Februāra izskaņā tika ziņots, ka Piltenē kāds vīrietis nošāvis savas kaimiņienes suni. Pieļauts, ka dzīvnieks bija traucējis vīrieša aitas. Suņa īpašniece ir vērsusies policijā ar iesniegumu, kā arī pie masu medijiem.
Raidījums Degpunktā informēja, ka kāda sieviete Piltenes apkaimē meklējusi savu pazudušo vācu aitu suni un izsludinājusi atlīdzību par dzīvnieka atrašanu. Tomēr sieviete paziņoja, ka kaimiņš suni nošāvis. Suņa saimniece bijusi izmisumā, jo ar kaimiņu, kurš it kā nošāvis suni, bijuši draugi kopš bērnības. Sievietes suns Leo bijis tikai gadu vecs. Sieviete pēc notikušā vērsusies policijā ar iesniegumu, tomēr šaubījusies, ka izdosies panākt taisnīgu spriedumu, jo kaimiņš esot ietekmīgs cilvēks un vēl piedevām mednieks, un atteicies atdot suņa mirstīgās atliekas. Tāpat saimniece atzinusi, ka suns liktenīgajā naktī bijis palaists brīvsolī un, visticamāk, devies pie aitām kaimiņa aplokā, kur trenkājis grūsnās aitas, kam tūlīt dzims jēri, norādot vien, ka suns bijis jauns muļķītis un tikai spēlējies.
Policija informēja, ka ir uzsākusi resorisko pārbaudi un mednieks tiks iztaujāts arī par suņa atrašanās vietu. Līdz šim notikušajā tika apskatīts tikai vienas puses viedoklis, tāpēc sazinājāmies ar veterinārārstu Vjačeslavu Revinu un Valsts Policijas pārstāvjiem Piltenes pusē.
Suņa līķis nosūtīts ekspertīzei
Valsts Policija sniegusi jaunāko informāciju par notikumiem Piltenes pusē. Valsts polcijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa amatpersonas no vīrieša ieguva informāciju par kaimiņienes suni. Vīrietis nenoliedz to, ka suns ir gājis bojā un dzīvnieka līķi nodevis Valsts policijai. Valsts policijas amatpersonas kriminālprocesa ietvaros līķi nosūtīja ekspertīzes veikšanai, lai noteiktu nāves iemeslu. Likumsargi turpina izmeklēšanu kriminālprocesā.
Suns, kas klejo, ir liela problēma
Sazinājāmies ar veterinārārstu Vjačeslavu Revinu, lai skaidrotu, cik traģiski var beigties grūsnu aitu trenkšana: “Par šīm lietām ir grūti un smagi runāt. Katru gadu uzpeld pa kādam gadījumam. Par to, vai tas ir bīstami grūsnam dzīvniekam, varu atbildēt ļoti vienkārši. Cik bīstami būtu stāvoklī esošu sievieti triekt pa lauku? Rezultātā aborts vai apgrūtinātas dzemdības ar komplikācijām pēcdzemdību periodā! Nevar izslēgt arī mātes bojāeju. Tas ir bīstami un ļoti dārgi. Ārstēšana ir dārga. Bet tas ir tikai ekonomikas jautājums, svarīgāks ir morālais/emocionālais aspekts. Lielāka problēma ir cilvēkos/saimniekos, kuri nesaprot, kāpēc suns, kas klejo, ir liela problēma.”
Atgādinām, pat ja svešais suns iemaldījās privātā teritorijā, jārīkojās saskaņā ar normatīvos aktos noteikto. Medību likums neatļauj likvidēt klaiņojošos dzīvniekus bez saskaņojuma ar atbildīgajām iestādēm. Tāpat likums nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir jāievēro prasības, kas noteiktas Veterinārmedicīnas likumā, t.i., rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, kā arī nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai noteikto, ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs pats lielā mērā ir atbildīgs par sava dzīvnieka veselību un drošību.
Jāsecina, ka iespējams vainīgas ir abas iesaistītās puses, taču izvērtējot pašlaik pieejamo informāciju, konkrētā situācija nebūtu notikusi, ja sieviete būtu ievērojusi labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai.
Sociālo tīklu vietņu komentāru sadaļā par notikušo šokēti daudzi, taču ne viens vien komentētājs norāda tieši uz saimnieces vainu šajā situācijā:
Danuta Priede: “Ir viens rakstīts likums, kurš, laikam jau, šai situācijā ir galvenais – suņi klaiņot nedrīkst. Ja mans suns sper kāju kaimiņa īpašumā un manis nav blakus – tas ir klaiņojošs suns. Tikai un vienīgi saimniece ir atbildīga par viņas suņa nodarījumiem. Un jā, ja to suni fūre būtu notriekusi? Tad šoferis maita? Saimniece darīja visu, lai provocētu sava suņa nāvi – nepieskaitīja savu suni.
Citi var būt nežēlīgi slepkavas vai jauki ļaudis. Bet par suni atbild tikai saimnieks.”
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
