Pavasaris un vasaras sākums ir tas laiks, kad meži un pļavas pilni ar dzīvnieku mazuļiem – stirnēni, zaķēni, pūcēni. Diemžēl šis ir arī laiks, kad pārlieku centīgie glābēji nodara vairāk ļauna nekā laba.
Katru gadu desmitiem dzīvnieku tiek izrauti no vides, kur viņiem viss bija kārtībā – tikai tāpēc, ka kādam šķita, ka viņi ir pamesti. Par šo kļūdu nākas maksāt ar dzīvnieka dzīvību vai mūžu nebrīvē.
Dzīvnieku bērniem vajag mammu, nevis tevi: nepieskaries dabai, ja nezini
Kad dzīvniekam TIEŠĀM vajag palīdzību?
Lai saprastu, vai iejaukšanās ir pamatota, uzdod sev šos trīs jautājumus:
Vai dzīvnieks ir redzami ievainots? Asinis, lauzta kāja, stāv dīvainā pozā, elso – jā, šis dzīvnieks cieš. Jāsazinās ar iestādēm!
Vai tas ir nonācis nebrīvē vai bīstamā vietā? Akā, žogā, bedrē, no kuras netiek ārā? Tad jāpalīdz.
Vai tas ir pavisam mazs un bezpalīdzīgs mazulis? Nav atvēris acis, vēl nespēj nostāvēt, ir pavisam viens netipiskos apstākļos (uz ielas, iekritis ūdenī, dubļos utt) – šeit var būt nepieciešama palīdzība.
Bet ja tas ir spalvains, kustas, cilpo? TAD NETRAUCĒ!
Tieši tā notiek mācīšanās. Dzīvnieku vecāki ir tuvumā. Tu vienkārši neesi gaidīts varonis šajā ainā.
Daba pati tiek galā – nevajag izglābt to, kas nav apdraudēts
Lielākā daļa glābto mazuļu bija veseli un drošībā. Bet pēc cilvēka vēlmes iejaukties to dabiskajā vidē un procesos – dzīvnieks tiek ievietots palīdzības centrā, kur tam vairs nav iespējas atgriezties savvaļā. Tā nav palīdzība – tas ir sods par sabiedrības neizglītotību.
Atceries:
Miers, atturība un izpratne ir īsta palīdzība.
Ne katrs dzīvnieks, kas izskatās “viens”, ir pamests.
Ne katrs cilvēks, kurš “glābj”, dara pareizi.
Daba neprasa aizstāvēt to, kas nav apdraudēts. Tā prasa netraucēt.
Dalies ar šo informāciju! Varbūt tieši Tu izglābsi stirnēna, pūces vai zaķēna dzīvi – nevis aizvedot prom, bet atstājot tur, kur viņam jābūt.
DAP atgādina: Savvaļas dzīvniekiem lielākoties palīdzība nav nepieciešama
Pavasarī mežos, pļavās un pat piepilsētās dzimst un aug savvaļas dzīvnieku mazuļi. Dodoties dabā, cilvēki nereti sastop vientuļus stirnēnus, zaķēnus vai putnēnus un, kļūdaini pieņemot, ka tie ir pamesti, mēģina tos “glābt” un nest uz mājām. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina, ka 95 % gadījumu dzīvniekam nav nepieciešama cilvēka palīdzība.
Vēlme palīdzēt vai glābt bieži vien balstās maldīgos pieņēmumos un rezultējas ar dzīvnieka dzīvības apdraudējumu. Ir dabiski, ka dzīvnieku mātes ik pa laikam savus mazuļus atstāj bez uzraudzības uz vairākām stundām. Tas tiek darīts, lai nepievērstu plēsēju uzmanību un nodrošinātu mazuļa izdzīvošanu.
Pārvaldes eksperti norāda, ka, glābjot dzīvnieku, kam glābšana nav nepieciešama, samazinās tā izdzīvošanas iespējas. Tāpēc labākais risinājums, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt to savā vaļā. Savvaļas dzīvnieku nedrīkst aiztikt vai traucēt. Piemēram, novērot ilgu laika sprīdi, glaudīt, pacelt vai fotografēt. Daudziem dzīvnieku mazuļiem, kas izskatās pamesti, ir vecāki, kas tos pieskata, baro un aizsargā no attāluma.
Patvaļīga dzīvnieka (arī putna) izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. Palīdzība savvaļas dzīvniekiem nepieciešama tikai tad, ja tie atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī – ja ir redzami ievainojumi, dzīvnieks ir iesprostots vai ir skaidri zināms, ka mazulis ir zaudējis vecākus. Tomēr ļoti svarīgi ir neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, piemēram, stirnēns, kas viens guļ pļavā, nav pamests un viņam palīdzība nav nepieciešama.
Latvijā uzdevums rūpēties par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem ir deleģēts pašvaldībām. To atbilstoši kompetencei un pieejamajiem resursiem palīdz īstenot pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dzīvnieku patversmes un veterinārārsti.
Nekompetenta iejaukšanās var dzīvniekam nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc labākais risinājums vairumā gadījumu ir dzīvnieku netraucēt un ziņot atbildīgajām iestādēm:
pašvaldībai, ja dzīvnieks ir redzami savainots vai slims, vai jāorganizē miruša dzīvnieka līķa aizvākšana;
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (112), ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iekritis vai nespēj izkļūt patstāvīgi, savvaļas dzīvnieks redzēts pilsētvidē, kas tur neiederas, piemēram, vilks, lācis, mežacūka, alnis, stirna u.c.;
Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja redzamas beigtas mežacūkas vai vienuviet pamanīts liels skaits citu nobeigušos dzīvnieku, putnu vai zivju.
Pārvaldes eksperti vietnē www.neizdzesdzivibu.lv ir apkopojuši galveno informāciju par savvaļas dzīvnieku un to mazuļu aizsardzību, atbilstošāko rīcību, sastopoties ar tiem, kā saudzēt, kad un kā palīdzēt savainotiem dzīvniekiem un kam ziņot par palīdzības nepieciešamību. Ja nepieciešams padoms par radušos situāciju ar savvaļas dzīvniekiem vai mazuļiem, iespējams arī sazināties ar pārvaldes speciālistiem, sūtot e-pastu uz info@daba.gov.lv.
Latvijā visbiežāk sastopamās savvaļas zīdītāju sugas ir aļņi, brieži, lapsas un stirnas. Cilvēku tuvumā bieži sastopami arī eži, zaķi, pūces un vāveres.
Izveidot jaunu pievilināšanas vietu! Kamera, sāls un pievilinātāji
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
