Šosezon mēs medīsim stirnas bez savilcējiem un 3. pielikuma. Lēmumam atcelt stirnu limitu ir vairākas nianses. Tas izraisa diskusijas un neviennozīmīgas prognozes. Nostāda klubus izvēles priekšā – atgriezties pie padomju principa kas pieder visiem, nepieder nevienam vai uzņemties pilnu atbildību par stirnu medību tagadni un nākotni savās platībās un valstī kopumā. Tajā pašā laikā tas liecina par pozitīvo dinamiku stirnu populācijā un uzticēšanos medniekiem. Kāds tad ir šī lēmuma mērķis, iespējamās sekas un, galvenais, kā mēs visi kopā vadīsim stirnu populācijas apsaimniekošanu?
Viedokļi ir diametrāli pretēji
IMG_8920 Koncentrēšanās uz āžu nomedīšanu var kaitēt populācijai.
Viena daļa mednieku ir noskaņoti ļoti pesimistiski. Ir viedoklis, ka šis lēmums veicinās malumedības, iznīcinās stirnas, izjauks populācijas struktūru un tā tālāk. Citi, gluži pretēji, ir gandarīti, jo tagad paši varēs apsaimniekot stirnu populāciju savās platībās. Daudzi mednieki uzskata, ka galvenais ieguvums no limita atcelšanas būs iespēja pilnvērtīgi veikt stirnāžu atlasi. “Ja medniekam ir iedots viens savilcējs, viņš, visticamāk, taupīs to līdz brīdim, kad viņam būs iespēja nomedīt labu, iespējams, medaļas vērtu trofeju, nevis veiks selektīvo āzīšu atlasi. Tagad tas varētu mainīties,” privātā sarunā sacīja kāds kolēģis mednieks.
IMG_8792 Bez savilcējiem mednieki būs vairāk motivēti atlasīt selektīvos eksemplārus un taupīt perspektīvos.
Lietuvā trešā sezona bez limita
No sadarbības pieredzes varētu teikt, Lietuvas kolēģu attieksme pret medījumu ir praktiskāka nekā mūsu medniekiem. Liela daļa mednieku nodod gaļu pārstrādei un pārdod izstrādājumus. Šķiet, ar tādu pieeju limita atcelšana draud iznīcināt stirnas vispār. Un Lietuvā šī būs jau trešā sezona, kopš tika atcelta stirnu limitēšana.
2019./2020. sezonā, kas bija pēdējā pirms limita atcelšanas, piešķīra 38 790 stirnu nomedīšanas atļaujas, bet limitu visu neizmantoja un nomedīja par septiņiem tūkstošiem mazāk dzīvnieku, nekā atļauts. 2020. gada sākumā tika atcelta stirnu limitēšana.
Kā limita atcelšana ietekmējusi stirnu nomedīšanas apjomus? Tie kritās par 40% – 2020. gada vasarā un rudenī tika nomedīti 23 000 stirnu. Nule aizvadītās sezonas dati Lietuvas Vides ministrijas mājaslapā vēl nav publicēti, taču dauzi aptaujātie Lietuvas mednieki norāda, ka stirnas tiek medītas ļoti minimāli, un priecājas par to, ka šo dzīvnieku platībās ir aizvien vairāk. Oficiāli Lietuvā ir ap 170 000 stirnu.
Stirnu kaza ar kazlēnu
Foto: Kate Šterna
Vērtējot stirnu nomedīšanas apjomus, kaimiņvalstī pēdējos gados pirms limita atcelšanas tas vidēji tika izpildīts par divām trešdaļām. Būtībā tāpat kā pie mums. Varasiestādes lēmumu atcelt stirnu medību limitēšanu skaidroja ar labvēlīgo populācijas stāvokli un tendenci pieaugt stirnu skaitam. Svarīga bija vēlēšanās ļaut medniekiem pašiem regulēt šīs sugas dzīvnieku skaitu savās platībās, kā arī vēlme mazināt birokrātisko slogu.
Stirnu populācija un limita atcelšanas ietekme
Pirms aptuveni divpadsmit gadiem Latvijā bija divas ļoti bargas un sniegotas ziemas, kad stirnu populācija no 240 000 saruka līdz 136 000 indivīdiem.
Ja mēs turpinām vilkt paralēles ar Lietuvu, jāatzīmē, ka mūsu valstī salīdzinoši mazākā teritorijā ir par 30 000 vairāk stirnu nekā pie kaimiņiem un šobrīd to skaits ir sasniedzis 201 000. Pēdējo piecu sezonu gaitā stirnu limita izpilde svārstījās ap 50–60% no piešķirtā, veicinot skaitļu strauju augšupeju VMD grafikos. Un šogad arī mūsu valstī tika pieņemts lēmums uzticēt stirnu populācijas kontroli medniekiem.
“Stirnu populācija ir ja ne palielinājusies, tad atjaunojusies iepriekšējā stāvoklī. Tajā pašā laikā tik lielas stirnu koncentrācijas baros ziemā kā pirms 2010. gada mēs vairs nenovērojam. Es pieļauju, ka šo dzīvnieku blīvums izlīdzinās pa visu valsts teritoriju. Izvietojums ir vienmērīgāks. Tagad stirnu ir daudz vairāk lielajos meža masīvos, un tas notiek daudzo izcirtumu un jaunaudžu veidošanas dēļ. Arī ziemāju platības nekļūst mazākas, bet sniega sega ir mazāka un stirnām draudzīga. Stirnas ir, un to skaits palielināsies. Es domāju, ka populācijas apjoms varētu kļūt vēl lielāks nekā pirms 2010. gada,” tā uz jautājumu par šī brīža stāvokli un nākotnes dinamiku, atbild Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr. biol. Jānis Ozoliņš.
Zinātnieks norāda, ka šobrīd nesaskata nekādus dabiskos apstākļus, kas varētu nākotnē negatīvi ietekmēt stirnu populāciju. Nedz sliktāki laika apstākļi, nedz lūšu medību aizliegums, nedz kādas ļoti bargas ziemas.
“Apdraudējums drīzāk varētu būt medniekos un viņu uzraudzības nepietiekamībā. Es īsti nezinu, cik mednieki ir ieinteresēti medīt stirnas gaļas sagādei, kā tas bija Ādažu laikā (te ir domāti pagājušā gadsimta deviņdesmitie, kad medījuma gaļu varēja nodot par valūtu. – red. piezīme). To ietekmi varēs redzēt pēc tam, jo limita atcelšanai nevajadzētu nozīmēt informācijas zaudēšanu par nomedītajiem dzīvniekiem,” norāda Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka falsificēt informāciju par nomedītajiem dzīvniekiem bija iespējams arī tad, kad stirna vēl bija limitējamais dzīvnieks. “No tāda viedokļa limitam nebija nekādas jēgas. Savilcēju izsniegšana pilnībā neietekmēja arī pareizas dzimuma un vecuma struktūras uzturēšanu.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
