ceļa tuvumā un arī mājdzīvniekiem.
Tieši rudens ir laiks, kad dzīvniekus pie autoceļiem var sastapt biežāk, jo aļņiem un pārnadžiem ir sācies riesta laiks, tāpēc viņi vairāk pārvietojas, kā arī dzīvnieki dodas baroties pie ceļmalā augošajām ābelēm un citu lauksaimniecības produkciju. Tāpēc autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, īpaši posms, kas ir aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm Savvaļas dzīvnieki un mežainos apvidos. Dzīvniekus ceļmalās ir grūtāk pamanīt, jo dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdzko uzsnieg sniegs, redzamība uzlabojas.
Dzīvnieku skaits samazinās, notriekto – pieaug
Lai arī kopumā lielo dzīvnieku skaitam ir tendence samazināties, notriekto dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Valsts meža dienesta medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis norāda: “Šajā medību sezonā reģistrēti 987 negadījumi ar dzīvniekiem, ieskaitot arī sīkos dzīvniekus un putnus. No tiem 760 negadījumi ir ar lielajiem pārnadžiem (aļņiem, staltbriežiem, stirnām, mežacūkām), kas satiksmei rada vislielākos draudus. Pagājušajā sezonā līdz septembra vidum notriekto lielo pārnadžu skaits bija 600.
Pēc VMD vērtējuma, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, visu lielo pārnadžu sugu dzīvnieku skaits ir samazinājies. Tāpēc reģistrēto notriekto pārnadžu skaita pieaugumu, visticamāk, var skaidrot nevis ar lielāku negadījumu skaitu, bet ar plašāku ziņojumu reģistrēšanu. Otrs iespējamais izskaidrojums – lielāka dzīvnieku koncentrācija meža jaunaudzēs un lauksaimniecības kultūrās gar ceļiem, kur tiem pieejams vairāk barības.”
Arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks un bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš atzīmē, ka kopumā lielo zīdītāju skaits samazinās. Attiecībā uz dzīvnieku atrašanos ceļa tuvumā viņš norāda, ka daļa savvaļas sugu dodas baroties uz laukiem, kas bieži atrodas pie ceļiem, bet viņiem seko plēsēji. Tā veidojas šī piramīda. Latvijā notriekto stirnu apjoms ik gadu ir pāri tūkstotim, kas ir zem 10% no tā, ko ik gadu nomedī. Kopumā stirnu skaits Latvijā ir liels, un viņas ir mežmalas dzīvnieks, kas uzturas ceļu tuvumā vai šķērso to, lai barotos, piemēram, no sējumiem.
Tieši rudenī pie ceļa var vairāk sastapt lielos pārnadžus – aļņus, staltbriežus, jo viņiem ir sācies riesta laiks. Stirnas, brieži, mežacūkas labprāt našķojas ar lauksaimniecības produktiem, un arī ceļmalas āboliem. Sliktāka situācija ir tad, ja mežs ir vienā, bet lauks otrā pusē, dzīvnieki šķērso ceļu, lai dotos baroties. “Tā kā rudenī ātrāk sāk krēslot un zīdītāji ir nakts dzīvnieki, autovadītājiem ir jābūt divkārt uzmanīgiem, jo pamanīt dzīvniekus ceļmalā ir grūtāk. Rudenī arī notiek medības ar dzinējiem, tāpēc meža dzīvnieki ir apmulsuši un pārvietojas haotiski,” uzsver J. Ozoliņš.
Viņš arī piebilst, lai iegūtu precīzāku ainu par esošo situāciju un iemesliem notriekto dzīvnieku pieaugumam, CSNg skaits ar dzīvniekiem būtu jāvērtē salīdzinājumā ar citiem negadījumiem. “Nezinot statistiku, radies subjektīvs iespaids, ka autovadītāji kļūst aizvien bezatbildīgāki. Arī mašīnu, iespējams, kļuvis vairāk. Sadursmes noteikti varēja veicināt arī sliktie laika apstākļi, kas valdījuši visu vasaru. Dzīvnieki lietus laikā ir neuzmanīgāki, arī redz un dzird tuvāk nekā labos laika apstākļos, bet pētījuši šīs sakarības neesam,” norāda J. Ozoliņš.
Attiecībā uz lauksaimniecības zemju platībām Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Rūta Rudzīte norāda, ka kopējais lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms pēdējos piecos gados saglabājas nemainīgs, taču notiek aizaugušo platību sakopšana un to atgriešana lauksaimnieciskajā izmantošanā. Līdz ar to izmantotās lauksaimniecības zemes daudzums palielinās.
Bez bojāgājušajiem
Pēdējos gados CSNg ar uzbraukumu dzīvniekiem, nav reģistrēti bojāgājušie. Valsts policijas dati (VP) liecina, ka reģistrēto CSNg skaits ik gadu samazinās. Ja 2022. gadā tie bija 493 uzbraukumi dzīvniekiem, tad 2024. gadā tas bija 101. Šogad no 1. janvāra līdz 30. septembrim VP reģistrējusi 146 uzbraukumus dzīvniekiem.
Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks
“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties. Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!
Savukārt ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110 vai 112. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija (VP). VP pārstāve Līna Bagdone skaidro: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.”
Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112 un jāinformē par konkrētu vietu, kurā tas ceļa satiksmes negadījums ar dzīvnieku noticis. Un glābšanas dienesta nodarbinātie informē par notikušo atbildīgos dienestus – Valsts meža dienestu un ceļa pārvaldītāju. Ir iespējams informēt arī tieši Valsts meža dienestu, tostarp izmantojot mobilo lietotni Mednis.
Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība.
Ja LVC rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas, tiek organizēta beigtā dzīvnieka novākšana no ceļa vai norobežošana, savukārt notriekto dzīvnieku līķu savākšanu organizē pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.
Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
Aliņas karbonādē, kāpuri acīs un cērmes imunitātei! “Šauj garām!” #304 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
