Uzmanību! Nepatīkami skati!
Par mata tiesu izdevās izglābties sunim, kuram nakts melnumā, mājas pagalmā uzbrucis vilks. Incidents noticis Subatē, netālu no Lietuvas robežas.
“No rīta dēls iznāca pagalmā un ieraudzīja suni, kas lēnām nāca pretī. Uzreiz bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Ieraudzījām milzīgo brūci kucītes sānā un devāmies pie veterinārārsta,” pastāstīja krievu-Eiropas laiku šķirnes suņa saimnieks, mednieks Staņislavs Leikuss.
Apskatot suni izrādījās, ka tam no muguras ir norauta āda plaukstas platumā. Par laimi ne muskuļaudi, ne iekšējie orgāni nav skarti. “Veterinārārsts uzlika šuves, ievietoja katetrus un nākamajā dienā – pirmdien ļāva vest suni mājās. Jācer, ka atveseļosies. Kā jau medību sunim pienākas,” sacīja Staņislavs.
VIDEO. Kates Šternas reportāža
Viņš uzskata, ka sunim ļoti paveicies: “Daži internetā komentēja, ka vilki tā nerīkojas, ka tie vienmēr ķeras upurim pie rīkles un šajā gadījumā vainīgs kāds cits, taču man šaubu nav. Pagalmā ir liela vilka pēdas. Var redzēt, kur un kā notikusi cīņa. Ir nospiedumi, kas liecina par slīdēšanu un plosīšanos. Par laimi mājas pagalmā stāv lauksaimniecības tehnika. Visticamāk, kucītei izdevās izrauties un kaut kā paslēpties no vilka, atstājot tā zobos ādas lēveri. Suns klusi sēdējis slēpnī, līdz pagalmā sāka rosīties cilvēki.”
Staņislavs stāsta, ka šis nav pirmais kontakts ar vilkiem. “Skats pa logu, kad dzeram rīta kafiju vai no pagalma, kur astoņos no rīta pārdesmit metru attālumā pienācis vilks un vēro notiekošo, nu jau ir normāla parādība. Mūsu saimniecībā to, droši vien, pievilina jaunlopu novietne. Tur bieži redzamas plēsēju pēdas. Kaimiņieni, kura dzīvo vēl tuvāk mežam, ļoti regulāri apciemo ne tikai vilki, bet arī lūši,” atklāja Staņislavs.
Staņislavs un viņa dēls abi ir mednieki un medī šajā apvidū jau ļoti sen. Viņi uzskata, ka vilkiem apkārtnes meži un purvi ir ļoti labi piemēroti. “Pelēkie savairojas ātrāk, nekā tos var nomedīt,” bažījās vīrs.
Plēsēji vairojas ļoti sekmīgi, plus ierodas jauni no Krievijas puses, nodarot kaitējumu ne tikai Latvijas zemniekiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem, bet ciemojoties arī Lietuvā. Salīdzinoši nesen rakstījām par vilku uzbrukumu briežu dārzā Lietuvā, Rokišķu rajonā, kur tika nokosts 31 dambriedis. Tas ir salīdzinoši netālu no Subates un Baltmuižas purva, kur vilki dzīvo.
Baltmuižas purvs kādreiz ietilpa vietējā mednieku kluba medību platībās, taču jau vairākus gadus līgums par šo teritoriju netiek slēgts un medības nenotiek.
Lielo plēsēju skaits Latvijas mežos tiek uzskatīts par labvēlīgu un stabilu, lai gan pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots par novērojumiem, vilki arvien biežāk tiek konstatēti arī māju tuvumā. Šajos apstākļos arvien lielāka vērība lauku iedzīvotājiem jāpievērš tam, lai pasargātu mājlopus un mājas mīluļus no plēsēju iespējamiem uzbrukumiem. Medības šajā gadījumā nav vienīgais risinājums, ir jāveic arī aizsardzības pasākumi. Visefektīvākā aizsardzība pret iespējamiem plēsēju uzbrukumiem ir dažādu preventīvo pasākumu kopums, tajā skaitā arī kontrolētas medības. Tomēr citu valstu pieredze liecina par to, ka šādi gadījumu lauku iedzīvotājiem neveicina vēlmi ar plēsējiem sadzīvot, bet gan rada naidu un nepatiku pret šiem dzīvniekiem.
Latvijā vilku medību sezona ilgst no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Nomedīšanas apjomu, vadoties pēc lielo plēsēju monitoringa datiem, nosaka Valsts meža dienests. 2020./2021. gada medību sezonā nomedīšanas limits bija 280 vilki. Nomedīts tika 281 indivīds, limitu izsmeļot vēl līdz sezonas beigām. Vilku nomedīšanas limits 280 indivīdi tiek noteikts jau vairākus gadus un regulāri tas tiek nomedīts pirms medību sezonas beigām. Aicinām ziņot Valsts meža dienestam par katru šādu gadījumu!
Lasi un abonē žurnālu Medības, spiežot šeit!
