Daudzi nemaz nezina, ka Latvijā savvaļā dzīvo sumbri, lielākie sauszemes zīdītāji Eiropā. Viņu klātbūtne ir viens no spilgtākajiem pierādījumiem tam, ka dabas aizsardzības un reintrodukcijas programmas spēj dot reālus augļus.
Pirmie sumbri Latvijā nonāca 20. gadsimta beigās, kad Papes Dabas parkā tika izveidots sumbru aploks. Toreiz šie dzīvnieki dzīvoja norobežotā teritorijā, taču gadu gaitā daļa no tiem devās brīvībā un pielāgojās dzīvei savvaļā. Šobrīd sumbri sastopami Rucavas un Vaiņodes apkārtnē, un reizēm tie pārvietojas arī plašākā teritorijā, tostarp šķērsojot ceļus un radot pārsteiguma brīžus autovadītājiem. No Lietuvas Latvijā ienāk arī atsevišķi tēviņi, kas meklē jaunas teritorijas un partneres. Līdz ar to var teikt, ka Baltijā veidojas kopīga, dabiska sumbru populācija.
Sumbri ir iespaidīgi dzīvnieki – lielāki par alni, smagāki un spēka ziņā daudz bīstamāki. Rudens, ziemas un pavasara mēnešos tie pulcējas baros, tādēļ, braucot pa ceļiem, īpaši Kurzemes dienvidos, jābūt ļoti uzmanīgiem. Tomēr sumbra novērojums dabā ir unikāla pieredze, redzēt šo varenību un apzināties, ka reiz iznīcināta suga atkal atgriežas mūsu ainavā, ir pacilājoši.
5 fakti par sumbriem
Sumbri ir lielākie Eiropas sauszemes dzīvnieki. Pieaudzis sumbra tēviņš var svērt līdz pat 900 kilogramiem un sasniegt 1,9 metru augstumu skaustā.
Reiz pilnībā iznīkuši. Savvaļas sumbri Eiropā izzuda 20. gadsimta sākumā. Visi mūsdienu sumbri ir pēcnācēji tikai aptuveni 12 dzīvniekiem, kas tika saglabāti zooloģiskajos dārzos.
Atjaunota suga. Pateicoties reintrodukcijas programmām, sumbri šobrīd dzīvo vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Rumānijā.
Meža un pļavu arhitekti. Sumbri veido atklātas vietas mežos, apgrauž krūmus un zāli, palīdzot uzturēt dabiskus biotopus un veicinot augu un kukaiņu daudzveidību.
Sabiedriski, bet piesardzīgi dzīvnieki. Sumbri dzīvo baros, kurus vada pieredzējušas mātītes, bet tēviņi lielāko gada daļu uzturas vieni un pievienojas baram tikai pārošanās laikā vasaras beigās.
Sumbru populācija Eiropā reiz bija pilnībā iznīkusi, pēdējie savvaļas sumbri tika iznīcināti 20. gadsimta sākumā. Suga saglabājās tikai pateicoties dažiem desmitiem dzīvnieku zooloģiskajos dārzos un rezervātos. Pēc Pirmā pasaules kara tika uzsākta plaša reintrodukcijas programma, kuras mērķis bija atjaunot sumbra populāciju tā dabiskajās teritorijās. Šodien sumbri atkal dzīvo Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā un citās Eiropas valstīs.
Latvijai sumbra klātbūtne nozīmē ne tikai bioloģiskās daudzveidības bagātināšanu, bet arī ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu. Šie dzīvnieki palīdz atjaunot pļavas un retināt aizaugušas teritorijas, veidojot atvērtākas ainavas un radot labvēlīgu dzīves vidi daudzām citām dzīvnieku sugām. Tāpēc katrs sumbra novērojums mūsu mežos un laukos ir arī apliecinājums tam, ka daba, ja tai dod iespēju, pati spēj atgūt līdzsvaru.
Uzmanību, milzis pie ceļa! Lielāks un bīstamāks par alni. Meža ziņas #17
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
