Kāda sociālās vietnes Facebook lietotāja sazinājās ar žurnāla redakciju un pastāstīja par situāciju, ar kuru ir saskārusies viņas kolēģes paziņa. Sieviete dzīvo Trīsciemā, Rīgā, un pie viņas mājas regulāri pastaigājas lūsis, kas ar katru dienu kļūst aizvien drošāks. Sieviete jautā, ko darīt šādā situācijā? Žurnāls sazinājās ar Trīsciema iedzīvotāju vārdā Olga (vārds ir mainīts), lai noskaidrotu, kas patiesībā notika.
“Lūsi mēs ievērojām vēl pagājušajā gadā, taču toreiz tas bija mazāks un pūkaināks. Tādēļ tagad neesmu īsti pārliecināta, vai tas ir tas pats dzīvnieks. Pagājušā gada pavasarī mēs viņu redzējām tikai pāris reizes. Taču šogad, laika posmā no marta sākuma līdz šim brīdim, plēsējs parādās regulāri,” stāsta privātmājas īpašniece no Trīsciema.
Lūsis kaut ko vaktē pie paša privātmājas žoga Rīgā. Vai bērni un mazsunīši ir drošībā?
Pēc aculiecinieces teiktā, plēsējs mierīgi sēž līdzās mājas žogam un vēro netālu esošajā grāvī peldošās pīles. Dzīvnieks tiek novērots gaišā dienas laikā, un saimniece jau jūt zināmu satraukumu un raizes par savu bērnu drošību. Sievietei ir divi bērni. Viens ir lielāks, bet jaunākajam ir trīs gadi. Un vēl viņai ir mīļsunītis – jorkšīras terjers.
“Esmu pārliecināta, ka vecākajam bērnam nekas nedraud. Taču man ir arī trīsgadnieks. Kopš abi ar vīru ievērojām plēsēja klātbūtni, patiešām uztraucamies par savu bērnu drošību. Lūsis mierīgi sēž pie žoga, un mūsu suņa riešana to nekādā mērā nesatrauc,” atklāja sieviete.
Ko saka Dabas aizsardzības pārvalde?
Kā zināms, iepriekš lūsis bija medījams, un pēc zinātnieku atzinuma Latvijā pieņemtā lūšu populācijas apsaimniekošanas stratēģija bija ļoti rezultatīva. Populācija bija stabila ar augošu tendenci, taču birokrātisku šķēršļu dēļ lūsis ir izņemts ārā no medījamo sugu saraksta. Un līdz ar to ir pazaudēta iespēja veikt zinātnisko plašāku izpēti un precīzu sugas monitoringu. Tajā pat laikā nav iespējamas nekādas rīcības no mednieku puses gadījumos, kad plēsēji rada apdraudējumu iedzīvotājiem, mājdzīvniekiem vai mājlopiem.
Žurnāls sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), jo šī iestāde ir atbildīga par aizsargājamo sugu dzīvnieku populāciju saglabāšanu mūsu valstī.
“Lūsis ir savvaļas dzīvnieks. Lūšu mamma rūpējas par mazuļiem pirmo gadu, pēc tam tiem pašiem jāmeklē sev apdzīvojamā teritorija. Nereti jaunie lūši apmetas cilvēku tuvumā, kur teritorijā ir brīvi pieejama barība. Proti, lūsis, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, izmantos katru iespēju mieloties ar viegli pieejamu barību – piemēram, no kaķu vai suņu traukiem. Tāpēc rūpīgi jāpārdomā pieejamās barības vietas, tostarp arī kompostkaudzes ar ēdiena atliekām novietne, jo lūsis nav vienīgais savvaļas dzīvnieks, kas labprāt izmanto cilvēku radītos apstākļus, lai brīvi mielotos savā pagalmā,” norādīja DAP speciālisti un turpina: “Lūsis ir gaļēdājs, kas medī stirnas, lapsas, zaķus, arī aitas, tītarus, vistas, bet nesmādē arī mazos grauzējus. Līdz ar to teritorijās, kurās pieejama barības bāze – mājlopi vai grauzēji –, lūsis saož medījumu un uzturas biežāk. Brīdī, kad tiks liegta savvaļas dzīvniekam pieeja barībai, lūsis pārstās nākt uz konkrēto īpašumu. Tāpat iespējams, ka brīva piekļūšana barības vielām ir kaimiņa īpašumā, un lūsis šķērso vairākus īpašumus, lai nonāktu tur, kur vēlas. Taču brīdī, kad kaimiņi liegs pieeju barības vielām, lūša apmeklējumi beigsies.”
Kāpēc lūsis parādījies Trīsciemā?
Iemesli, kādēļ plēsēji var tuvoties cilvēku mājokļiem vai pat apmesties uz dzīvi apdzīvotajās teritorijās, ir vairāki.
Tas var būt jauns dzīvnieks, kurš nav pieredzējis negatīvu kontaktu ar cilvēku, tādēļ nebaidās. Meklējot piemērotu dzīves teritoriju ar pieejamu pārtikas resursu, jebkurš plēsējs var pieņemt lēmumu palikt līdzās cilvēku mitekļiem, jo te ir pieejami gan pārtikas atkritumi, gan mājdzīvnieku barība, un tie paši mājdzīvnieki vai mājlopi.
Dzīvnieks var būt ievainots, slims vai vecs. Tādā gadījumā viņa medīšanas spējas ir stipri samazinātas, un dzīvnieks apzināti meklē vieglus iztikas avotus tuvāk cilvēku apdzīvotajām vietām.
Iespējams, dzīvnieks ir izaudzis pie kāda mājās un tādēļ tam nav bail no cilvēkiem. Turēt lūsi mājās nedrīkst, taču tādi gadījumi gadās. Cilvēki atrod mežā lūšu migu un padomā, ka kaķēni ir pamesti, un tādēļ savāc tos un mēģina audzēt kā mājdzīvnieku. Šāda rīcība nav likumīga, un par savvaļas dzīvnieku turēšanu mājās bez atļaujas pienākas sods.
Ko darīt?
Jau iepriekš rakstījām par situāciju Valkā, kur lūsis regulāri iekļuva kādas mājas pagalmā un aiznesa vairākas pudeļpīles. Toreiz dabas aizsardzības speciālisti skaidroja, ka, visticamāk, šis dzīvnieks ir jauns un, uzdūries viegli pieejamai pārtikai, nolēmis atgriezties vēl un vēl konkrētajā vietā. Lai atvairītu plēsēja uzbrukumus un mazinātu viņa interesi par viesošanos privātmāju pagalmos, DAP ierosina radīt troksni, visādā veidā mēģināt traucēt plēsējam, un ar laiku tas pats atstāšot konkrēto teritoriju, meklējot mierīgāku dzīvesvietu.
Būtībā tas ir arī vienīgais, ko var darīt, jo lūsis kā aizsargājamā suga ir būtībā neaizskarams dzīvnieks. DAP uzsver, ka lūsis bez iemesla cilvēkam neuzbruks. Taču, ja dzīvnieka klātbūtne vai uzvedība sagādā neērtības, par to jāinformē konkrētā pašvaldība.
Plēsēji kļūst bezbailīgi. Vilks izjauc draugu ballīti un kā suns izglābās no lūša. Meža ziņas #5
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
