Žurnāls ir saņēmis kāda lasītāja jautājumu: “Labdien! Vēlējos painteresēties, vai tā ir taisnība, ka uz dzinēju medībām suņu īpašniekiem ir jābūt līdzi suņa ciltsgrāmatai ar potēšanas pasi vai tikai potēšanas pasei?”.
Tas ir viens no tiem jautājumiem, kas tiek uzdoti vēl un vēl. Mednieku neizpratne ir saprotama, jo 2014.gadā, kad kardināli mainījās Medību noteikumi, prasības attiecībā uz medību suņiem nepieciešamo dokumentāciju tika pieņemtas atvieglotā formā. Sākotnējais ierosinājums bija uzlikt saimniekam par pienākumu uz medībām ņemt līdzi suņa veterināro pasi ar derīgas trakumsērgas potes atzīmi un ciltsrakstu kopiju. Saprotamu iemeslu dēļ otrā daļa tika atmesta.
Medību suņa saimniekam medībās līdzi ir jābūt dzīvnieka veterinārajai pasei ar derīgas trakumsērgas potes atzīmi
Šobrīd saskaņā ar Medību noteikumiem, suņa saimniekam, kas piedalās medībās ir jāspēj uzrādīt veterinārā pase – zilā grāmatiņa, kurā ir suņa vārds, mikročipa numurs, saimnieka vārds, atzīme par trakumsērgas poti un šķirnes nosaukums. Tātad, ciltrakstu kopija nav jāņem līdzi un neviens to nevar no suņa saimnieka pieprasīt.
Bet! Ir viens bet. Tā kā vienā likumā nevar ierakstīt visu, kas ir saistīts ar konkrēto jomu vai lietu, tajā tiek izmantoti termini un apraksti, kas, izpētot citus atbilstošos tiesību aktus, iegūst citu svaru.
Tā Medību noteikumos suns vienmēr tiek pieminēts tikai kā šķirnes medību suns. Svarīgākā prasībā ir minēta noteikumu 95. punktā ir teikts: “Medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.”
Izskaidrosim šo punktu. Vakcinēti un apzīmēti – tā ir reference uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība, kur minēts, ka sunim jābūt mikročipam un veterinārajai pasei, un tas ir jāreģistrē Lauksaimniecības Datu centra datu bāzē un Veterinārmedicīnas likumu, kas uzliek par pienākumu regulāri veikt mājas suņu vakcināciju pret trakumsērgu.
Tieši tā pat termins šķirnes medību suns ir atsauce uz Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu un Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas un atzīšanas kārtība, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas, ciltsrakstu izsniegšanas un audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību, kas definē, ka dzīvnieka izcelsmi apliecina šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegti ciltsraksti, kuros ir redzami dzīvnieka priekšteči vismaz trijās paaudzēs.
Tātad, šķirnes Medību noteikumu izpratnē medību suns ir suns ar oficiāli reģistrētas kinoloģiskās organizācijas izsniegtiem citsrakstiem.
Suņa īpašniekam medībās līdzi nav jābūt suņa izcelsmi apliecinošiem dokumentiem vai to kopijai
Medību noteikumi
XIII. Šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtība un izmantošana medībās
96. Atbilstoši medību veidam un apstākļiem lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs.
97. Aizliegts izmantot medību suņus, kas medību laikā nav apzīmēti ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, izņemot medības ar suņiem alās.
98. Persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus.
99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā.
100. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumus aizrok un nolīdzina.
Kad ar mugurkaulu jūti, ka vilki ir tuvumā. Negaidīta tikšanās
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
