Mednieki ir teju vistuvāk dabai. Viņi, proti, mēs, varētu iegūt visprecīzāko informāciju un nodot to zinātniekiem, taču ļoti liela daļa ziņojumu, kurus sūta lāču monitoringa ietvaros, nav derīgi to kvalitātes, identifikācijas iespēju vai pat pretlikumības dēļ.
“Nesen saņēmām videoziņojumu par lāča novērojumu. Filmiņā mednieki ar acīmredzami motorizētu transportlīdzekli dzenas pa lauku pakaļ lācim un filmē to. Skaidrs, ka tās nav medības, uz kurām attiektos Medību likuma 24. pantā paredzētie ierobežojumi, taču tā ir aizsargājamā suga! Un tas nav vienīgais pretrunīgais gadījums,” stāsta Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr. biol. Jānis Ozoliņš.
Pēc viņa teiktā, attēla vai video kvalitāte arī ne vienmēr ir pieņemama. Pēdu novērojumu fotogrāfijas ir bez mēroga un tādēļ nav izmantojamas, lai noteiktu dzīvnieka vecumu.
Mednieki sūta attēlus un filmiņas, bet ne tikai nenorāda savu vārdu un uzvārdu, bet arī nez kādēļ tur noslēpumā koordinātas un pat laiku, kad novērojums veikts. Tādi ziņojumi, pēc pētnieka teiktā diemžēl nav derīgi iekļaušanai monitoringa datu rindā.
Jānis Ozoliņš piedalās arī brūnā lāča populācijas stāvokļa monitoringa uzlabošanas projektā, kurā Latvijā pētnieki apgūst molekulārās ģenētikas metodes, proti, dezoksiribonukleīnskābes (DNS molekulas) izpēti. Darbs aizsākās pērn vasarā un noslēgsies šogad 31. oktobrī.
Tā ietvaros zinātnieki ievāc DNS paraugus lāču radīto postījumu vietās.
Šogad visi līdzekļi tika novirzīti šī projekta īstenošanai, un tādēļ 2019. gadā nenotika lāču populācijas novērošana.
“Tomēr ziņojumi tik un tā turpina ienākt. Šobrīd jau ir daži simti. Tā kā šogad nav piešķirts finansējums šo datu noglabāšanai un apstrādei, mēs saglabājam iesūtītos ziņojumus savos telefonos un datoros, drošības pēc nosūtot tos arī kolēģiem. Tā teikt, dubults neplīst. Nākamajā gadā, kad, kā mēs ceram, finansējumu piešķirs, monitorings turpināsies un saņemto informāciju varēs ievadīt vienotā sistēmā. Tādēļ mednieki aicināti turpināt sūtīt informāciju par lāču novērojumiem, tikai, lūdzu, noformējiet ziņojumus pilnīgāk!” saka Jānis Ozoliņš.
Kāds būtu derīgs ziņojums?
Lāča fotogrāfijas vai videosižeta aprakstā jāmin vieta, kur dzīvnieks vai viņa klātbūtnes liecības manītas. Var neminēt nosaukumu un iztikt ar koordinātām, kas mūsdienās ir viegli nosakāmas, izmantojot viedierīces. Vēlams piefiksēt arī datumu un laiku, kad novērojums veikts.
Ja ir uziets lāča ķepas nospiedums, tas ir obligāti jāizmēra.
Lai to paveiktu lauka apstākļos, jānolauž zaļš koka vai krūma zariņš. Jāizvēlas dzīvs zars, jo sakaltušais kabatā vai somā pēc tam var salūzt.
Zariņu novieto līdzās lāča pēdai un nolauž atbilstoši izmēram. Zariņu izmanto platuma mērīšanai. Mājās pārnākot, zariņus nomēra ar lineālu un iegūtos lielumus pievieno ziņojumam.
Vēstule ar lāča novērojuma aprakstu un materiāliem jāsūta pa e-pastu: janis.ozolins@silava.lv.
Ziņo:
Norādi vārdu, uzvārdu, koordinātas, piefiksējot laiku un datumu;
Pievieno lāča pēdas nospieduma attēlu ar mērogu; pēda jāizmēra;
Informācija jānosūta: janis.ozolins@silava.lv
Sarkanā līnija norāda vietu, kur jānoliek zariņš, kuru aplauž atbilstoši nospieduma izmēram. Mājas tas ir jānomēra un iegūtais lielums jāpievieno ziņojumam.
Publikācija sagatavota ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
