Mežacūkas parādīšanās pilsētā nav nekas ikdienišķs. Un, tai pat laika, nekas neparasts vai nedabisks. Dzīvnieku ienākšana cilvēku apdzīvotajā teritorijā ir pamatojama pavisam vienkārši.
Skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Mežacūkas jau ir sapratušas, ka pilsētā tās neviens nedzenā, nemedī un te var mierīgi dzīvot. No otras puses, te ir brīvi pieejamas pārtikas pārbagātība. Ne tikai pie atkritumu tvertnēm vai augļu dārzos, un mazdārziņos. Pilsētu apstādījumos ir daudz lielāks ozolu īpatsvars, nekā mežā. Tieši šobrīd, rudens periodā mežacūkas intensīvi meklē zīles, kur vien iespējams. Liepājā savvaļas dzīvniekiem īpaši vilinoša varētu būt arī ezera un jūras piekraste, kur vienmēr var atrast kaut kādu krastā izskalotu pārtiku: zivis, gliemenes, bojāgājušus putnus, jūraszāles un augu saknes.”
Kādās situācijās dzīvnieks var uzbrukt?
Aptaujātie mednieki norāda, ka mežacūkas uzbrukums var būt ļoti straujš un nežēlīgs. Šie dzīvnieki ne velti ir iekļauti savvaļas bīstamāko sugu sarakstā Eiropā. Ir vairākas situācijas, kas var izprovocēt mežacūkas agresiju. Atsevišķos gadījumos beigas var būt letālas, īpaši, ja incidentā ir iesaistīts vīriešu kārtas dzīvnieks, kas, kā zināms, ir apveltīts ar iespaidīgiem un ļoti asiem ilkņiem.
• Mežacūka uzbruks, ja ir ievainota vai iedzīta strupceļā. Pilsētas teritorijā dzīvnieks var gūt ievainojumu autoavārijā vai kādā nelaimes gadījumā, piemēram, celtniecības laukumā vai kā citādi. Savainots dzīvnieks ir šoka stāvoklī, tas cieš no sāpēm un liela stresa. Jebkura kustība, cilvēka vai suņa tuvošanās var padarīt to agresīvu.
• Mežacūku sugas mātīte pavisam noteikti aktīvi aizstāvēs savus pēcnācējus. Ja apdzīvotā vietā vai mežā sanāk sastapties ar sivēnmāti un sivēniem, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neizprovocētu uzbrukumu.
• Ja tikšanās ir pēkšņa un īsā distancē, dzīvnieks no pārbīļa arī var nolemt uzbrukt.
• Vesels vienpatis vai pat pērniķu un pieaugušo mežacūku bariņš izvēlēsies nemanāmi aizslīdēt, patverties krūmājā, mežā, grāvī, lai izvairītos no tikšanās ar cilvēku.
• Ja cilvēkam piederošs suns, pie pavadas vai brīvsolī, apries un tuvosies mežacūkai, tā viennozīmīgi rīkosies uzbrūkoši.
Ko var un, ko nedrīkst darīt?
Pavisam noteikti nevajag sekot mežacūkai, mēģinot to izprovocēt. Nedrīkst trenkāt to, izmantojot transporta līdzekli vai suņus.
Nedrīkst kliegt un vicināties ar rokām, nedrīkst mest dzīvniekam ar priekšmetiem vai skriet virsū, jo tas var izraisīt atbildes reakciju.
Ja cilvēks ir viens vai ar kompanjoniem, ieraugot mežacūku pilsētvidē vai zaļajā zonā, distancē, kas ir mazāka par 100 metriem, vislabāk ir apstāties un stāvēt nekustīgi, vienlaikus novērtējot atkāpšanās iespējas. Var paslēpties aiz koka vai kāda arhitektoniska elementaJa līdzās ir dabisks vai mākslīgs paaugstinājums, der apsvērt, kā tur var uzkāpt. . Ir jākustas mierīgi un klusi. Ja apstākļi to ļauj, var lēni doties prom.
Ja satikšanās ar mežacūku notikusi zaļajā zonā un cilvēkam līdzi ir suns, situācija kļūst daudz bīstamāka. Pirmkārt, ir jāatsauc savs mājas mīlulis. Tas jādara pēc iespējas mierīgāk. Suns jāpaņem pie pavadas un mierīgi jādodas projām.
Suņa reakcija, ieraugot mežacūku būs viennozīmīga – tas ries. Aiz bailēm, aizstāvot saimnieku vai azarta pārņemts suns ries! Ja cilvēku mežacūka var neuzskatīt par draudu, tad suni tā uztvers tieši tā un var uzbrukt.
Mežacūka ir ļoti spēcīgs un ārkārtīgi drosmīgs dzīvnieks. Pat mazi sivēni bezbailīgi metas virsū cilvēkam vai sunim, lai aizstāvētos. Tādēļ, satiekot šo dzīvnieku ir jāievēro maksimāla piesardzība.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
