Praktisks un vienkāršs risinājums ir termiski apstrādātu subproduktu un gaļas atgriezumu izmantošana suņu barības pagatavošanai. Vienā no receptēm tiek izmantotas mežacūkas plaušas, sirds atgriezumi un neliels daudzums gaļas. Arī tādas daļas kā stilbi ar bagātīgu cīpslu daudzumu, kas cilvēku virtuvē nereti paliek novārtā, šajā gadījumā lieliski noder. Vispirms visi subprodukti un gaļa tiek vārīti līdz pilnīgam mīkstumam. Pēc tam pievieno burkānus, kāpostus, topinambūrus, dažādus zaļumus vai citus dārzeņus un turpina vārīt, līdz tie ir gatavi.
Kamēr masa vēl karsta, to sablendē ar rokas blenderi un izkāš līdz viendabīgai konsistencei. Rezultātā iegūst intensīvi smaržojošu, pastētei līdzīgu masu, kas suņiem īpaši labi garšo. Garšas īpašību uzlabošanai un uzturvērtības paaugstināšanai uz aptuveni pieciem litriem masas var pievienot vienu tējkaroti Himalaju sāls un apmēram piecdesmit gramus sviesta.
Medību suņu barošana – atrast labākos risinājumus savam suni. Praktiskais seminārs #62
Himalaju sāls no parastā virtuves sāls atšķiras ar to, ka tajā dabiskā veidā ir sastopami dažādi mikroelementi, tostarp kālijs, magnijs, kalcijs un dzelzs. Nelielos daudzumos tas palīdz papildināt uzturu ar minerālvielām, vienlaikus nepārslogojot organismu ar lieku nātriju. Savukārt sviests piešķir papildu aromātu un enerģētisko vērtību, kas īpaši svarīga aktīviem medību suņiem.
Lai gan suņi bieži labprāt ēd jēlu gaļu, mežacūkas gadījumā risks ir pārāk augsts. Tas gan nenozīmē, ka medījuma produkcija būtu jāizmet. Pareizi pagatavoti ēdieni ļauj droši un atbildīgi izmantot mežacūkas gaļas atgriezumus un subproduktus, nodrošinot pilnvērtīgu, dabisku barību gan medību, gan ģimenes un kompanjonu suņiem.
Mežacūkas gaļa suņa uzturā – vērtība un lietošana
Ielāgo!
Mežacūkas gaļa suņiem no uzturvērtības viedokļa ir augstvērtīga – tā satur daudz pilnvērtīgu olbaltumvielu, dzelzi, cinku un B grupas vitamīnus, kas īpaši svarīgi aktīviem medību suņiem muskulatūras uzturēšanai un izturībai. Pareizi izmantota, tā var būt labs papildinājums suņa ēdienkartē.
Tomēr mežacūkas gaļu sunim drīkst dot tikai termiski apstrādātu. Nekādā gadījumā nedrīkst barot ar svaigu, neapstrādātu mežacūkas gaļu, jo pastāv augsts risks inficēties ar trihinelozi, kā arī Aujeski slimību, kas suņiem ir letāla un pret kuru nav ārstēšanas. Šie riski saglabājas arī tad, ja dzīvnieks ārēji izskatās vesels.
Īpaša piesardzība jāievēro kucēnu, grūsnu kucīšu un novājinātu suņu barošanā – šajos gadījumos mežacūkas gaļa nav ieteicama bez veterinārārsta izvērtējuma. Secinājums ir vienkāršs – mežacūkas gaļa var būt vērtīga suņa barībā, bet tikai tad, ja tā ir pienācīgi termiski apstrādāta un izmantota atbildīgi.
Vairāk lasi žurnāla Medības janvāra numurā!
Guļ ceļmalā ar salauztu mugurkaulu un mokās, bet vilki gaudo! Meža ziņas #28
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
