Portāls LSM.lv informē, ka migrantu draudu dēļ Baltkrievijas pierobežā Augšdaugavas un Krāslavas novados pierobežas joslā – divu kilometru attālumā no valsts robežas – ir ierobežotas visa veida medības. Savukārt pierobežā, kas ir 30 kilometru platumā, medniekiem un medību kolektīviem medības ir jāsaskaņo ar Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi.
Robežsardzē skaidro, ka medību ierobežojumi nepieciešami, lai radītu drošību pierobežā pašiem medniekiem un arī atvieglotu robežapsardzes funkcijas, apturot migrantus.
Tikmēr mednieki, kuru medību platības tādējādi tiek mazinātas, ir neizpratnē par šiem ierobežojumiem īpaši aktīvās medību sezonas laikā un satraucas par postījumiem, ko nodara meža zvēri.
Medību aizliegums saistīts ar drošību
173 kilometru garumā stiepjas Latvijas–Baltkrievijas robeža, kārots mērķis nelegālajai migrācijai. Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti pat aptuveni 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet kopumā gada laikā robežsargi novērsa gandrīz 14 000 mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu vairākās administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā tika ieviests pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas attiecās arī uz medniekiem, norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Vladimirs Šersts.
“Mednieku kolektīviem ir jāzina, ka Daugavpils pārvalde aizliedz jebkura veida medības pierobežas joslā, tas ir 2 kilometru attālumā no valsts robežas joslas.
Šis aizliegums saistīts ar drošību – gan no mūsu, gan mednieku puses,” uzsvēra Šersts.
Medību ierobežojumi ir arī visā pierobežas teritorijā.
“Pierobeža ir teritorija 30 kilometrus no valsts robežas, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde aicina medību kolektīvus savlaicīgi informēt par vietām, personām, par laiku, kad tiks rīkotas medības,” mudināja Šersts.
Ierobežojumi skar vairākus kolektīvus pierobežā
Mednieki par to ir informēti, tāpat kā par to, ka šis režīms ir pagarināts līdz 10. februārim.
Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Viktors Frīliņš stāstīja, ka ierobežojumi attiecas uz daudziem medību kolektīviem pierobežā.
“Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības astoņi kolektīvi ir pakļauti šim īpašajam režīmam, tie ir tikai Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības iecirkņi. Protams, ka to ir daudz vairāk, jo tā zona stiepjas no Medumiem līdz Dagdai,” norādīja Frīliņš.
Tie ir kopumā aptuveni 15 medību kolektīvi Latvijas Baltkrievijas pierobežā – Krāslavas un Augšdaugavas novados.
Mednieku bažām ir savi iemesli, situāciju analizēja Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels: “Mežacūku mūsu pusē gan ir palicis diezgan maz, un dzinēju medības palikušas tikai uz tām mežacūkām. Tāpēc šis lēmums īpaši neiespaidos lielāko daļu mednieku. Taču ir tādi medību kolektīvi, kuriem visas medību platības atrodas šo 2 kilometru zonā un viņi tur vispār nevar medīt. Ir arī pārmetumi no mežu un zemju īpašniekiem par bebru un citu dzīvnieku postījumiem. Un šos postījumus nav iespējams novērst, jo medības tur nenotiek.”
Pilnu rakstu lasi ŠEIT!
Visgrūtāk ir sameklēt to medījumu, kam nav trāpīts. Justs Dzedons. “Šauj garām!” #213 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
