Stirna (Capreolus capreolus) ir mazākais no briežu dzimtas dzīvniekiem Eiropā. Citās pasaules malās ir vēl mazāki briežveidīgie, piemēram, Ķīnas ūdensbriedis jeb mundžaks, taču pie mums tādu pagaidām nav. Iespējams, mazā izmēra un piemīlīgā ģīmīša dēļ stirna ir iemantojusi draudzīga un jauka dzīvnieka reputāciju. Pārsteigums! Tas nemaz neatbilst patiesībai.
Stirnas ir drosmīgas un daudzās situācijās arī agresīvas. Īpaši tas attiecas uz stirnu tēviņiem. Visvairāk stirnu agresija izpaužas tieši riesta periodā, kad buki var nogalināt viens otru vai pat uzbrūk mātītēm un kazlēniem. Par stirnu agresivitāti liecina arī fakts, ka šos dzīvniekus praktiski nevar pieradināt. Ir daži žurnāla redakcijai zināmi gadījumi, kad cilvēki ir paņēmuši stirnu mazuli audzēšanai mājās un jau pavisam drīz saskārušies ar agresīvu uzvedību. Kādam cilvēkam izdevās uzturēt stirnu tēviņu trīspadsmit gadus un nevienu brīdi, pēc viņa vārdiem, viņš nav juties droši, ieejot buka voljērā. Līdz savas dzīves beigām stirnāzis neizrādīja nekādas pieradināšanas pazīmes un bija agresīvs pret cilvēku, kurš to baroja.
Ar ko ir saistīts šāds uzvedības modelis? Vai pie vainas ir dzīvnieka mazais izmērs, īpaši augstais testosterona līmenis vai tas, ka bukam ir ļoti mazi ragi salīdzinājumā ar citiem briežu dzimtas dzīvniekiem? Lūk, interesants pētījums (Fighting behaviour in territorial male roe deer Capreolus capreolus: The effects of antler size and residence), kas publicēts portālā researchgate.net. Tajā zinātnieki mēģina noskaidrot buku agresivitātes iemeslus.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv.
Kad Brisele sev iešauj kājā: vilks beidzot vairs nav “svēta govs”. “Šauj garām!” #283 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
