Šā gada 1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona, taču Valsts meža dienests aicina medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits. Tāpat dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības un atgādina, ka arī dzinējmedībās nomedītos dzīvniekus nepieciešams reģistrēt mobilajā lietotnē Mednis.
Katru gadu 1. oktobrī sākas dzinējmedību sezona – tās laikā ir atļauts rīkot kolektīvās medības, kad dzinēji trokšņojot dzen medījumu pretim mednieku līnijai. Medību laikā ir atļauts nomedīt noteiktu skaitu un sugu medījamo dzīvnieku atbilstoši izsniegtajām medību atļaujām.
Valsts meža dienests vērš uzmanību uz to, ka šobrīd pameža lapojuma dēļ ir ierobežota redzamība, tādēļ medniekiem jāizvērtē nepieciešamība doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā un jābūt pastiprināti uzmanīgiem. Medniekiem jāatceras, ka mežā var atrasties arī citi cilvēki – ogotāji, sēņotāji un atpūtnieki. Visi meža apmeklētāji ir aicināti rūpēties par savu drošību, piemēram, doties uz mežu spilgtā, labi pamanāmā apģērbā, kā arī netuvoties šāvieniem un dzinēju radītajiem trokšņiem.
Dzinējmedības ir atļautas katru dienu no saullēkta līdz saulrietam, to sezona ilgs līdz nākamā gada 31. martam, izņemot mežacūku un staltbriežu dzinējmedības, kas ilgs līdz 31. janvārim.
Drošības prasības dzinējmedību laikā
Neraugoties uz to, ka medniekiem ir jāievēro stingras drošības prasības, visvairāk pārkāpumu Valsts meža dienests konstatē tieši dzinējmedību laikā. Starp biežākajiem medību drošības noteikumu pārkāpumiem un nelaimes gadījumu cēloņiem ir pielādēta šaujamieroča pārnēsāšana, pārvadāšana un nevērīga apiešanās ar ieroci. Par drošības prasību pārkāpumiem medībās piemērojama administratīvā atbildība.
Pirms dzinējmedību sezonas sākuma Valsts meža dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības un apzināties, ka par to ievērošanu medību laikā ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks. Obligāti jāievēro noteiktas drošības prasības, tostarp, šaut tikai pa skaidri redzamu un atpazītu mērķi, nešaut pa mednieku līniju, ievērot noteiktos šaušanas sektorus, patvarīgi nepamest savu vietu uz mednieku līnijas un uzmanīgi apieties ar ieročiem. Ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas, bet visā pārējā laikā (tai skaitā pārgājienos un pārbraucienos) tam obligāti jābūt izlādētam. Medniekiem ir aizliegts tēmēt un šaut cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku un ceļu virzienā. Tā kā var gadīties situācijas, kad stobrā tiek aizmirsta patrona, ieroča stobru nekad nedrīkst vērst pret objektu, ko nevēlas sašaut. Mednieki medību laikā nedrīkst būt alkoholisko vai kādu citu apreibinošo vielu ietekmē. Dzinējmedību laikā kā medniekiem, tā dzinējiem jāvalkā spilgtas krāsas apģērba elementi – piemēram, vestes, jakas vai cepures, kas padara cilvēku viegli pamanāmu. Visas šīs prasības medniekiem jāievēro pašiem un jāpieprasa, lai tās ievēro arī pārējie dzinējmedību dalībnieki.
Dzinējmedībās nomedīto dzīvnieku reģistrācija lietotnē Mednis
Valsts meža dienests atgādina, ka dzinējmedībās nomedītos dzīvniekus nepieciešams reģistrēt mobilajā lietotnē Mednis. Tas aizstāj gan fiziskos savilcējus, gan pienākumu sagatavot un iesniegt atskaites par savilcēju izmantošanu un nomedītajiem dzīvniekiem. Medījuma reģistrēšana lietotnē Mednis ir uzskatāma par atļaujas norakstīšanu, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz Meža valsts reģistru – par trešā pielikuma iesniegšanu.
Dzinējmedību laikā nomedīto dzīvnieku var reģistrēt ikviens mednieks, kurš to nomedījis. Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts lietotnē Mednis. Taču medību kontroles laikā medību vadītājam jāspēj uzrādīt informāciju par lietotnē Mednis nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jāatrodas katram medniekam, kurš lietotnē Mednis reģistrējis medījumu.
Iespējamais risinājums dzinējmedību organizācijas atvieglošanai – nomedītos dzīvniekus centralizēti reģistrē tikai viens, divi vai vairāki mednieki ar administratora tiesībām. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jābūt klāt tikai tiem medniekiem (administratoriem), kuri lietotnē Mednis reģistrējuši medījumus.
Ja dzīvnieks reģistrēts lietotnē Mednis, bet pārvietotājs reģistrēto informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā medījums tiek vests uz pirmapstrādes vietu, bet dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet), dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs.
Ja nomedītais dzīvnieks ir reģistrēts lietotnē “Mednis” un pārvietotājs spēj uzrādīt reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām (t.i., ja pārbaudes laikā pats informācijas reģistrētājs ir klāt pie konkrētā dzīvnieka), tad dzīvnieka marķēšana nav obligāta.
Vilka statusa maiņa, stirnu slimības un kolektīvās bailes. “Šauj garām!” #251 epizode
Abonē žurnālu Medības!
