Sēlija. Tā bagāta ne tikai ar mežiem, dzīvniekiem, lielākiem un mazākiem ezeriņiem, bet arī ar medniekiem. Tieši Sēlijas mežos meklējamas mednieku kluba Švēriņi platības un, kas visai loģiski, arī mednieku māja. Švēriņi, iespējams, ir viens no vecākajiem mednieku formējumiem Latvijā un ir Rīgas Radio rūpnīcas mednieku kolektīva mantinieks.
Pieredzējušais mednieks Andris Belēvičs mednieku kolektīvu vadījis vairāk nekā 19 gadus. Nu kluba vadības stūri atdevis jaunākiem kluba biedriem, un klubu šobrīd vada Aivars Gudakovskis. Taču tieši Belēviča kunga iniciatīvas un neatlaidības dēļ Švēriņiem ir sava mednieku māja, kurā uz vairāku dienu medībām spēj ērti izvietoties pat četri desmiti mednieku.
Māja, saimniecības ēka un pirts
“Mednieku klubs Švēriņi ir dibināts 1948. gadā, kad Rīgas Radio rūpnīcas medniekiem Sēlijā tika piešķirtas nepilnus 20 000 hektāru lielas medību platības. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados rūpnīcas mednieku kolektīvā bija 85 biedri. Atklājot dzinējmedību sezonu, kolektīvu dalīja trijās grupās un katrai bija sagatavoti savi masti. Vēlāk gan medīt gribētāju skaits samazinājās,” atceras Belēviča kungs, kurš ilgus gadus bijis rūpnīcas tehniskais direktors.
Māju, kurā arī pašlaik saimnieko Švēriņu mednieki, Rīgas Radio rūpnīca iegādājās 1968. gadā. Rūpnīcas mednieki iekārtoja ne tikai māju, bet arī saimniecības ēku, kurā ierīkoja medījuma vēdināšanas vietu, šķūni, uzbūvēja pirtiņu. Dzīve kūsāja – mednieki pļāva sienu, sēja slotiņas, labiekārtoja medību platības, dzīvojamās telpas pašiem un, protams, medīja. Tās bija medības divu dienu garumā, kad uz mednieku māju līdzi brauca saimnieces no rūpnīcas ēdināšanas kombināta un gādāja, lai ēdamā netrūktu. Katram medniekam bija vien jāsamaksā pieci rubļi un varēja baudīt ēdināšanas kombināta sagādātos labumus.
Taču juku laikos, kad mastā pie pagastmājām sāka plīvot Latvijas karogs, tika reģistrēts nevis mednieku klubs Švēriņi, bet SIA Švēriņi. Vai tas ir ieguvums? Drīzāk nav, jo grāmatvedība biedrībām ir daudz vienkāršāka. Dibinātāji bija 20 mednieki, pamatā rīdzinieki. Taču, mainoties paaudzēm, kolektīvā arvien vairāk paliek vietējo apkaimes mednieku. Arī māja nonāca mednieku īpašumā.
Par spīti ugunij
Protams, ēkām bija nepieciešams remonts. Pašu spēkiem tika veikti kosmētiskie remonti. Taču kādā nebaltā dienā 10 kV augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ nodega mednieku mājas saimniecības ēka… Vēl kādā citā tikpat nebaltā dienā dega arī pati mednieku māja, un to visu nācās atjaunot par entuziastu līdzekļiem, kuri vēlējās, lai Švēriņu medniekiem būtu sava vieta mežu ieskautās pļavās.
Bagāti meži
Protams, kolektīva apsaimniekotās platības ir samazinājušās. Teju 20 000 hektāru apsaimniekošana ir ļoti dārga, kaut vai nomas maksas dēļ, kas bija jāmaksā valsts akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži. Tolaik par šāda apmēra platībām bija jāmaksā 6000 latu gadā. Šādas summas medniekiem nebija. Šobrīd Švēriņi apsaimnieko nepilnus sešus tūkstošus hektāru lielas medību platības.
Taču meži tik un tā ir bagāti ar medījumu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sezonā tika medīts ap 60 aļņu. Protams, lauvas tiesa bija jānodod valstij, tikai dažus aļņus varēja sev sadalīt mednieki. Savukārt briežu bija maz. Šobrīd situācija ir mainījusies. Gadā tiek nomedīti 40 līdz 50 briežu, savukārt aļņu skaits ir būtiski samazinājies – sezonā tiek nomedīti pieci seši aļņi.
Kāpēc aļņu kļuvis mazāk? Belēviča kungs to saista ar aļņu migrācijas ceļu izmaiņām. Savulaik ļoti daudz aļņu esot ienācis no Lietuvas teritorijas. Tagad tā vairs nenotiek. Ietekme ir arī plēsējiem, kuru pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Iespējams, vēl viens iemesls ir strauji augošā staltbriežu populācija, kas aizņem dzīvotnes, kas piemērotas arī aļņiem.
Māja ar ērtībām
Kā jau pieklājas, mednieku mājā ir gan virtuve ar malkas plīti, uz kuras pēc medībām vienmēr tiek pagatavots kas garšīgs. Ir zāle ar kamīnu, tur pie galdiem var sapulcēties liels skaits mednieku. Otrajā stāvā iekārotas guļvietas. Lai izdevumi būtu mazāki, ēkai nav elektrības pieslēguma. Lai elektroierīces darbotos, nepieciešams iedarbināt ģeneratoru. Par siltumu gādā centrālapkures katls. Sistēma izveidota ar pašteci, un elektrība tai nav nepieciešama.
“Esam visai aktīvi arī sporta pasākumos. Jēkabpils rajonā organizējam šaušanas sacensības. Ir pīļu un bebru mači. Bija arī šnepju mači. Pie mednieku mājas iekārtots sportinga un amerikāņu trapu. Ir iespēja šaut skrejošo mežacūku. Tāpat aktīvi piedalāmies mednieku festivālā Minhauzens. Esam kāpuši arī uz goda pjedestāla. Labākais sasniegums – otrā vieta. Mums ir svarīgi būt kopā pašiem un kopā ar citiem medniekiem,” stāsta Belēviča kungs.
Švēriņu mednieka gads
Belēviča kungs skaidro, ka reizi gadā katram medniekam kluba labā ir jānostrādā sešas dienas. Obligāti ir jāpiedalās pavasara talkā. Pensionāriem ir 50 procentu atlaide, savukārt senioriem no 80 gadu vecuma ir 100 procentu atlaide pilnīgi visā. Viņi var braukt un medīt. Nepilnus desmit gadus klubā selektīvi tika medīti stirnāži. Rezultāts – praktiski nav stirnāžu ar kropliem ragiem, taču arī zelta āžu nav.
Katram medniekam sezonas laikā ir jāuzbūvē divi trīs stāvtornīši. Praktiski visi masti ir sagatavoti medīšanai no stāvtornīšiem. Kad tie savu laiku nokalpojuši, tornīšus nomaina ar jauniem. Tas ievērojami uzlabo drošību medībās. Tāpat vienmēr mastos tiek iztīrītas vārnukājas. Tiek veidoti arī piebarošanas lauciņi. Daudz laika tiek veltīts arī lauksaimnieku sējumu sargāšanai no postījumiem. Visos darbos pēc iespējas tiek iesaistīti jaunie mednieki. Tomēr paaudžu maiņa arī Švēriņos, tāpat kā daudzos citos mednieku klubos Latvijā, ir ļoti sāpīgs jautājums.
Dzinējmedības gan tiek sāktas nevis 1. oktobrī, bet kad kokiem jau nobirušas lapas. Tā medības ir daudz drošākas. Līdz šim medības notikušas reizi divās nedēļās un ilgušas divas dienas. Šoruden nolemts medīt katru nedēļu, bet vienu dienu.
Ja biedrs taujā pēc statūtiem, tas nav jāizslēdz no kluba! “Šauj garām!” #240 epizode
Abonē žurnālu Medības!
